Senatnē šeit bijis mežains un purvains apvidus, kas ietilpis latgaļu apdzīvotajā Adzeles zemē. Pirmo reizi Balvi minēti 1224.gadā. 18.gs. 2. pusē poļu muižniece K.Hilzena pie Balvu ezera uzceļ pusmuižu un koka baznīcu.

1783. gadā Balvus min kā sādžu.

19. - 20. gadsimtu mijā Balvi jau izauguši par lielas muižas un pagasta centru.

1926. gadā Balvi iegūst miesta, bet 1928. gadā – pilsētas tiesības. 1941. gadā arī Balvi tiek ierauti 2.Pasaules kara virpulī.

1944.gadā vācu karaspēka vienības, atkāpjoties uz rietumiem, pilsētu gandrīz pilnībā nodedzina.

1950.gadā Balvi kļūst par rajona centru. Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izaugusi pilnīgi no jauna.

Balviem piešķirtas pilsētas tiesības – 1928. gadā.

Balvi kļūst par rajona centru - 1949.gadā. 

Pilsētas ģērbonis apstiprināts – 1938.gadā.  

Pilsētas karogs apstiprināts – 2005. gadā. 

Savam ģerbonim balvenieši izvēlējās vilka galvu.   

"Vilks visām Eiropas tautām ir dzīvnieks, pret kuru jāizturas uzmanīgi. Senie romieši nosodīja tā plēsīgumu, baidījās vilku pat pieminēt. Un, ja neuzmanīgi to izdarīja, tam aizrādīja: "Vilks tavā valodā!". Arī mūsu tautai ir teiciens:  "Kā vilku piemin, tā vilks klāt!" Bet vai no vilka tikai baidās? Vilks - tas taču ir arī spēks un neatlaidība. Medījumam tas seko ilgi un pacietīgi. Lūk, ko vilkā gribējuši saskatīt balvenieši."

 /V.Purens "Latvijas ģerboņu grāmata"/

Zanda Radziņa, Nekropole.info pēc intermeta materialiem 

Šajā dienā pilsētas tiesības piešķirtas arī Ogrei, Preiļiem, Gulbenei, Viļāniem, Siguldai, Varakļāniem, Salacgrīvai