Žanis Spure

Žanis Spure bija komunists, PSRS slepeno dienestu darbinieks.

1939. gadā nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, bija Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts un tās prezidija loceklis (1940-1941), vienlaikus arī Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1941).

Dzimis 1901. gada 23. (10.) septembrī Rīgā.

 Strādājis Jelgavas policijā, 1920. gadā iestājies nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, bijis LKP Zemgales apgabala komitejas loceklis.

1922. gadā apcietināts par komunistisko darbību un 1923. gadā apmainīts pret latviešu gūstekņiem PSRS.

No 1923. gada dzīvoja Maskavā un darbojās Profinternes— komunistisko arodbiedrību starptautiskā organizācija — nodaļā par sekretāru, kas gatavoja slepenos aģentus nosūtīšanai uz ārzemēm (1925-1932).

1929. gada janvārī Maskavā uz ielas nošāvis kādu Krupenkovu, par ko maigi sodīts tikai ar gadu spaidu darbu, jo jau 1930. gadā Spurem tika atjaunots partijas biedra statuss.

 1935. gadā pirmo reizi uz īsu laiku nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc atgriešanās Maskavā 1936. gadā absolvējis Rietumtautu komunistisko universitāti.

Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gadā kopā ar Kalnbērziņu un Deglavu nozīmēti nosūtīšanai uz Latviju, gatavojoties LKP legalizācijai.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.

Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas politdarbinieks (bataljona komisārs), frontes laikraksta "Par Padomju Latviju" redaktors.

 Sakarā ar NKVD izmeklēšanu pret viņu izdarījis pašnāvību, oficiāli paziņots, ka kritis kaujās Valdaja augstienē 1943. gada 23. maijā.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Augusts KirhenšteinsAugusts KirhenšteinsDarba biedrs18.09.187203.11.1963
        2Vilis LācisVilis LācisDarba biedrs, Partiju biedrs12.05.190406.02.1966
        3Jānis KalnbērziņšJānis KalnbērziņšDarba biedrs17.09.189304.02.1986

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. Latviešu deportācijas 1941.g. 14. jūnijā

        Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        Birkas