Miris Austrālijā.

Viņa likteņstāsts būtu pavisam citāds, ja vien nebijis karš... 1942. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju (J. Sternberga darbnīcu) ar grafikām R. Blaumaņa novelei "Purva bridējs", jaunais mākslinieks, lai izvairītos no iesaukšanas armijā, ieņem tehniskā zīmētāja darbu kara rūpnīcā. Evakuācija. Ebenveilera. Tur Dienvidvācijas švābu ciematā franču okupācijas zonā zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāja darbs latviešu ģimnāzijā. Tur arī sastapšanās ar ģimeni: tēvs — gleznotājs, tēlnieks un rakstnieks Jānis Kalniņš-Sarma, māte leva — mūzikas skolotāja, brālis Vitolds — vēsturnieks, literātūras kritiķis (Vitauts Kalve), sieva Līgsma — gleznotāja. Apbrīnojama ir Sigurda Kalniņa šā posma vitalitāte un darba spējas: 1947.—1949. gadā viņš izdod četras ainavu grafiku un šaržu mapes, atsevišķā suvenīrgrāmatiņā R. Blaumaņa "Tālavas taurētāju" ar savām oriģināllitografijām. Daļu šā devuma tagad varam skatīt nesen Rīgā iznākušajā Ulda Klausa sarūpētajā atmiņu krājumā apcerē "Ebenveilerieši". Kādreizējie ģimnāzisti liecina: "Skaists kā grieķu dievs reizi nedēļā parādījās Jāņa Kalniņa jaunākais dēls Sigurds Kalniņš un mēģināja mācīt zīmēšanu ar panākumiem vienīgi tiem, kam uz to talants jau bija. Skaidrīte Rubene."  "Sigurds bija mūsu "viļņu garumā". Cik žēl, ka pārējie skolotāji piederēja citai pasaulei. Un vai tas nav ironiski, ka tiem, kam ir ko daudz dāvāt citiem, ir dots īss laiks to darīt. Gunārs Sēpers."   "Pats būdams tikai mazliet vecāks par vecākajiem skolēniem, Sigurds Kalniņš vislabāk jutās audzēkņu vidū. Juris Krādziņš."
1949. gada maijā Sigurds Kalniņš kopā ar dzīvesbiedri ierodas savā jaunajā mītnes zemē Austrālijā, Melburnā. (Tēvs Jānis Kalniņš pie viņiem ierodas pāris gadu vēlāk.) Tikai septiņus gadus Sigurdam vēl ir lemts apliecināt sevi eksistences cīņā un mākslā. 1956. gada 19. maijā  "Austrālijas Latvieti" kritiķis Gunārs Jurjāns raksta: "Ļoti daudzpusīgs, pārvaldīja visas iespējamās tehnikas: eļļu, temperu, akvareli, dekorāciju glezniecību, grafiskajās — kokgriezumu, linogriezumu, litogrāfiju, skrāpējumu, kā arī ogli, zīmuli, spalvu, otu (..) Izcilus panākumus Sigurds Kalniņš gūst kā grāmatu ilustrātors."

Rīgā Sigurds ar brāli Vitoldu dzīvoja Jāņa ielas 3. nama mansardā. Brāļi turējās viens no otra savrup, taču Sigurds ļoti respektēja piecus gadus vecāko Vitoldu. Pie Vitolda palaikam ieradās dzejnieki, arī Aleksandrs Čaks, Anna Dagda, Aleksandrs Pelēcis. Dažkārt abu brāļu draugi un paziņas apvienojās. Tad uz dzejnieku rečitācijām atbildēja topošie aktieri: Velta Līne, Haralds Topsis, Gita Lapiņa-Treimane (tā pati, kuras tekstilkolāžas tagad izstādēs apbrīno ņujorkieši). Šajās improvizētajās sanāksmēs visus ar savām Čaka un Omāra Haijama vārsmu interpretācijām pārspēja tieši Sigurds...

Avots: Brīva Latvija, 07.11.1998