1413.gadā franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojums cauri Kurzemei un Vidzemei. Viņš atstājis piezīmes par lībiešu ciemiem un valodu Kurzemē un ap Rīgu.

Avots: livones.net

Ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni. Uzrakstīja ceļojuma aprakstu (izdots kā Voyages et ambassades de messire Guillebert de Lannoy 1399-1450), kurā sniedza vērtīgas ziņas arī par Livonijas ģeogrāfiju un kultūru.

Dzimis Lanuā bruņinieku dzimtā tagadējās Francijas un Beļģijas pierobežā, kas tolaik atradās Burgundijas hercogu pārvaldībā. 1403. gadā viņš iestājās Eno grāfa karadraudzē un pavadīja viņu ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem un piedalījās krusta karā pret mauriem Spānijā, no 1408. gada piedalījās Burgundijas hercoga karagājienos.

1413. gadā viņš piedalījās Vācu ordeņa karagājienā uz Pomerāniju un Mazoviju. Pēc tam viņu uzņēma par bruņinieku Vācu ordenī. 1413. un 1414. gadā viņš kā sūtnis ceļoja cauri Prūsijai, Kurzemei, Livonijai uz Novgorodas valsti, tad atpakaļ uz Livoniju, no kurienes devās uz Lietuvas dižkunigaitiju un atpakaļ uz Prūsiju. Ceļoja pa Kurzemi (Correlant) - Liepāju (Live), Grobiņu (Gurbin), Kuldīgu (Guldinghe) un Kandavu (Cando). Cauri daudziem zemgaļu, kuršu un līvu ciemiem (villaiges des Zamegaelz, des Corres et des Lives) pāri Lielupei (Tzamegaelzara - no vācu: Semigaller Aa) devās uz Rīgu (Righe), kur tikās ar Livonijas ordeņa mestru (le maistre de Luifflant). Tālāk viņš mestra uzdevumā no Rīgas viņš ziemā devās cauri Siguldai (Zeghevalde), Cēsīm (Winde), Valmierai (Weldemaer), Paidei (Wisten) un Narvai (Narowe) - caur Livoniju, kur ļaudis runā četrās valodās - līvu, zemgaļu, letu un igauņu (les Lives, les Tzamegaelz, les Loches et les Eestes) uz Novgorodu (Noegarde).

No Novgorodas viņš caur Pleskavu (Plesco), Tērbatu (Drapt), Valmieru (Wildemar) un Cēsīm atgriezās Siguldā, lai no Livonijas landmaršala dabūtu ceļojumu pasi. No Siguldas viņš caur Koknesi (Cocquenhouse) devās uz Daugavpili (Dimmebourg) pie Lietuvas (Létau) robežas. No turienes caur karaļa galmu (Court-le-roy - Kernavi) viņš devās uz Viļņu (Wilne) un Traķiem (Trancquenne), kur tikās ar Lietuvas dižkunigaiti Vītautu (le duc Witholt, prince de Létau). Pēc tam caur Kauņu (Caune) un Klaipēdu atgriezās Kēnigsbergā.

1414. gadā viņš iestājās Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā dienestā un piedalījās Simtgadu kara kaujās (1415), krita angļu gūsta, bet tika izpirkts. Kā Burgundijas hercoga Filipa Labā (Philippe le Bon) sūtnis piedalījās Truā līguma slēgšanā starp Anglijas un Francijas karaļiem. 1421. gadā kā Anglijas karaļa Henrija V sūtnis viņš atgriezās Austrumeiropā, kur caur Poliju ceļoja uz Ukrainas rietumdaļu, kas tolaik atradās Lietuvas dižkunigaiša Vītauta pakļautībā, tad caur Moldovu un Krimu uz Konstantinopoli, kur tikās ar Bizantijas imperatoru Manuelu II un apsprieda iespēju atjaunot kristīgo Jeruzalemes karaļvalsti. Apceļoja Rodas salu, Krētu, Ēģipti, Palestīnu un atgriezās Eiropā caur Venēciju.

Pēc atgriešanās dzimtenē piedalījās Burgundijas hercoga Filipa Labā diplomātiskajās misijās, 1430. gadā hercogs viņu iesvētīja "Zelta aunādas ordenī". Viņa pilnais tituls pēc tam bija Messire Guillebeit de Lannoy, Chevalier de la Toison d'or, Seigneur de Santes, Wullerval, Tronchiennes, Beaumont et Wahenies.