Monētas reversam R. Zariņš izvēlējās latviešu tautumeitas tēlu kā tautas darba tikuma un ētiskās skaidrības simbolu. Gadu simtos folklorā izlolots, tas bija saprotams un tuvs katram latvietim.

Mākslinieks par modeli tautumeitas tēlam izvēlējās Valstspapīru spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900–1977), kuras jaunība, skaistums un sirdsskaidrība valdzināja daudzus, arī R. Zariņu, kurš viņu vairākkārt portretējis.

Z. Braueres tēls atpazīstams gan R. Zariņa zīmētajās 10 un 20 latu papīra naudas zīmēs, gan greznu telegrammu vākos un – augstā vispārinājuma pakāpē – 50 santīmu monētā.  Attiecības palika platoniskā līmenī, taču Zariņš pastāvīgi izmantojis Zelmu par modeli saviem grafikas darbiem un skicēm.

Vairāk nekā 30 gadus vecākais Rihards Zariņš augstu vērtēja savu darbinieci, izvēlējās viņu par modeli ļoti daudziem saviem grafikas darbiem (arī "Svaros"). Vairāk nekā 30 gadus vecākais kungs pret jauno sievieti nebija vienaldzīgs, ir saglabājušās dažas vēstules un veltījumi, taču attiecības, šķiet, palika platoniskas.

Viņas attēls ir arī uz divām R. Zariņa veidotajām latu banknotēm; arī R. Zariņa un L. Liberta izdotajos "Latvju Rakstos" viņa figurē kā tautas tērpa nesējas modelis.

Zelma neesot izdevusi nevienu saņemto pieclatnieku. Glabājusi tos vai atdāvinājusi- tā liecināja Ausma Švānberga - (Zelmas Braueres māsīcas meita).

 Z. Brau­ere dzīvojusi Āgenskalnā, M. Nometņu ielā 59, līdzās tā sauktajam Meteora dārzam. Viņa mūžu pavadījusi neprecējusies, jo jaunās sievietes līgavainis bijis lidotājs, kurš gājis bojā katastrofā Krustpils lidlaukā 1935. gadā.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš teic, ka Zelma bija ļoti izglītota un skaista sieviete - diplomēta filoloģe, kura pārvaldīja septiņas valodas.

Zelma Brauere nodzīvoja garu, taču vientuļu mūžu un 1977. gadā gāja bojā satiksmes negadījumā Rīgā, kad kundzei uzbrauca motocikls.

Z. Brauere apbedīta Lāčupes kapos līdzās savai ģimenei. 

    ***

Monētas ar Zelmas Braueres profilu tika laistas klajā 1929. gada beigās.