Francijas tiesībsargi ierosina lietu pret Francijā dzīvojošu musulmaņu komiķi Djedonne Mbala-Mbala, kurš atļāvies ironizēt par Parīzē notikušo miera gājienu un sacelto ažiotāžu ap 7.janvārī notikušo teroristu uzbrukumu žurnāla Charlie Hebdo redakcijai. Notikušais saasina arī diskusiju par vārda brīvības robežām un saturu.

Kā jau minēts, tad Parīzē notikušie terora uzbrukumi ir prasījuši 10 redakcijas darbinieku, 3 policijas un 4 ķīlnieku dzīvības. Nogalināti arī 3 aizdomās turētie uzbrucēji un ķīlnieku sagūstītāji.

Tieši teroristu atbalstam izdarīto uzbrukumu košera pārtikas veikalam Francijas prezidents Olāns paspējis nodēvēt par antisemītisma aktu.

Šis lietas ierosināšana kārtējo reizi pierāda liekulīgi nevienādu attieksmi pret Eiropā sen jau tukšo "vārda brīvības" saukli. Tā vietā, lai patiesi runātu par "visaptverošu" vārda brīvību, top skaidrs, ka tā ir regulēta. Praktiski nekur nav abstrakta un neierobežota, - to bieži pat likumdošanā ierobežo gan vēsturiskas tradīcijas (reliģijas), vēsturiski notikumi (aizliegums pat apspriest un pētīt holokaustā bojāgājušo skaitu un apstākļus, pielīdzinot to holokaustam; vai Krievijā - ierobežojumi apspriest komunistu noziegumus un valdošo kliķi), pašsaprotama vietējo kopienu (tautu, novadu) vēlme sargāt savas kultūras tradīcijas, vai pat indivīda elementāra izpratne par sava "goda un cieņas" aizskāruma robežām.