Voldemārs Veiss

Voldemārs Veiss  bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, neatkarības cīņu dalībnieks

Pirmais latvietis, kurš ieguvis augstāko Trešā reiha militāro apbalvojumu Bruņinieka krustu.

Dzimis Rīgā. 1918. gadā pabeidza Rīgas pilsētas reālskolu.

1918. gada 26. decembrī brīvprātīgi iestājas Latvijas Pagaidu valdības Atsevišķajā studentu rotā.

No 1919. gada maijā paaugstināts par leitnantu. Augustā kļuva par Lejasciema komandantu. Vēlāk rotas komandieris Latgales Partizānu pulkā. 

1920. gada martā ieguva virsleitnanta pakāpi.

1922. pabeidza virsnieku kursus. Pēc tam komandēja 3. Latgales kājnieku divīzijas 7. Siguldas kājnieku pulku. 

1931. gadā pārcelts uz Latvijas armijas štābu, kur sākumā bija Operatīvās daļas Statistikas nodaļas priekšnieka palīgs. No jūlija Latvijas armijas komandiera adjutants.

1934. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Latvijas armijas Mobilizācijas organizācijas nodaļas priekšnieks no 1936. gada.

1937. gadā pabeidza Augstāko Karaskolu.

No 1937. līdz 1938. gadam komandēja bataljonu 1. Kurzemes kājnieku divīzijas 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Latvijas armijas mobilizācijas nodaļas priekšnieks no 1938. gada. 

1939. gadā kļuva par Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā un Somijā, bet no 1940. gada janvāra tikai Igaunijā. Augustā atlaists no šī amata, bet oktobrī atvaļināts no Latvijas armijas.

Apmetās Valgundes pagastā, bet 1941. gada martā atgriezās Rīgā.

Pēc Otrā pasaules kara sākuma austrumu virzienā uzsāk aktīvas darbības. Vasarā iecelts par Latvijas Pašaizsardzības komandatūru komandieri (līdz augustam).

No jūlija līdz decembrim bija arī Rīgas kārtības palīgpolicijas priekšnieks. No decembra Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. 281.

Abrenes kārtības dienesta bataljona komandieris no 1943. gada marta, bet vēlāk bija 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulka komandieris un kādu laiku arī divīzijas sakaru virsnieks. Augustā paaugstināts par leģiona štandartenfīreru (pulkvedi). 

1944. gada 9. februārī apbalvots ar Bruņinieka krustu.

Martā ievainots no granātas sprādziena Volhovas frontē. Evakuēts uz Rīgu, kur 1944. gada. 17. aprīlī miris.

Apglabāts Rīgas Brāļu kapos.

 

Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-702-0420-35, Lettland, Riga, Beisetzung.jpg

Pulkveža Veisa izvadīšana Rīgā. 

Nākamā gada maijā viņa vārdā nosauca 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulku.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Miķelis VeissMiķelis VeissTēvs31.01.187316.08.1935
        2Anna VeisaAnna VeisaMāte16.10.187614.02.1963
        3Alfrēds VeissAlfrēds VeissBrālis17.05.190322.03.1920
        4Vera LauceVera LauceMāsa04.07.191324.02.2005
        5Fredis VeissFredis VeissOnkulis01.05.188323.11.1971
        Birkas