Žoržs Žaks Dantons (franču: Georges Jacques Danton, 1759. gada 26. oktobris — 1794. gada 5. aprīlis) bija viens no Franču revolūcijas līderiem.

Dzīvesgājums

Dzimis Obas departamentā. No 1780. gada strādājis par advokātu Parīzē, Karaliskās tiesas advokāts no 1787. gada. Kad 1789. gadā sākās Franču revolūcija, sākotnēji Dantons iestājās par monarhijas saglabāšanu. 1791. gadā viņš iesaistījās demokrātiskajā kustībā, tuvinoties jakobīņiem.

Dantons bija viens no 1792. gada 10. augusta parīziešu sacelšanās organizatoriem. Pēc monarhijas gāšanas iecelts par tieslietu ministru jaunajā valdībā, septembrī ievēlēts Nacionālajā konventā. Pirmās Sabiedrības glābšanas komitejas loceklis un faktiskais vadītājs no 1793. līdz 1794. gadam.

Pakāpeniski Dantona politiskie uzskati mainījās, no 1793. gada viņš aicināja uz izlīgumu ar žirondistiem, tāpat vērsās pret revolucionārās diktatūras politiku un pieprasīja atcelt likumu par cenu maksimumu. Minētais 1793. gada jūlijā noveda pie Dantona izslēgšanas no Sabiedrības glābšanas komitejas, kas notika pēc jakobīņu kreisā spārna iniciatīvas.

Pēc otrās Sabiedrības glābšanas komitejas nodibināšanas vara pakāpeniski pārgāja Dantona pretinieku — Robespjēra, kā arī ebēristu rokās, kā rezultātā 1794. gada 2. aprīlī viņš tika nodots revolucionārajam tribunālam, kas 4. aprīlī viņam piesprieda nāvessodu. Tajā pašā dienā Dantons tika giljotinēts.