Traģiskā nāvē, dienesta pienākumus pildot, 18. maijā ceļā no Sidnejas uz Nūkāslu jūrā noslīcis latviešu jūrnieks 35 g.v. Žanis Jākobsons.

18. maijā jūrās plosījusies spēcīga vētra un J. kuģis bijis ceļā no Sidnejas uz Nūkāslu. Plks.18 kuģa virtuves zēns Svensons šķērsojis kuģa klāju ar vakariņām, kad kāds spēcīgs vilnis 2600 t lielo kuģīti sametis uz sāniem un zēns ar visiem vakariņu traukiem triekts pret kuģa malu, kur palicis savainots guļam. Kuģa mehāniķis Ž.Jākobsons tai brīdī nācis no mašīntelpām vakariņās un, padzirdējis zēna palīgā saucienus, paspējis pieskriet Svensonam un to satvert. Zēna ķermeņa daļa tai brīdī bijusi jau pāri reliņam. Pārējie, to redzēdami, Jākobsonam piesvieduši virves, jo neviens nav uzdrošinājies tuvoties kuģa malai, pār kuru nemitīgi brāzušies viļņi. Kad Jākobsons Svensonu piesējis virvē, pārējie to vairākos paņēmienos aizvilkuši drošībā. Šai starplaikā Jākobsons mēģinājis arī sev atrast drošāku vietu, bet tad to skrējienā pārsteidzis jauns spēcīgs vilnis. Kad kuģa klājs atkal bijis daudz maz saskatāms, Jākobsons uz tā vairs nav atradies. Kādu brīdi biedri vēl redzējuši Jākobsonu parādāmies viļņu galotnēs, izmetuši arī vairākus glābšanas riņķus, bet Jākobsons tiem klāt nav ticis un pēc 5 minūtēm galīgi pazudis skatam. Stiprās vētras un vēja dēļ kuģi nav bijis iespējams pagriezt atpakaļ, neriskējot ar pārējās apkalpes dzīvībām un tāpēc 24 st. ilgā meklēšana nelaimes vietā, kas paredzēta jūras likumos, izpalikusi. Kuģa karogs nākamo diennakti plīvojis pusmastā, tā parādot Jākobsonam pēdējo godu. Kuģa vadība par J. izsakās loti atzinīgi, raksturojot to par klusu, noslēgtu un apzinīgu sava pienākuma pildītāju.
Kuģa sarakstos Jākobsons reģistrēts kā precējies, taču savu piederīgo adresi nav uzdevis.

Avots: "Austrālijas latvietis", 02.06.1952