Zigfrīds Račiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.04.1936
Miršanas datums:
21.01.1998
Papildu vārdi:
Zigis, Zigurds
Kategorijas:
Dziedātājs
Kapsēta:
Rīga, Lāčupes (Lācara) kapi

ZIGFRĪDS RAČIŅŠ

(1936 – 1998) Leģendārajā Iļģuciemā, Rīgas pievārtē 1936. gada 18.aprīlī dzimis stikla pūtēja dēls Zigfrīds Račiņš – viens no izcilākajiem latviešu estrādes dziedoņiem, kura skandētā Mežrozīte kļuvusi par vienu no mūsu tautas likteņdziesmām. Viņa neparasti jūtīgā, vīrišķīgā, vienlaikus tik samtainā balss ir Dieva dota, un tās maigās vibrācijas ir paša intuīcijas sasniegums, nevis pedagogu iemācītas.

Atvadas - Zigfrīds Račiņš

Mazais Zigfrīds pāris gadus mācījies vijoļspēli bērnu mūzikas skolā, un viņa instruments arī tagad ir Račiņu ģimenes relikvija. Un abi ar kaimiņu Raimondu Paulu zēna gados uzstājušies kopīgos pašdarbnieku sarīkojumos, piemēram, koncertos vietējā bibliotēkā. Taču par mūziķi puisis nav vēlējies būt, devies tēva pēdās un arīdzan kļuvis par stikla pūtēju, droši vien arī labprāt uzdziedājis ne tikai mājās, bet arī ballītēs, bet bez tālejoša nodoma.

Sekoja dienests padomju armijā – trīs gadi flotē, Ziemeļu apgabalā, kur svītrainajā matroža kreklā Zigfrīds nosēdās pie bungu komplekta vietējā ansamblī un atkal dziedāja – vispirms piebalsis, vēlāk solo. Starp citu, karavīru avīzītē publicēta kāda Račiņa paša sacerēta dziesma – patriotisks maršs, iespējams, vienīgais eksperiments kompozīcijas jomā.

Atgriezies no armijas, jauneklis apguva instrumentu atslēdznieka profesiju, pakāpeniski iegūstot augstāko kategoriju. Viss darba mūžs līdz pat pensijai aizritēja Ķīmiskās rūpniecības Konstruktoru birojā, strādājot vissmalkākos darbs, bet mūzika bija un palika tikai hobijs. Viņš sāka dziedāt Rīgas klubos – vispirms Celtnieku kultūras nama jeb būvīšu orķestrī, tad medicīnas darbinieku klubā jeb māsiņās, kur iepazinās ar savu dzīvesbiedri Almu, apprecoties 1963. gadā. Īslaicīgi Zigfrīds bijis arī REO solists, tad pārcēlies uz Mazo Ģildi un Elektroarmatūras rūpnīcas klubu Armatūra. Tur tika izveidots koncertansamblis, kurā dziedāja Sarmīte Lorence un Māra Krievkalne – abas iejūtīgas duetu partneres vairākos ieskaņojumos. Jau tolaik visi viņu sauca par Zigi, pamazām piemirstot īsto vārdu, tāpēc arī parādījās šī kļūdainā, bet izplatītā versija – Zigurds Račiņš.

Visa Latvija Račiņa balsi iepazina pēc Latvijas Radio un TV vieglās un estrādes mūzikas orķestra dibināšanas un pirmajiem ierakstiem 1967. gada pavasarī. 31. maijā radio studijā ieskaņota Romualda Žilinska dziesma Kalendāra lapas un Igora Jakovļeva Nāc man atkal līdz. Diemžēl Zigfrīds tā arī palika pašdarbnieks, jo štata solistu vietu radio tolaik nebija. Un Mikrofona aptaujas veidotājs Gunārs Jākobsons atceras dziedātāja melnās strādnieka rokas, ar kādām viņš nāca uz ierakstiem.

Viens pēc otra sekoja lieliski ieskaņojumi, vairāki Raimonda Paula sacerējumi un tolaik aktīvo latviešu komponistu Edmunda Goldšteina, Valtera Kaminska, Zigurda Rezevska, Alņa Zaķa, Aivara Zītara, Ivara Vīgnera, Miervalža Jonāna, Romualda Kalsona, Lolitas Vambutes u.c. melodijas, kuru vidū vislabāk Račiņam padevās tieši liriskās, romantiskās dziesmas. Līdzās maigumam, kas svārstās to tēvišķīgas aizbildniecības līdz mīlnieka jutekliskumam, Račiņa balsij raksturīgs izcili niansēts piano, kādu mūsu estrādes māksla vairs nav piedzīvojusi. Turklāt balss plūdums atgādina vijoles kantilēnu savā nepārtrauktībā, nemaz nerunājot par lielisko dikciju un dzirdi, kas ļāva dziesmu ierakstīt jau pirmajā reizē. Račiņam pieder izcila bītlu ( The Beatles) hita Vakardiena ( Yesterday ) versija, viņš iedziedājis daudz populāru ārzemju un padomju autoru melodiju, vairāk nekā pussimtu melodiju. Un labi, ka saglabājusies vismaz šī skaniskā liecība par Zigfrīda Račiņa devumu, bet - kur tad vēl neskaitāmās uzstāšanās koncertos, lielākās un mazākās ballēs, viesībās, kolhoznieku svētkos. Dziedātājs uzstājies arī televīzijā, taču šo koncertu fiksācijas nodzēstas…

Diemžēl šim lieliskajam dziedātājam, sirsnīgajam cilvēkam un, protams, dāmu mīlulim piemita vājība pret alkoholu, kas arī traucēja ierakstos piedalīties ar pilnu atdevi. 1972. gada nogalē Račiņam tiek anulēta radio caurlaide, iespējams, tam bijuši arī kādi politiski motīvi, un pāris gadus vēlāk Jāņa Sildega mazajai skaņuplatei izdarīts pēdējais ieskaņojums Tālais ciems. Turpmākais dziedātāja radošais mūžs norit bez fiksācijas skaņu lentēs, tālab estrādes vēsturei praktiski zudis. Netrūka darba ansamblīšos, bija pilnas zāles, publikas apbrīns, un, šķiet, Račiņš pats pēc nekā lielāka netiecās. Koncertos viņš uzstājās līdz astoņdesmito gadu nogalei un raidījuma Mikrofons 25 gadu jubilejas koncertā 1990.gadā piedzīvoja īsu triumfa mirkli. Mežrozītes slava apgaismoja arī dziedātāja skumjo mūža nogali, kas aizritēja vientulīgi, spaidīgos materiālos apstākļos, cīnoties ar slimībām. Viņa mūžs noslēdzas pēc insulta 1998. gada 21. janvārī, dziedātājs apglabāts Lāčupes kapos. Liekot vainagu pie kapa, draugi deva vārdu, ka izdos Račiņa soloalbumu – nu šis solījums, pateicoties Mikrofona Ierakstiem, beidzot piepildās, dāvājot mums izcila talanta dažu darba gadu veikumu. 

                                                            Daiga Mazvērsīte ( 2006.gadā)

****************

Zigfrīds (Zigis) Račiņš (1936–1998) bija latviešu estrādes dziedātājs. Viņa dziedātā Raimonda Paula dziesma "Mežrozīte" uzvarēja pirmajā Latvijas Radio Mikrofona aptaujā 1968. gadā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1936. gada 18. aprīlī Iļģuciemā, Rīgā "Iļģeciema stikla fabrikas" stikla pūtēja ģimenē. Mācījās vijoļspēli vietējā bērnu mūzikas skolā, kopā ar Raimondu Paulu zēna gados esot uzstājies kopīgos koncertos.

Apguva stikla pūtēja un instrumentu atslēdznieka amatus, dienēja PSRS Kara flotē. Strādāja Ķīmiskās rūpniecības Konstruktoru birojā, līdztekus dziedāja Rīgas Celtnieku kultūras nama orķestrī, medicīnas darbinieku klubā (1963) un citos strādnieku klubos. Bija Rīgas estrādes orķestra (REO) solists, no 1967. gada Latvijas Radio un TV vieglās un estrādes mūzikas orķestra solists.

Kļuva pazītams ar viņa dziedātās Raimonda Paula dziesmas "Mežrozīte" uzvaras pirmajā Latvijas Radio veiktajā Mikrofona aptaujā 1968. gadā. Izpildīja latviešu komponistu Edmunda Goldšteina, Valtera Kaminska, Zigurda Rezevska, Alņa Zaķa, Aivara Zītara, Ivara Vīgnera, Miervalža Jonāna, Romualda Kalsona, Lolitas Vambutes u.c. liriskās un romantiskās dziesmas. Uzstājās lielkoncertos, ballēs, viesībās, kolhoznieku svētkos.

1972. gadā atlaists no Latvijas Radio orķestra, pēdējais ieraksts bijis Jāņa Sildega "Tālais ciems". Pēdējo reizi publiski uzstājās "Mikrofona aptaujas" 25 gadu jubilejas koncertā 1990. gadā.

Miris pēc smadzeņu triekas 1998. gada 21. janvārī Rīgā, apglabāts Lāčupes kapos.

Raksturojums

Račiņa balsij raksturīgs izcili niansēts piano, kādu latviešu estrādes māksla vairs nav piedzīvojusi. Viņa balss plūdums atgādina vijoles kantilēnu savā nepārtrauktībā, nemaz nerunājot par lielisko dikciju un dzirdi, kas ļāva dziesmu ierakstīt jau pirmajā reizē. 

Viņš latviski iedziedājis arī vairāk nekā pussimtu tā laika populārāko melodiju, piemēram, "Vakardiena" (Yesterday, The Beatles).

Diskogrāfija

2006. gadā "MicRec" ("Mikrofona Ieraksti") izdeva Z. Račiņa soloalbumu "Mežrozīte".[3]

Dziesmu saraksts un ieraksta gads:

  1. Mežrozīte (R. Pauls/ A. Krūklis, 1967)
  2. Baltās madaras (E. Goldšteins/ A. Krūklis, 1973)
  3. Tev šie ziedi (A. Zaķis/ A. Krūklis, 1970)
  4. Makšķernieku dziesmiņa (I. Jakovļevs/A. Noriņš, 1969)
  5. Tikai tev (I. Vīgners/A. Krūklis, 1970)
  6. Vakara ugunis (L. Vambute/ L. Vambute, 1969)
  7. Tev, mana labā (R. Pauls/ Z. Purvs, 1968)
  8. Mans draugs, mīļais, labais draugs (K. Moldonji, 1972)
  9. Atceries mani vēl (R. Pauls/ A. Krūklis, 1967)
  10. Atzīšanās (I. Vīgners/A. Krūklis, 1970)
  11. Dziesma zemei (E. Goldšteins/A. Krūklis, 1972)
  12. Zelta buras (R. Kalsons/V. Rūja, 1972)
  13. Vasara aiziet (I. Vīgners/A. Krūklis, 1968)
  14. Atkal rudens (V. Kaminskis/I. Ziedonis, 1971)
  15. Septembra maigums (A. Zītars/N. Kalna, 1971)
  16. Es gribu dzirdēt dziedam gulbjus (I. Jakovļevs/S. Selga, 1968)
  17. Vakardiena (Dž. Lenons/P. Makartnijs, 1969)
  18. Tālais ciems (J. Sildegs/J. Brežģis, 1974)
  19. Sniega valsis (Z. Rezevskis/J. Brežģis, 1972)
  20. Visa zāle dzied (J. Staņislavskis, 1969)
  21. Kas ticēt spēj (I. Vīgners./A. Krūklis, 1970)
  22. Tikai prieks (R. Pauls/A. Krūklis, 1968)
  23. Marija (L. Bernstains/S. Sondheims, 1969)
  24. Kalendāra lapas (R. Žilinskis/A. Vasile, 1967)

Literatūra

  • Daiga Mazvērsīte. Pazaudētais Sinatra. "Rīgas Laiks", 2006. gada maijs.

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis SildegsJānis SildegsDarba biedrs22.02.193905.09.1994
        2Zdzislavs RomanovskisZdzislavs RomanovskisDarba biedrs16.07.193627.08.2017

        Nav norādīti notikumi

        Birkas