Zaharijs Pīls

Dzimšanas datums:
00.00.1688
Miršanas datums:
00.00.1733
Papildu vārdi:
Zacharias Piel, Pyl
Kategorijas:
Mācītājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Zaharijs Pīls (Zacharias Piel vai Pihl) dzimis Rīgā 1668. gadā, miris Valkā 1733. gadā.

Tēvs bija drēbniekmeistars Jonas Pyll, latvietis ar klāt pieliktu jautājuma zīmi.

Māte – Emerentia, dzim. Wurtzel. Domājams, ka viņa ir vāciete.

No 1678. līdz 1689. gadam Z.Pīls mācījies licejā Rīgā.

1689.g. imatrikulēts (t.i. ierakstīts universitātes studentu sarakstā – matrikulā) Vitenbergā (Vācijā).

1693.g. imatrikulēts Tērbatas (Tartu) universitātē, kur 5 gadus bijis preceptors (t.i. profesora palīgs, pats joprojām būdams students).

1698. g. viņš ir adjunkts jeb palīgmācītājs Cesvainē, 1699.-1707.g. mācītājs Tirzas – Velēnas draudzē.

Šajā vietā jāatgādina, ka 1700.g. bija sācies 1700.g. Ziemeļu karš, kas Vidzemi stipri postīja līdz 1710. gadam, kad Rīga padevās Krievijas armijai.

Arī Z.Pīla mierīgā dzīve kara laikā beidzās. Tirzā viņu krievi aplaupījuši trīs reizes.

1705.g. viņš sagūstīts un nogādāts Sebežā (Krievijā). Iespējams, ka viņš izpircies no gūsta un nokļuvis atpakaļ Tirzā.

1707. gadā Z.Pīls atkal sagūstīts un nogādāts Vologdā (Krievijā), kur apprecējis minētā Cesvaines mācītāja J.Neudāla meitu Margaretu. Viņa līdz ar tēvu arī bija izsūtīta tajā pašā gadā. Vidzemē Z.Pīls kopā ar ģimeni atgriezās tikai 1722.g. pēc gadu agrāk noslēgtā Nīstades miera līguma.

Par viņa dzīvi Krievijā nekādu ziņu. Tā kā mācītāja vieta Tirzas draudzē jau sen bija aizņemta, viņš dabūja vietu Valkā un Lugažos, kur nostrādāja līdz savai nāvei. Ir ļoti iespējams, ka pēc tā laika tradīcijas Z.Pīls apbedīts Valkas Lugažu ev. luteriskajā baznīcā, kas atrodas Valkas pilsētas centrā. Tam piekrita arī ilggadējā draudzes priekšniece Anna Dreimane.

Zem baznīcas grīdas altāra tuvumā esot seni apbedījumi, kas saglabājušies par spīti diviem lieliem ugunsgrēkiem un ēkas pārbūvēm.

Avots:Cesvaines ziņas, Bruno Podiņš, 2013. janv, febr.

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv
2Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Nav saiknes

        17.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus

        1710. gada 14. jūlijā Šeremetjevs, kurš vada krievu spēkus, ieņem Rīgu. 17. jūlijā garnizons tiek nodots viņa rokās.

        Pievieno atmiņas

        Birkas