Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
25Personu saraksts
Notikumi:
181Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
17.06.1940
Papildu lauki

16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju IV pārvalde u.c. spēka struktūras jau no 1938. gada aktivizēja “politisko, ekonomisko, militāro un izlūkošanas darbību lai, atbalstot strādnieku kustību, gāztu marionešu režīmus [Baltijā].” 

1938. gada maijā sākās padomju preses uzbrukumi Baltijas valstīm. Tika inscenētas dažādas provokācijas un izmantota daļas iedzīvotāju neapmierinātība ar autoritāro režīmu.

1938. gada 12. martā Vācija anektēja Austriju ("Austrijas anšluss").

My Latvia. (part 1 of 2)

1938. gada 30. septembrī Minhenes vienošanās rezultātā Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija vienojās par Čehoslovākijai piederošā Sudetu apgabala pievienošanu Vācijai un 1939. gada 15. martā Vācija okupēja visu pārējo Čehijas daļu.

My Latvia. (part  2 of 2)

1939. gada aprīlī Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu ar Poliju un 1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

1939. gada 7. jūnijā Latvija parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju.

1939. gada 23. augustā PSRS nodrošinājās augstākajā politiskajā līmenī pret vērā ņemamo valstu (t.i. Trešā reiha) iebildumiem, noslēdzot t.s. Hitlera-Staļina paktu ar slepenajiem papildu protokoliem, ar ko abas lielvalstis Austrumeiropu sadalīja piederības sfērās. Latvija, Somija un Igaunija tiek „iedalīta” PSRS; vēlāk – 28. septembrī – tai izdevās iegūt arī Lietuvu.

1940. gada 15. jūnija rītausmā. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos.

Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu.

3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS.

2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti.

Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.

1940. gada 9. jūnijā Sarkanās armijas un flotes virspavēlniecība ar slepenu pavēli noteica saviem spēkiem pilnībā bloķēt jebkādu iespējamu personu vai militāras tehnikas pārvietošanos no Latvijas un Igaunijas.

1940. gada 16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos.

Šajā laikā Sarkanā armija jau bija okupējusi Lietuvu un īstenoja analoģisku operāciju Igaunijā.



1940. gada 17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi Otto Ūdentiņu Jonišķu dzelzceļa stacijā, un plkst. 13:00 parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu - tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.

Negaidot Latvijas valdības atbildi uz ultimātu un armiju pārstāvju tikšanās rezultātus, PSRS 8. armija un 2. armijas daļas pārgrupējās no kaujas kārtības gājienam un šķērsoja Latvijas-PSRS robežu -

plkst 13:00 pirmie Sarkanās armijas tanki sasniedza Rīgu, ieņemot pozīcijas Latvijas galvaspilsētas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos: vispirms tika sagrābti Spilves lidlauks, dzelzceļa stacijas, tilti, galvenais pasts un telegrāfs, radiofons u.tml. stratēģiski objekti. Lai sazinātos ar Maskavu, iekārtoja sakaru centrāli Vienības laukumā. Sarkanā armija bloķēja civilo kuģu un lidmašīnu satiksmi ar citām valstīm.

3. armija ieņēma Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet 2. SSK vienības — Latvijas rietumdaļu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Apšaude "Krokuss City Hall" koncertzālē Maskavā - vismaz 144 nogalināti, vairāk kā 150 ievainotoApšaude "Krokuss City Hall" koncertzālē Maskavā - vismaz 144 nogalināti, vairāk kā 150 ievainoto22.03.2024lv, ru
2Eiropas padome pieņem lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un MoldovaiEiropas padome pieņem lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai23.06.2022en, lv
3
Avarē Filipīnu militārā lidmašīna C-130 ar 85 pasažieriem un 7 apkalpes locekļiem04.07.2021en, lv
4
Vircburgā uzbrucējs ar "lielam nazim līdzīgu priekšmetu" nogalinājis 3 un ievainojis vismaz 6 25.06.2021lv
5Mehiko, Meksikā sabrukusi metro estakāde, pār kuru braucis vilciens. Vismaz 23 gājuši bojā, ap 70 ievainotoMehiko, Meksikā sabrukusi metro estakāde, pār kuru braucis vilciens. Vismaz 23 gājuši bojā, ap 70 ievainoto04.05.2021lv
6Trīrā, Vācijā. automašīna ietriekusies ļaužu pūlī gājēju zonā. Vismaz 2 cilvēki gājuši bojā, vismaz 15 cilvēki ievainotiTrīrā, Vācijā. automašīna ietriekusies ļaužu pūlī gājēju zonā. Vismaz 2 cilvēki gājuši bojā, vismaz 15 cilvēki ievainoti01.12.2020lv
7Terorista uzbrukums Kolombā, Francijā. Terorists ar auto sabraucis policijas patruļu, smagi ievainoti 2 policistiTerorista uzbrukums Kolombā, Francijā. Terorists ar auto sabraucis policijas patruļu, smagi ievainoti 2 policisti27.04.2020lv
8Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 57Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 5724.12.2019en, lv, ru
9Kongo prezidenta lidmašīnas AN-72 katastrofaKongo prezidenta lidmašīnas AN-72 katastrofa11.10.2019lv, ru
10Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti 31.08.2019lv
11
Terorista vadīts auto iebraucis cilvēku pūlī Ķīnā. Vismaz 7 bojāgājušie22.03.2019lv, ru
12
Parīzē, Francijā uzbrukumā ar nazi ievainoti septiņi cilvēki, to skaitā divi britu tūristi08.09.2018lv
131 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā1 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā23.08.2018en, lv
14Satiksmes autobuss Maskavā, Krievijā, iebraucis gājēju tunelī - vismaz 4 bojāgājušie un 15 ievainotieSatiksmes autobuss Maskavā, Krievijā, iebraucis gājēju tunelī - vismaz 4 bojāgājušie un 15 ievainotie25.12.2017lv, ru
15Mikroautobusam ietriecoties āra kafejnīcas apmeklētājos, Losandželosā, ASV ievainoti 8 cilvēkiMikroautobusam ietriecoties āra kafejnīcas apmeklētājos, Losandželosā, ASV ievainoti 8 cilvēki31.07.2017lv
16Polijā avarē ultraviegla Latvijā reģistrēta lidmašīna. Pilots un viņa pasažieris, 16 gadus vecais dēls- gājuši bojāPolijā avarē ultraviegla Latvijā reģistrēta lidmašīna. Pilots un viņa pasažieris, 16 gadus vecais dēls- gājuši bojā21.07.2017lv
17
Vilcienu sadursmē Maskavā ievainoti vismaz 50 cilvēki09.04.2017lv
18Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienībasPēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienības02.02.2017lv
19Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
20Somija un ASV paraksta savstarpējās militārās palīdzības paktuSomija un ASV paraksta savstarpējās militārās palīdzības paktu07.10.2016en, lv

Karte

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Jānis Stīga29.01.193313.11.1943lv
    2Simons ŠustinsSimons Šustins14.02.190803.08.1978lv, ru
    3Arvīds GrigulisArvīds Grigulis12.10.190705.10.1989lv, ru
    4Kārlis OzoliņšKārlis Ozoliņš31.08.190515.08.1987lv, pl, ru
    5Vilis LācisVilis Lācis12.05.190406.02.1966de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    6Marta DuškinaMarta Duškina09.10.190122.06.1986lv
    7Žanis SpureŽanis Spure23.09.190123.05.1943lv
    8Fricis CelmiņšFricis Celmiņš27.08.189624.07.1940lv
    9Fricis KociņšFricis Kociņš10.05.189528.07.1941en, lv, ru
    10Jānis KalnbērziņšJānis Kalnbērziņš17.09.189304.02.1986lv, ru
    11Otto ŪdentiņšOtto Ūdentiņš19.12.189222.01.1988lv
    12Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs Molotovs09.03.189008.11.1986de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    13Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    14Ludvigs BolšteinsLudvigs Bolšteins05.02.188821.06.1940lv
    15Alfrēds BīlmanisAlfrēds Bīlmanis02.02.188726.07.1948lv, pl
    16Johans LaidonersJohans Laidoners12.02.188413.03.1953ee, lv, ru
    17Andrejs VišinskisAndrejs Višinskis10.12.188322.11.1954lv, pl, ru
    18Mārtiņš HartmanisMārtiņš Hartmanis18.10.188227.07.1941lv
    19Alberts KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    20Roberts DambītisRoberts Dambītis02.05.188127.03.1957en, lv, ru
    Birkas