Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
22Personu saraksts
Notikumi:
39Notikumu saraksts
Datums:
05.01.1919
Papildu lauki

Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 19. novembrī Latvijas zemessardzē bija reģistrējušies 2500 brīvprātīgo. 

1918.g. 7. decembrī Latvijas Pagaidu valdība un Vācijas valdības ģenerālpilnvarotais Augusts Vinnigs vienojās, ka šī zemessardze ar nosaukumu „Latvijas zemes sargi“ (vācu: Lettländische Landeswehr) kļūs par jaunās valsts bruņotajiem spēkiem. Administratīvi tie bija pakļauti Latvijas Republikas Apsardzības ministram Jānim Zālītim, bet apgādes un militārā ziņā - Vācijas okupācijas spēku vadībai.

Līgums paredzēja zemessardzi veidot uz brīvprātības pamatiem no 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas, zemessardzes komandierim pēc sākotnējā plāna bija jābūt kādas neitrālas valsts (Zviedrijas) pārstāvim, taču tas neīstenojās. Vācijas karaspēku Latvijā atzina par okupācijas varu, kas uzņēmās saistības uz kredīta piešķirt vajadzīgo bruņojumu un dot naudas līdzekļus.

1918. gada decembra sakumā sākās Sarkanās Armijas iebrukums Latvijā.

1918. gada 8. decembrī pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 436. direktīvas Padomju Krievijas Rietumu armijas sastāvā tika izveidota Latvijas armijas grupa. Uzbrukumā no Pleskavas piedalījās 1., 4. un 6. latviešu strēlnieku pulki, bet no Daugavpils 2. un 3. latviešu strēlnieku pulki.

Latvijas aizsardzībai decembra otrajā pusē no vācu gūsta atbrīvotajiem latviešu strēlniekiem izveidoja trīs latviešu Rīgas zemessargu rotas, no bijušajiem Krievijas armijas latviešu virsniekiem un instruktoriem rezerves rotu, papildus izveidoja arī latviešu studentu rotu un skolnieku rotu, Latgales zemessargu rotu un Cēsu rotu. No vācbaltiešiem bija sakomplektētas trīs Rīgas zemessargu rotas, viena artilērijas baterija, ložmetējnieku komanda, bet no Pirmā Pasaules kara virsniekiem un instruktoriem trieciengrupa (Stoßtruppe). No bijušajiem krievu karavīriem un ģimnāzistiem sakomplektēja vienu rotu.

1918. g. 31. decembrī Latvijas Pagaidu valdība par latviešu karaspēka komandieri iecēla apakšpulkvedi Oskaru Kalpaku.

1919. g. 2. janvārī pēc Landesvēra zaudētās Inčukalna kaujas sākās Sarkanās armijas uzbrukums Rīgai, un Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība un tai lojālā Studentu rota atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu.

1919. g. 3. janvārī pulkveža O. Kalpaka pakļautībā pārējās Pagaidu valdības karaspēka vienības atkāpās no Rīgas

Sākotnējais sastāvs

1919. gada 5. janvārī Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par 1. atsevišķo latviešu bataljonu. Sākotnēji bataljonā ietilpa divas rotas, kurās ieskaitīja atsevišķos karavīrus no Latgales virsnieku, Latgales apakšvirsnieku un trīs Rīgas apsardzības rotām, kuri bija atlikuši pēc atkāpšanās no Rīgas.

  • 1.rota - Virsnieku rezerves rota (no 3. februāra - Latvijas neatkarības rota),
  • 2.rota - Cēsu rota,
  • 3.rota - Atsevišķā studentu rota, pievienota Kalpaka bataljonam 17. februārī,

1919. gada februāra beigās tika pievienota Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa (Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, vēlāk 1. atsevišķais eskadrons).

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
2Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
3Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
4Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti  pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)22.12.1940lv, pl
5ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
6Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
7Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
8Abrenes kaujaAbrenes kauja12.01.1920lv
9Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
10Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie VareļiemBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem18.11.1919lv
11Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājāBrīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā14.10.1919lv
12Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiemMinskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem08.08.1919en, lv, pl
13Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinetsLatvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets14.07.1919lv
14Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk RīgāLatvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā06.07.1919lv
15Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
16Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"27.06.1919lv
17Neatkarības cīņas. Igaunijas armija atbrīvo Limbažus no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemNeatkarības cīņas. Igaunijas armija atbrīvo Limbažus no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem20.06.1919lv
18Cēsu kaujasCēsu kaujas19.06.1919lv
19— Eiropas misijai tiek ziņots par katastrofālo stāvokli Rīgā pēc pilsētas atbrīvošanas no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem.— Eiropas misijai tiek ziņots par katastrofālo stāvokli Rīgā pēc pilsētas atbrīvošanas no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem.27.05.1919lv
20Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemSoļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem22.05.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, sargs.lv, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Voldemārs Savelis08.12.189819.12.1941lv
    2
    Jānis Bērziņš03.07.1898lv
    3
    Feliks Lupmanis16.01.1898lv
    4
    Jānis Lūsis03.12.189729.01.1959lv
    5Ādolfs BlūmentālsĀdolfs Blūmentāls16.11.189725.02.1983lv
    6
    Eduards Ramiņš25.09.189730.06.1942lv
    7Boriss Bruža-BružsBoriss Bruža-Bružs25.06.189716.12.1987lv
    8Atis KūlmanisAtis Kūlmanis05.06.189630.10.1934lv
    9Augusts DargevicsAugusts Dargevics23.05.189616.01.1988lv
    10Alfrēds BeķerisAlfrēds Beķeris29.05.189501.02.1936lv
    11Helmūts MarkvartsHelmūts Markvarts25.04.189406.10.1938lv
    12Hanss Joahims Pauls Ādolfs  fon Manteifels ScēgeHanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge19.01.189422.05.1919lv
    13Edgars VanagsEdgars Vanags15.12.189211.08.1956lv
    14
    Aleksandrs Dakteris14.02.1891lv
    15Pauls BlūmsPauls Blūms27.09.189008.11.1941lv
    16Jānis DucensJānis Ducens16.01.188807.10.1925lv
    17Kliments DidorovsKliments Didorovs23.01.188510.03.1938lv, ru
    18Oskars KalpaksOskars Kalpaks06.01.188206.03.1919en, lv, ru
    19Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    20Jānis ZālītisJānis Zālītis27.07.187409.12.1919lv, ru
    Birkas