Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
23Notikumu saraksts
Datums:
22.12.1989
Papildu lauki

Bucureşti 22 decembrie 1989

1989. gada 22. decembrī, Bukarestē atkal pulcējās tūkstošiem protestētāju. Barjeras laukumu norobežošanai pie pils un Universitātes laukuma izrādījās bezjēdzīgas. Demonstrantiem pievienojās daudzi drošības spēku pārstāvji. Radio pārraidīja paziņojumu, ka ir ieviests karastāvoklis un aizliegts pulcēties grupās, kas lielākas par par piecām personām.

Izplatījās ziņas, ka mīklainos apstākļos miris aizsardzības ministrs Vasile Milea. Valdības paziņojumā bija teikts, ka ministrs atbrīvots no amata par nodevību un izdarījis pašnāvību, kad viņa nelojalitāte atklāta.

Daudzi uzskatīja, ka Milea atteicies dot rīkojumu atklāt uguni pa demonstrantiem. Karavīri masveidā sāka pāriet revolucionāru pusē. Komandieri nav centušies viņus aizkavēt.

Čaušesku iecēla jaunu aizsardzības ministru Viktoru Stanculešku, kurš bez vadoņa ziņas pavēlējis karavīriem atgriezties bāzēs. Tajā brīdī sācies demonstrantu uzbrukums Centrālkomitejas ēkai, bet Stanculešku pakļautībā esošie karavīri pretestību neizrādīja.

Tikmēr pilsētā turpinājās kaujas. Jaunā Nacionāla Glābšanas padome vēl nebija pārņēmusi kontroli, bet Čaušesku režīmam lojālie spēki uzbruka nozīmīgiem objektiem - televīzijai, radio, telefonsakaru iestādēm, pastam, Preses namam un citiem. 

24. decembrī Bukarestē izskatījies kā karā. Pilsētā braukājuši tanki, bruņutransportieri un armijas smagās automašīnas. Pie stratēģiskajiem objektiem izveidoti ielu kontrolposteņi, pilsētā dzirdamas šāvienu kārtas. Kauju troksnis apklusis 27. decembrī. Komunistu režīms bija kritis.

Rumānijas revolūcija prasīja vairāk nekā 1000 dzīvību. Vairāk nekā 3000 cilvēku guva ievainojumus.

24. decembrī jaunizveidotās Nacionālās Glābšanas frontes vadītājs Ions Iliesku izdeva rīkojumu par Ārkārtas kara tribunāla izveidošanu, lai tiesātu Čaušesku par masu slepkavībām un cietiem noziegumiem.

Improvizētais tribunāls notika 25. decembrī. Divu stundu laikā Čaušesku pāris tika atzīti par vainīgiem. Abiem piesprieda nāvessodu. Lai gan formāli notiesātajiem būtu jābūt apelācijas tiesībām, nāvessods izpildīts nekavējoties.

Čaušesku un un viņa sievu Elenu nošāva trīs desantnieki ar saviem dienesta ieročiem.

Avoti: wikipedia, laikrakstu publikācijas

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
200,000 rumāņu protesta mītiņi Bukarestē pret Rumānijas politiķu korupciju01.02.2017lv
2
Līdz 20,000 protestantu Bukarestes ielās pret valdības plānu amnestēt arestētos korumpantus29.01.2017lv
3Ar Borisa Jeļcina Dekrētu Krievijā tiek aizliegta kompartijaAr Borisa Jeļcina Dekrētu Krievijā tiek aizliegta kompartija06.11.1991lv, ru
4Moldova pasludināja neatkarību no Padomju SavienībasMoldova pasludināja neatkarību no Padomju Savienības23.06.1990lv, pl
5Rumānija ir pirmā bijušā Varšavas bloka valsts, kura aizliedz 20. gadsimta asiņaināko sērgu- komunistisko partijuRumānija ir pirmā bijušā Varšavas bloka valsts, kura aizliedz 20. gadsimta asiņaināko sērgu- komunistisko partiju12.01.1990lv, ru
6Rumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmuRumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmu16.12.1989lv, pl, ru
7Pasaules Starptautiskā romu dienaPasaules Starptautiskā romu diena08.04.1971en, fr, lv, pl, ru, ua
8Verdzība strādnieku komunistiskajā paradīzē: pirmo reizi kolhoznieki var saņemt algu naudā. Verdzība strādnieku komunistiskajā paradīzē: pirmo reizi kolhoznieki var saņemt algu naudā. 01.07.1960lv, ru
9Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību 14.05.1955en, lv, pl
10PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
11
Otrais pasaules karš: PSRS spēki ieņēma Rumāniju22.08.1944lv
12Holokausts Jasos, Rumānijā. Nacisti 3 dienās nogalina vairāk kā 13,000 ebrejuHolokausts Jasos, Rumānijā. Nacisti 3 dienās nogalina vairāk kā 13,000 ebreju27.06.1941lv, pl
13PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.26.06.1940en, lv, pl
14Poļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās AustrumpolijasPoļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās Austrumpolijas14.04.1940en, lv, pl
15Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk PolijāOtrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā17.09.1939lv, pl, ru, ua
16Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdaliTiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali23.08.1939lv, pl, ru
17Hitlers panāk vienošanos par Čehijas aneksiju Minhenes konferencēHitlers panāk vienošanos par Čehijas aneksiju Minhenes konferencē29.09.1938en, lv
18Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas ImpērijasUkraina pasludina neatkarību no Krievijas Impērijas29.06.1917en, lv
19
Pirmais Pasaules karš: Vācija pieteica karu Rumānijai28.08.1916lv
20
Pirmais pasaules karš: Rumānija pieteica karu Austroungārijai27.08.1916lv, pl

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolaje  ČaušeskuNikolaje Čaušesku26.01.191825.12.1989de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas