Operācija "Ziemeļi" sākās 1951.g. 1. aprīlī plkst 4:00 no rīta un beidzās 2. aprīlī.

Pēc Otrā pasaules kara beigām un Baltijas valstu, Austrumpolijas, Rumānijas daļas (Moldovas) atkārtotas okupācijas 1944.-45.g., PSRS "sastapās" ne tikai ar šo teritoriju pamatiedzīvotāju- nekrievu, bet arī ar  "decentralizēto reliģiju problēmu". Piemēram, PSRS, pirms jauno teritoriju okupācijas praktiski nepastāvēja "Jehovas Liecinieku" draudzes, savukārt okupētajās zemēs, kurās pastāvēja reliģijas brīvība, šādas draudzes turpināja eksistēt.

Lai gan PSRS bija deklarēta reliģijas brīvība, faktiski tāda neeksistēja (atļautas bija tikai centralizētas baznīcas, kuru vadību spēja kontrolēt komunistu nozīmēti vai vismaz kontrolēti garīdznieki, kurus uzraudzība, savukārt, bija Komunistiskās partijas "izpildvaras" jeb VDK rokās. Līdzīgi, kā Vācijas nac. sociālistiem, kuri Jehovas lieciniekus arestēja un turēja koncentrācijas nometnēs, arī krievu komunistiem nebija pieņemama Jehovas liecinieku  decentralizētā un sekojoši- varai grūti kontrolējama vadība (mācītāji netiek algoti, vienlaikus ticīgo kopām ir kontakti ārpus vienas valsts robežām), ka arī formāli- kā atsacīšanās dienēt bruņotajos spēkos, aizliegums medicīniskās procedūrās pārliet asinis u.c.

1951.g. 3. martā tika pieņemts PSRS Ministru padomes dekrēts No. 667-339ss par Jehovas Liecinieku deportāciju. Visvairāk dekrēts skāra Rietumukrainas un Moldovas ticīgos.

1951.g. 5. martā pieņemta Valsts Drošības komitejas (ministrijas) pavēle Nr. 00193 dekrēta izpildei.

Operācijā "Ziemeļi" deportēto kopskaits (skaitļi dažādos avotos variē, šie min. skaitļi):

• 8576 personas (3048 ģimenes), ieskaitot:
  • Ukrainas PSR — 6140 personas (2020 ģimenes);
  • Baltkrievijas PSR — 394 personas (153 ģimenes);
  • Moldāvijas PSR (PSRS okupētās Rumānijas daļas) — 1675 personas (670 ģimenes);
  • Latvijas PSR — 52 personas (27 ģimenes);
  • Lietuvas PSR — 76 personas (48 ģimenes);
  • Igaunijas PSR — 250 personas (130 ģimenes).

Jāpiebilst, ka no Moldovas (PSRS okupētās Rumānijas daļas) 2,617 personas (723 ģimenes) tika deportētas jau 2 dienas iepriekš (naktī no 1951. gada 31. marta uz 1. aprīli), līdz ar to faktiskais deportēto skaits šajā akcijā pārsniedza 10,000 personu.

Izsūtīto ģimeņu manta tika konfiscēta.

Kopumā PSRS šajā un citās akcijās līdzīgi tika represētas 4 reliģisko novirzienu ticīgie un to ģimenes locekļi (bez Jehovas lieciniekiem" PSRS bija represēti arī reliģisko grupu "Patiesi pareizticīgie kristieši" („истинно-православные христиане“), „Inokentieši" ("иннокентьевцы“)  un "Adventisti- reformisti").

Dekrēts par šī lēmuma atcelšanu tika pieņemts tikai 15 gadus vēlāk - 30.11.1965 (No 4020-1U), kad visām izsūtītajām 4 grupām tika ļauts atgriezties no izsūtījuma. Vienlaikus- lēmums neparedzēja nekādu kompensāciju par konfiscētajiem īpašumiem un Jehovas liecinieki kā "pretpadomiska reliģija" palika aizliegta līdz pat 1991. gadam.

Tikai 46 gadus pēc deportācijas- 3.03.1996. ar Krievijas Federācijas "ukazu"Nr. 378. "О мерах по реабилитации священнослужителей и верующих, ставших жертвами необоснованных репрессий", deportētie tika reabilitēti. 

***

Virknē valstu — lielāko tiesu autoritārās vai totalitārās, — piemēram, Ķīnā, Saūda Arābijā, Irānā, Irākā u.c. — Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta.

***

2012. gadā Latvijā aktīvo Jehovas liecinieku skaits bija 2400, bet viņu reliģiskās sapulces apmeklēja ap 4000 cilvēku.