Zāra Leandere

Dzimšanas datums:
15.03.1907
Miršanas datums:
23.06.1981
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Sara Stina Hedberg
Papildu vārdi:
Zarah Leander, Цара Леандер, Cāra, Sāra, Zāra Leander; Цара Стина Хедберг,
Kategorijas:
Aktieris, Dziedātājs, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 zviedrs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Zāra Leandere (Zarah Leander; dzimusi 1907. gada 15. februārī Kārlstadē, mirusi 1981. gada 23. jūnijā Stokholmā) bija zviedru pasaules slavena aktrise un dziedātāja.

Biogrāfija

Aktrises un dziedātājas karjeru Zāra Leandere uzsāka 1920. gadu nogalē un līdz 1930. gadu vidum jau bija iemantojusi plašu atzinību un popularitāti kā Skandināvijas valstīs, tā arī Vācijā.

Zarah Leander - Bei mir bist du schön (1938)

No 1926. līdz 1928 dzīvojusi Rīgā, te pastiprināti aoguvusi klavierspēli, bet galvenokārt - vācu valodas prasmi, strādājusi par sekretāri. Izgājusi pie vīra 1926. gadā. Viņas vīrs Nils Leanders arī bijis aktieris. Kopdzīvē dzimuši 2 bērni.

1936. gadā Leandere noslēdza sadarbības līgumu ar UFA studiju Berlīnē. Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā filmas ar Zāras Leanderes piedalīšanos kļuva par Trešā Reiha propagandas rupora neatņemamu sastāvdaļu, bet Zāra Leandere par vienu no redzamākajām Trešā Reiha sejām.

Viņas radošā darbība Propagandas ministrijas kontrolētajā filmu nozarē tika un joprojām tiek vērtēta pretrunīgi, lai gan nekādus nosodāmus politiskus uzskatus Zāra Leandere sava mūža laikā nav paudusi un vienmēr ir koncentrējusies vienīgi uz savu radošo darbību.

Pēc Vācijas kapitulācijas Otrajā pasaules karā Leandere agrāko popularitāti vairs neiemantoja, taču līdz pat sava mūža beigām aktīvi koncertēja, kā arī piedalījās atsevišķās teātra un filmu lomās.

zarah leander nur nicht aus liebe weinen

Neskatoties uz sarežģīto laikmetu, kura laikā uzplauka, attīstījās un savas augstākās virsotnes sasniedza Leanderes talants, viņa joprojām tiek uzskatīta par vienu no spožākajām parādībām Eiropas kino, operetes, kabarē un rēvijas kultūrā līdztekus tādām skatuves un kino zvaigznēm kā Marlēna Dītriha, Marika Reke,Grēta Garbo u.c. Starp citām Eiropas kino zelta laikmeta zvaigznēm Leandere pirmāmkārtām izceļās ar savu zemo, piesātināto kontralta balsi, tēlojuma ekspresiju un enerģiskumu, kā arī personības vitalitāti.

Filmogrāfija

  • 1930 – "Dantes mistērijas" (zviedru: Dantes mysterier), kopā ar Ēriku Abrahamsonu, Elizabeti Friski, Gustavu Levosu
  • 1931 – "Viltus miljonārs" (zviedru: Falska millionären), kopā ar Stūri Lāgervallu, Frīdolfu Rudinu
  • 1935 – "Laulības spēle" (zviedru: Äktenskapsleken), kopā ar Eināru Akselsonu, Karlu Gerhardu, Elzu Karlsoni
  • 1936 – "Premjēra" (vācu: Premiere), kopā ar Karlu Martelu, Atilu Herbigeru, Teo Lingenu
  • 1937 – "Uz jauniem krastiem" (vācu: Zu neuen Ufern), kopā ar Villiju Birgelu, Viktoru Štālu, Karolu Hēni, Ēriku Cīgelu, Hildi fon Štolcu
  • 1937 – La Habanera, kopā ar Ferdinandu Marianu, Karlu Martelu, Paulu Bildtu, Edvīnu Jirgensenu, Verneru Finku
  • 1938 – "Dzimtene" (vācu: Heimat), kopā ar Heinrihu Georgu, Rūtu Helbergu, Līnu Karstenu, Paulu Herbigeru, Leo Slezaku
  • 1938 – "Zilā lapsa" (vācu: Der Blaufuchs), kopā ar Villiju Birgelu, Paulu Herbigeru, Džeinu Tildenu, Karlu Šenbeku, Rūdolfu Plati
  • 1939 – "Tā bija reibinoša balles nakts" (vācu: Es war eine rauschende Ballnacht), kopā ar Mariku Reki, Paulu Dālki, Aribertu Vešeru
  • 1939 – "Tuksneša dziesma" (vācu: Das Lied der Wüste), kopā ar Gustavu Knutu, Fridrihu Dominu, Herbertu Vilki, Francu Šafheitlinu
  • 1940 – "Ķēniņienes sirds" (vācu: Das Herz der Königin), kopā ar Villiju Birgelu, Akselu fon Ambeseru, Villiju Kvadflīgu, Margotu Hīlšeri
  • 1941 – "Ceļš brīvībā" (vācu: Der Weg ins Freie), kopā ar Hanu Stivi, Agnesu Windeki, Zigfrīdu Breieri, Hedvigu Vangeli
  • 1942 – "Lielā mīla" (vācu: Die große Liebe), kopā ar Viktoru Štālu, Paulu Herbigeru, Grētu Veizeri, Volfgangu Preisu
  • 1942 – "Toreiz" (vācu: Damals), kopā ar Hansu Stivi, Rosano Braci, Karlu Martelu, Hildu Kerberi, Oto Grāfu
  • 1950 – "Gabriela" (vācu: Gabriela), kopā ar Zigfrīdu Breieru, Karlu Radacu, Grētu Veizeri, Gunnaru Melleru
  • 1952 – Cuba Cabana, kopā ar Oto Vilhelmu Fišeru, Paulu Hartmani, Hansu Rihteru, Eduardu Linkersu, Karlu Meiksneru, Verneru Līvenu
  • 1953 – Ave Maria, kopā ar Hansu Stivi, Mariannu Holdi, Hildu Kerberi, Bertu Drūsu, Karlu Veriju
  • 1954 – "Ar Tevi vienmēr bija tik jauki" (vācu: Bei Dir war es immer so schön), kopā ar Villiju Forstu, Heincu Draki, Sonju Cīmani, Margotu Hīlšeri
  • 1959 – "Zilā kode" (vācu: Der blaue Nachtfalter), kopā ar Kristianu Volfu, Marinu Petrovu, Paulu Hartmani, Verneru Hinci
  • 1964 – Das Blaue vom Himmel (TV filma), kopā ar Karinu Bālu, Toniju Saileru, Karlosu Verneru
  • 1966 – "Šī brīnišķīgā sieviete" (vācu: Das gewisse Etwas der Frauen), kopā ar Nadju Tilleri, Anitu Ekbergu, Rominu Paueri, Robertu Hofmani, Mišeli Mersjē

Operešu un mūziklu lomas

 

  • 1929 — "Ernsta Rolfa rēvija"
  • 1930 — "Līksmā Stokholma" (zviedru: Det glada Stockholm)
  • 1930 — "Karla Gerharda jaunceltne" (zviedru: Karl Gerhards nybygge)
  • 1930 — "Paraugrēvija" (zviedru: Utställningsrevyn)
  • 1931 — "Stokholma ir un paliek Stokholma" (zviedru: Stockholm blir Stockholm)
  • 1931 — "Vāsas jaungada šovs" (zviedru: Vasans nyårsrevy)
  • 1931 — "Jautrā atraitne" (zviedru: Glada änkan)
  • 1932 — "Japāņu traģēdija" (zviedru: En japansk tragedi)
  • 1932 — "Nākotnes seja — piecpadsmit peniju opera" (zviedru: Tidens ansikte – en femtonöresopera)
  • 1933 — "Tautas virtuve" (zviedru: Folkköket)
  • 1933 — "Starp mums, grieķiem" (zviedru: Oss greker emellan)
  • 1933 — "Sieviete, kas zin, ko vēlas" (zviedru: En kvinna som vet vad hon vill)
  • 1934 — "Mans drauga logs" (zviedru: Mitt vänliga fönster)
  • 1936 — "Tirgotāji no Ziemeļu Venēcijas" (zviedru: Köpmännen i Nordens Venedig)
  • 1936 — "Aksels pie debesu vārdiem" (vācu: Axel an der Himmelstür)
  • 1958 — "Skandalozā dāma" (vācu: Madame Scandaleuse)
  • 1960 — "Sieviete, kas zin, ko vēlas" (zviedru: En kvinna som vet vad hon vill, vācu: Eine Frau, die weiß, was sie will)
  • 1964 — "Dāma no Parīzes" (vācu: Lady aus Paris)
  • 1968 — "Šnabis ķēniņienei" (vācu: Wodka für die Königin)
  • 1975 — "Kādas vasaras nakts smiekli" (vācu: Das Lächeln einer Sommernach

 

pagaidām ieraksts par Nilu Leanderu ir tikai zviedriski, citi materiāli nav atrasti:

Nils Leander   Nils Leander Födelsenamn Nils Peter Sune Född 4 maj 1905 Helsingborg Död 16 juli 1990 (85 år) Lund Maka Zarah Leander Greta Evelina Leander IMDb

Nils Peter Sune Leander, född 4 maj 1905 i Helsingborg, död 16 juli 1990 i Lund, var en svensk skådespelare.

Han gifte sig 1927 med skådespelerskan och sångerskan Zarah Leander och fick med henne barnen Göran och Boel (adopterade Forsell). Hans adoptivfar, Pontus Leander, var kyrkoherde i Risinge socken i Östergötland mellan 1923 och 1940, och paret bosatte sig efter giftermålet hos svärföräldrarna. Nils och Zarah Leander skilde sig dock efter fyra år.

Nils Leanders sista hustru var Greta Evelina Leander (1918–1964) som han gifte sig med 1947. De är begravda i familjegrav på Råcksta begravningsplats i Stockholm.

Filmografi (urval) 

  • 1935 – Äventyr i pyjamas
  • 1933 – Kärlek och dynamit
  • 1931 – Generalen
  • 1931 – Farornas paradis

Referenser

^ [a b] Sveriges Dödbok 1901–2009, DVD-ROM, Version 5.00, Sveriges Släktforskarförbund (2010). ^ Råcksta begravningsplats, kvarter 03, gravnummer 24 på Hittagraven.se.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Nils LeandersVīrs04.05.190516.07.1990
        2Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersDraugs20.04.188930.04.1945
        3Fred  BertelmannFred BertelmannDarba biedrs07.10.192522.01.2014

        Nav norādīti notikumi

        Birkas