Zigismunds Grigoļunovičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
08.08.1932
Miršanas datums:
27.04.2016
Apglabāšanas datums:
30.04.2016
Mūža garums:
83
Dienas kopš dzimšanas:
33491
Gadi kopš dzimšanas:
91
Dienas kopš miršanas:
2913
Gadi kopš miršanas:
7
Kategorijas:
Atzinības krusts, LV, Pedagogs, skolotājs, Sportists, Treneris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Mūžībā aizgājis volejbola treneris Zigismunds Grigoļunovičs. Latvijas volejbola saime ir zaudējusi ievērojamu treneri un izcilu personību...

Zigismunds Grigoļunovičs ir absolvējis Vecbebru biškopības tehnikumu.

1951. gadā iestājies Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Toreiz viņam labākie sasniegumi bija vieglatlētikā, slēpošanā, tomēr par galveno sporta veidu topošajam trenerim kļuva volejbols.

Trenējoties pie Konstantīna Petrova, viņš iekļuva institūta komandā (1953.g. - 1955.g.), vēlāk Daugavpils "Ķīmiķī" (1955.g. - 1969.g.) un Latvijas izlasē. Par darbu VK "Ķīmiķis" Z. Gigoļunovičs saņēmis LPSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras un sporta darbinieka goda nosaukumu. Tāpat Z. Grigoļunovičs bijis trenera Mihaila Amaļina vadītās Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājs (1955.g. - 1963.g.). LVFKI trešajā kursā uzsāka pedagoģisko darbību Sporta spēļu katedrā. Pēc LVFKI absolvēšanas norīkots darbā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, paralēli pasniedzēja darbam bijis arī institūta volejbola komandas spēlētājs un treneris.

1969. gadā atgriezies Rīgā un uzsācis trenera darbu komandā "Radiotehniķis", kas vairākkārt izcīnījusi PSRS čempionāta sudraba un bronzas medaļas. Komanda sekmīgi piedalījās arī Eiropas kausa izcīņā un ieguva medaļas 1974., 1975. un 1977. gadā.

Pēc "Radiotehniķa" un PSRS izlases trenera Genādija Paršina ieteikuma Z. Grigoļunovičs tika iecelts par PSRS otrās izlases un PSRS studentu izlases galveno treneri un veica šos pienākumus četrus gadus.

PSRS Fiziskās kultūras un sporta komitejas uzdevumā 1979. gadā sāka darbu ar Madagaskaras vīriešu volejbola izlasi, kas, pateicoties neatlaidīgam darbam, tiek izveidota no nulles un ieguva trešo vietu Āfrikas kausa izcīņā 1981. gadā.

1983. gadā Z. Grigoļunovičs atgriezās LVFKI Sporta spēļu katedrā un trenera darbā Latvijā, pēc gada kļūstot arī par sieviešu komandas "Aurora", kas dibināta 1969. gadā, galveno treneri.

Kā Latvijas sieviešu izlases galvenais treneris Zigismunds Grigoļunovičs pēc Latvijas  neatkarības  atgūšanas aizvedis komandu arī līdz Eiropas čempionāta finālturnīriem. Šajā laikā Z. Grigoļunovičs trenēja sieviešu komandu "Aurora", kas vēlāk  maina  nosaukumu ("Inkomi", "Jaunība"), kas izcīnīja vairākus Latvijas čempionu titulus un godalgotas vietas.

Līdz 1999. gadam treneris vadīja arī LU sieviešu izlasi, kas veiksmīgi startēja dažādos Latvijas, Baltijas un Ziemeļeiropas turnīros.

Zigismunds Grigoļunovičs atgriezās vīriešu volejbolā 2007. gadā kā sava bijušā audzēkņa Jurija Deveikusa asistents komandā "Poliurs/Ozolnieki". Pēc komandas sadalīšanās un "Biolars/Jelgava" izveides, viņš kļūst par "Poliurs/Ozolnieki" galveno treneri un jau pirmajā sezonā, palīdzot komandai kļūt par Latvijas kausa ieguvējiem.

2012. gadā treneris sāka darbu ar tā brīža Nacionālās līgas komandu SC "Mārupe", kurā strādāja līdz 2015. gadam.

2015. gadā Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņa kapituls par nesavtīgu un pašaizliedzīgu mūža ieguldījumu volejbola attīstībā Latvijā Zigismundam Grigoļunovičam  piešķīra IV šķiras Atzinības krustu.

Arī pēc aktīvo trenera gaitu pārtraukšanas, Z.Grigoļunovičs turpināja regulāri interesēties par volejbola dzīvi Latvijā, apmeklējot spēles un ievērojamākos turnīrus gan zāles, gan pludmales volejbolā, vienlaikus  daloties  savā  ilggadējā  pieredzē  ar jaunajiem  volejbola  treneriem.

Latvijas Volejbola federācija izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, laikabiedriem un visiem volejbola  draugiem.

Avoti: Latvijas Volejbola federācija

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijaLatvijas Sporta pedagoģijas akadēmijanav precizētalv

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas