Piedzimis Rīgā grāmatveža ģimenē. Pēc skolas beigšanas iestājies Latvijas Universitātes dienas nodaļā, kur mācījies ar pārtraukumiem līdz 1941. gadam, kad pārgājis uz neklātieni. 1940. gadā ievēlēts par studentu padomes locekli. Darba gaitas sācis kā atslēdznieks dzelzceļu darbnīcā, kur strādājis paralēli ar mācībām. No 1935. gada līdz 1937. gadam dienējis 6. Rīgas kājinieku pulkā. 1940. - 1941. gadā bijis Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas instruktors. Otrā Pasaules kara beigās iesaukts Sarkanās armijas rindās.

Šahu sācis spēlēt 6 gadu vecumā. Jau no agras jaunības piedalījies dažādos turnīros un citos ar šahu saistītos pasākumos. Izcēlies ar savu agresīvo un azartisko spēles stilu. 1938. gadā ar šaha simultānspēles seansiem apbraukājis 25 Latvijas pilsētas, gūstot atzīstamu rezultātu - aptuveni 74 procentus iespējamo punktu. Bijis pazīstams arī lielisks šaha ātrspēles pratējs, jo uzvarējis vairāk nekā 70 ātrspēles turnīros. 1939. gadā ieguvis tiesības spēlēt Ķemeru starptautiskajā turnīrā, kur spēcīgā konkurencē gan neizdevās sasniegt labu rezultātu. Pēc Otrā pasaules kara aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunošanā. Bijis trīskārtējs Jūrmalas čempions šahā, 1948. gadā pārstāvējis Latvijas komandu PSRS komandu čempionāta pusfinālā pie 1. galdiņa. Līdz 1964. gadam gandrīz katru gadu piedalījies Latvijas šaha čempionāta finālos, tādējādi apliecinot savu sportisko ilggadību.

Miris Jūrmalā.

1959-1965 bija pirmais žurnāla "Šahs" galvenais redaktors.