VAZ-2101 "Žiguļi" ("Kapeika") (ВАЗ-2101 "Жигули") — padomju vieglais aizmugurējās piedziņas automobilis ar sedana tipa virsbūvi. Pirmais modelis, kurš tika izlaists Volgas automobiļu rūpnīcā.

Būdama licencēta ārzemju modeļa kopija, "Kapeika", pateicoties masveida ražošanai, ātri kļuva par izplatītāko automobili PSRS un par vienu no padomju autorūpniecības simboliem, šim modelim bija liela loma Padomju Savienības automobilizācijā ar tam sekojošām pozitīvajām un negatīvajām atsauksmēm. Tiesa, šis auto ar savu dizainu un piedāvāto tehnisko uzbūvi ir kļuvis arī par pamatu daudzām zobgalībām par Toljati rūpnīcas nemainīgo produkciju, salīdzinot ar Rietumu autorūpniecības progresu.

Uz VAZ-2101 bāzes tika izveidota tā sauktā "klasiskā" VAZ automobiļu saime, kuru ražo vēl joprojām.

Vēsture

Par pamatu tika ņemts 1966. gada bāzes komplektācijas Fiat 124 (ar 1,2 litru motoru un vienkāršas apdares salonu). Tiešais prototips bija Fiat 124R ("Russia"). Šajā gadā arī tika noslēgts līgums starp PSRS un Itālijas koncernu par autobūves rūpnīcas celtniecību Itālijas kompartijas līdera vārdā nosauktajā pilsētā Toljati.

Konstrukcija tika uzlabota, ņemot vērā padomju prasības — palielināts klīrenss, pastiprināta piekare un virsbūve, aizmugurējās disku bremzes aizvietotas ar trumuļu bremzēm (kā noturīgākas pret netīrumiem un ilgmūžīgākas), pievienots kurbulis (motora iedarbināšanas kloķis). Ārpusē uzlika atpakaļskata spoguli (kreiso), durvju rokturi kļuva drošāki (integrētie). Nozīmīgi tika mainīta motora konstrukcija — sadales vārpsta tika pārnesta uz motora galvu, palielināts attālums starp cilindriem (lai varētu likt remontizmērus). Automobiļa svars palielinājās par 90 kg. Kopumā, gan no itāļu, gan padomju puses, "Fiat" konstrukcijā tika ieviestas 800 izmaiņas. Lielāko projekta pilnveidošanas darbu veica itāļi.

1970. gada 19. aprīlī uz galvenā autorūpnīcas konveijera tika salikts jaunā modeļa pirmais eksemplārs, ar kuru no konveijera nobrauca itāļu šefs-instruktors Benito Guido Savoini. Pēc 19 gadiem pirmais pārdotais automobilis ieņēma goda vietu Volgas automobiļu rūpnīcas muzejā.

Jau no paša sākuma "Žiguļi" tika komplektēti ar padomju ražojuma produkciju, nevis ar "Fiat" detaļām. Tomēr daļa rezerves daļu tika ražotas arī Padomju sadraudzības valstīs, piemēram, Polijā. Sākot ar 1967. gadu, Polijā sāka ražot automobili "Polski Fiat 125P", ļoti līdzīgu VAZ-2101, tādēļ uz rezerves daļām varēja būt uzraksti ar latīņu burtiem. Vēlāk poļu "Fiat" jau tika aprīkoti ar padomju detaļām.

Modernizācijas projekts

Tā kā VAZ-2101 āriene jau septiņdesmito gadu sākumā neatbilda pasaules dizaina līmenim, Toljati tika izstrādāts automobiļa modernizācijas projekts, kurā paredzēja 1.3 litru motora uzstādīšanu, "Moskvich" taisnstūra priekšējo lukturu uzstādīšanu un daudz citu izmaiņu. Bija vairāki noformējuma varianti. Sērijā neviens no tiem netika iekļauts, bet palielināta darba apjoma motors tika uzstādīts modelim VAZ-21011 (no 1974. gada), kuram bija minimālas ārējās atšķirības no bāzes modeļa, bet modernizācijas dizaina skices kļuva par sākuma punktu citam modelim — VAZ-2105.

Modifikācijas

Masu:

• VAZ-2101 (1970) — pirmais variants, motors - 1,2 l;
• VAZ-21011 (1974) — (vienpadsmitā), motors - 1,3 l, ārienes izmaiņas;
• VAZ-21013 (1977) — pēc izskata tāds pats kā VAZ-21011, motors - 1,2 l;

Sērijveida:

• VAZ-2101-94 — milicijas vajadzībām, motors - 1,5 l (no VAZ-2103);
• VAZ-21018 — rotora motors VAZ-311 (1 sekcijas) , 70 Zs;
• VAZ-21019 — rotora motors VAZ-411 (2 sekciju) , 120 Zs;

• Uz automobiļa VAZ-2101 bāzes tika izveidots arī universāls - VAZ-2102.

  Uz VAZ-2101 bāzes tika izveidota vesela automobiļu saime, saukta par "klasiku":

• VAZ-2101
• VAZ-2102
• VAZ-2103
• VAZ-2104
• VAZ-2105
• VAZ-2106
• VAZ-2107

Kubā praktiski pusrūpnieciskā veidā tiek izlaisti VAZ-2101 limuzīni (pagarināts salons), kurus plaši izmanto kā maršutu taksometrus.

Automobiļa novērtējums

Plusi

Par vienu no patīkamākajām VAZ-2101 īpašībām attiecībā pret pārējiem padomju analogiem, automīļi atzīmēja mazo darba apjomu tehniskajās apkopēs, līganu gaitu, dinamiku un vadāmību, salona komfortabilatitāti — tajā skaitā, labu salona apsildes darbību. Rūpnieciskā komplektācija VAZ pirmajos gados tika uzskatīta par augstu pēc padomju standartiem, bet ar laiku kvalitātes līmenis sāka pazemināties.

VAZ-2101 bija labāks par pārējiem tā laika padomju sērijveida automobiļiem, gan tehniskā līmenī, gan ražošanas kultūras ziņā, īpaši — salona apdarē. Tam bija, attiecīgi pret tajā laikā izplatītajām tādas pašas klases automašīnām, laba dinamika (mazliet piekāpjoties "Moskvich-412", jo tam bija 1,5 litru motors, bet VAZ tikai 1,2 litru motors) un vadāmība (pateicoties platākai riteņu bāzei, vidējam virsbūves augstumam un daudzsviru atsperu aizmugurējai piekarei), savā klasē pats plašākais salons, daudz ērtākas un atbilstošākas tam laikam vadības ierīces, diezgan mazs priekš tiem laikiem tehnisko apkopju darbs, pietiekami moderns ārējais izskats (pirmajiem izlaiduma gadiem). Pēc kalpošanas laika, kopējās uzticamības un pasīvās drošības VAZ-2101 bija aptuveni vienā līmenī ar pārējiem padomju analogiem, bet pēc caurgājamības, konstrukcijas stiprības, sliktu ceļu pārvarēšanas — piekāpās tiem.

Mīnusi

Īpaši pirmie "Žiguļi" bija raksturīgas problēmas saistītas ar virsbūves stiprību — ekspluatācijas laikā, īpaši pa vidējas kvalitātes ceļiem, priekšējās daļas stiprības struktūra pieļāva deformāciju, pēc kura savirzes un sagāzuma leņķus precīzi noregulēt nebija iespējams. Salīdzinot ar pārējiem to gadu padomju automobīļiem, "Žiguļi" bija vājāka virsbūves stiprība un plānāks virsbūves metāla biezums. Noturība pret koroziju bija ekvivalenta — "Moskvich" un "Žiguļi" lietojot tos cauru gadu kalpoja aptuveni 3 — 5 gadus līdz virsbūves kapitālajam remontam.

Piekare arī, dēļ sliktas kvalitātes ceļiem, ilgi nekalpoja un tai bija nepieciešama diezgan regulārs remonts. VAZ-2101 motora eļļas karteris arī bija diezgan viegli deformējams.

Šo modeļu priekšrocība bija samērā vienkāršais tehniskais risinājums, ar kuru var tikt galā vidusmēra padomju pilsonis. Faktiski katrs VAZ īpašnieks varēja kvalificēties automehāniķa aroda  kategorijās.

Ņemot vērā slēgto padomju tirgu, šis auto bija un palika par katra padomju pilsoņa grūti piepildāmu rozā sapni. Acīmredzami, varētu veidot atsevišķu krimināltiesisku pētījumu par noziegumiem, kuri ir pastrādāti, lai iegūtu, izkrāptu, nozagtu vai nolaupītu šo auto.

Daudzi padomju pilsoņi mēroja ceļu uz Toljati, lai no "pirmajām" vai tuvu tām iegūtu īpašumā kāroto auto. nav zināms, cik naudas ir izkrāpts, cik cilvēkiem šie auto ir nolaupīti. Ne velti, sabrūkot Padomju Savienībai, Toljati pilsētā izveidojās viena no brutālākajām un nežēlīgākajām organizētās noziedzības bandām, kuras, sākoties mežonīgiem privatizācijas un kooperatīvas procesiem, faktiski ieguva pilnīgu kontroli pār rūpnīcas darbu un tās produkcijas realizāciju. Toljati pilsētas kapsēta varētu būt viens no atskaites punktiem, lai kaut nedaudz aptvertu notikumu patiesos apmērus. Krievijā ir zināmi vismaz 500 noslepkavotas personas - rūpnīcas darbinieki, starpnieki un dīleri, pircēji un rindas tirgotāji, žurnālisti, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un kriminālās pasaules darboņi.