Sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Roberts Putnis* 2007.gada 11.septembrī vērsās pie Kultūras ministres Helēnas Demakovas  ar denunciju izvērtēt, vai, ņemot vērā pret Ojāru Rubeni celto kriminālapsūdzību par viņa kā valsts amatpersonas darbībām, ir iespējams viņam arī turpmāk uzticēt veikt noteiktos uzdevumus un funkcijas Nacionālā teātra vadībā.

Delnas vārdā šis aktīvists aicināja ministri par saviem apsvērumiem un secinājumiem informēt sabiedrību. Denuncijā tika vēstīts, ka krimināli apsūdzētas personas atrašanās vienas no nacionālā mēroga kultūras iestādēm vadībā, met nopietnu šaubu ēnu uz ministres ar Delnu 2005.gadā parakstītajā sadarbības līgumā sabiedrībai doto solījumu “nepieļaut nekādu rīcību, kas apšaubītu šo iestāžu darbības atbilstību labas pārvaldības principam” (Līguma 1.2.punkts) un “aktīvi vērsties pret jebkādu negodīgu un neētisku rīcību” (1.3.3. punkts) un “uzticētās publiskās varas un līdzekļu izmantošanu savam vai citu personu labumam”, kā arī “mantisku un personisku ieinteresētību tulkojot iespējami plaši” (1.3.2. punkts).  

Medijos tika izplatīti bargi vārdi kultūras ministrei Demakovai:

"Kultūras ministrijas bezdarbība pēc kriminālapsūdzības celšanas pret Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni ir vērtējama gan kā organizāciju starpā slēgtā līguma  pārkāpums, gan kā labas pārvaldības neievērošana ministrijas ietvaros. To pamato fakts, ka apsūdzība ir tikusi celta par Ojāra Rubeņa kā amatpersonas darbībām. Lai arī uzrādītā apsūdzība nav saistīta ar Ojāra Rubeņa darbību Nacionālā teātra direktora amatā, pats kriminālapsūdzības fakts par iespējamām valsts amatpersonas noziedzīgām darbībām ir nopietns pamats, lai apšaubītu attiecīgās amatpersonas spēju atbildīgi un atbilstoši sabiedrības labumam rīkoties ar tai uzticēto publisko varu un līdzekļiem. Kultūras ministrijas bezdarbība liek apšaubīt Kultūras ministrijas nodomu nopietnību vienlīdzīgi un stingri vērsties pret ētiskiem un tiesiskiem pārkāpumiem savas kompetences ietvaros, un tādējādi grauj sabiedrības uzticēšanos ministrijas godprātībai arī Jauno trīs brāļu projektu īstenošanā.... "

Kādreiz vareno Tautas partiju pārstāvošā ministre, protams, bija spiesta publiski taisnoties, paskaidrojot, ka "Nacionālais teātris atradās nopietnas krīzes priekšvakarā, bet “sabiedrībā plaši pazīstamajam un enerģiskajam cilvēkam” Ojāram Rubenim esot ticis dots uzdevums izvest to no šīs krīzes. Ministrei esot pamats domāt, ka ar šo uzdevumu amatpersona “pārliecinoši tiek galā”, lai arī nevarot gaidīt, ka “visspožākie rezultāti tiks sasniegti jau gada laikā.” Ministre atsaucas uz teātra mākslinieciskā vadītāja Edmunda Freiberga personisko un “spožāko aktieru turpat vienbalsīgo” uzskatu, ka Rubeņa kunga aiziešana nozīmētu nepieļaujamas krīzes atjaunošanos teātrī. Uz Delnas pretargumentu par ministres politisko atbildību ar visu savu rīcību vairot sabiedrības uzticību valsts varai, Demakova savā vēstulē aktīvajam politdarbonim norādīja: “Neapšaubu Jūsu tēzi, ka politiķim piemīt politiska atbildība. Politiska atbildība gan ir plašs jēdziens, kas cita starpā nozīmē arī atbildību par savas rīcības praktiskajām sekām.” 

Vēsturē, diemžēl, visskaļāk ir palicies šis :

"Demakova nevērtē kriminālapsūdzību Ojāram Rubenim par pietiekamu iemeslu viņa atstādināšanai no Nacionālā teātra direktora amata un neskaidro savus apsvērumus sabiedrībai. Delnas vērtējumā tas ir nopietns labas pārvaldības un ar Delnu noslēgtā Jauno trīs brāļu uzraudzības līguma pārkāpums," teikts Delnas paziņojumā medijiem.

Kā zināms, Roberts Putnis vadīja pretkorupcijas sabiedrisko organizāciju "Delna" četrus gadus, novedot to līdz maksātnespējai, kā arī pretēji publsiki paustajam, neatklāja organizācijas ārvalstu finanšu avotus. Par to viņu pamatoti, bet bez plašākas mediju uzmanības, kritizēja vēlākie Delnas vadītāji.

Lai atsvaidzinātu nedaudz sasmērēto seju, 2008.gada martā kopsapulce mainīja "Delnas" vadības struktūru, nodalot padomes priekšsēdētāja un direktora amatus. Par padomes priekšsēdētāju toreiz ievēlēja vēlāko Saeimas deputāti Lolitu Čigāni, (kuru amatā 2010.gadā nomainīja organizācijas vecbiedre Inese Voika, kura vienu brīdi divatā kopā ar Putni vadīja Delnu, arī paspēja "sašmucēties" pēc Zolitūdes traģēdijas, veidojot t.s. Marodieru komisiju, bet pēc tam kļūstot par Saeimas deputāti), bet par Delnas direktori kļuva Laura Miķelsone (amatu pameta 2010.gada 8.novembrī, viņu nomainīja Kristaps Petermanis) . Šajā laikā Delna kļuva par jaudīgu KNAB faktiskās vadītājas Jutas Strīķes publisku ruporu, palīdzot arī atbīdīt no amata Saeimas iecelto KNAB vadītāju Normundu Vilnīti, kurš, no viņam atvēlētās statista lomas iestādē, tā arī vaļā tikt nespēja. 

Pēc tam par Delnas direktoru kļuva Gundars Jankovs, kurš arī vairāk par trim gadiem amatā nenoturējās, un tikai pirms 13.Saeimas vēlēšanām saņēmās beidzot publiski kaut ko pateikt par Putņa darbošanās laiku Delnā, pie reizes raksturojot arī aiz tās stāvošo Sorosa finansēto Latvijas klubu:

Putnis, radījis problēmas, pats «notinās»

"Kā viņš ir līdz šim strādājis - tas pilnīgi neatbilst nekādiem principiem, kādam būtu jābūt Saeimas deputātam. Par Putņa darbiem spilgti liecina, kā viņš Delnu iedzina faktiskā maksātnespējā. Labas pārvaldības princips - tas, Civillikuma valodā runājot, ir, kad tu ar savu vai svešu mantu rīkojies kā gādīgs saimnieks. Bet labas pārvaldības princips un Putnis nav savienojami.

R. Putnis, sākot vadīt Delnu jau pirms «treknajiem gadiem», kā arī vadot šo organizāciju «treknajos gados», paņēma bankā divus lielus kredītus, kas ļāva kādu laiku arī «trekni» padzīvot Delnas aktīvistiem ".

No publiskiem reģistriem redzams, ka Gundars.Jankovs pārņēma Delnas vadību krīzes gados, kad Delnai izbeidzās arī dāsnais finansējums no Sorosa fonda Latvija, un organizācija izbaudīja  Putņa neskaidrās saimnieciskās darbības sekas.

Pēc Lursoft datiem redzams, ka Roberts Putnis vienu gadu - no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 20. jūnijam - ir bijis viens no Delnas valdes priekšsēdētājiem, bet otra valdes priekšsēdētāja tobrīd ir bijusi arī Inese Voika. Respektīvi, kā to apliecina Uzņēmumu reģistra dati, šajā laika posmā Delnā ir bijusi divvaldība.

Bet pēc tam gan līdz 2008. gada 21. maijam Roberts Putnis Delnā ir bijis galvenā persona.

Savukārt, Gundars Jankovs Delnas vadītājs ir bijis no 2013. gada augusta līdz 2016. gada aprīlim. Vēlāk Gundars Jankovs parādījās politikā, taču paliekošas pēdas tur neatstāja.

Turpinot Gundara Jankova atmiņas: 

«Putņa saimnieciskā darbība izpaudās tā - viņš 2004. gadā paņēma hipotekāro kredītu Delnai 113 000 ASV dolāru apmērā dzīvokļa(!) iegādei. Tā summa tiem laikiem bija adekvāta, jo dzīvoklis tika nopirkts Rīgas centrā, Čaka ielā, 52. Bet tad Putnis «treknajos gados» - 2006. gada decembrī un 2007. gada janvārī - kā Delnas vadītājs paņēma klāt vēl 100 000 eiro, un sākotnēji tas tika paņemts kā patēriņa kredīts. Pēc tās informācijas, kas bija manā rīcībā, šī nauda tika iztērēta algām un dažādām stipendijām - lai labi dzīvotu. Nauda, iespējams, tika iztērēta arī t.s. lietussargu revolūcijas pasākumiem. Pēc dokumentiem varēja redzēt, ka tolaik Delnā labi padzīvoja.

Vēlāk šo patēriņa kredītu pārkreditēja, palielinot sākotnējā hipotekārā kredīta pamatsummu par šiem 100 000 eiro.

Tādējādi tika palielināts kredītslogs uz dzīvokli. Tā bija pilnīgi nepareiza domāšana - ka tiek paņemts patēriņa kredīts, bet tas slogs tiek pārnests uz nekustamo īpašumu. Tādējādi tika radīti draudi, ka nekustamo īpašumu nevarēs līdz galam izpirkt un tas tiks zaudēts, kā tas arī beigās bija.

Putnis, radījis problēmas, pats «notinās», un nākamajiem Delnas direktoriem kopā ar organizācijas padomi jau bija jācīnās ar sekām. Sākotnēji Sorosa fonds diezgan viegli deva naudu šā kredīta pakāpeniskai dzēšanai. Bet, kad es kļuvu par vadītāju, bija iedota pēdējā nauda no Sorosa fonda, kuru varēja tērēt kredītam. Jo to naudu, kas paredzēta konkrētu projektu mērķu sasniegšanai, nedrīkst tērēt kredīta dzēšanai. Manos laikos arī projektu naudu vairs nebija viegli dabūt, jo arī uz to bija liela konkurence. Tādējādi Delnai vairs nebija naudas, ko maksāt par kredītu. Bija jādomā par ziedojumu piesaisti. Bet ar to veicās tik slikti, ka tādas summas piesaistīt nevarēja.

Organizācijai draudēja maksātnespēja un bija jādara viss iespējamais, lai piesaistītu naudas līdzekļus tieši Putņa paņemto kredītu dzēšanai.

Gada garumā notika pietiekami smagas sarunas ar Swedbank par kredīta jautājumu. Mēs skaidrojām, ka sliktākais scenārijs ir Delnas maksātnespēja. Nolikvidējot Delnu, kas ietilpst starptautiskā Transparency tīklā, būtu starptautiska rezonanse. Mēs runājām arī ar Latvijas Swedbank mātes banku, tomēr viņi atbildēja, ka tā ir Latvijas uzņēmuma darīšana. Latvijas Swedbank vilka līdz pēdējam ar domu, ka mēs naudu atradīsim, bet nebija jau, kur to naudu dabūt.

Beigās dzīvoklis tomēr bija jāpārdod. Mēs atradām klientu, kurš pērk dzīvokli, bet tomēr palika pietiekami liela aste. Dzīvoklis tika nopirkts par summu, kas bija mazāka par mūsu kredītu. Banka bija ar mieru. Tādējādi tikai tāpēc, ka Swedbank izrādīja korektu un pretimnākošu attieksmi, mums izdevās iziet no smagās situācijas «ar sausām kājām»....

... izskatījās, ka iepriekš viņi labi bija dzīvojuši. Kad mēs vācāmies ārā no tā dzīvokļa, kuram bija vairākas telpas, tās visas bija piebāztas ar visādām nevajadzīgām lietām. Bukleti bija sapirkti - kaudzēm stāvēja neizdalīti, arī visādas uzlīmes. Bija redzams, ka bija milzīga nauda iztērēta, bet praktiskā ieguvuma nebija nekāda....

.... Pirms manis liela ietekme Delnā bija Inesei Voikai. Tur, kur organizācijai parādījās nauda, tur viņa bija klāt. Bet manos laikos Delnai vairs lielas naudas nebija, jo, kā jau teicu, bija jācīnās ar Putņa atstāto «mantojumu». Par Voiku var spriest arī pēc divu Delnas bijušo padomes locekļu atšķirīgās rīcības. Tā Lolita Čigāne paziņoja, ka viņa nekandidēs Saeimas vēlēšanās kā partijas Kustība Par pārstāve, jo partijā ir pārāk liela naudas ietekme. Viņa pat izteicās tik skarbi, ka «ideālistiski iecerētajā Kustībā Par pašlaik dominē īstas politbiznesa haizivis!». Bet, kā Čigāne to pateica, tā Kustības Par vēlēšanu listē klāt bija Voika.» "

Jāpiebilst, ka Čaka ielas 52 kāds dzīvoklis otrajā stāvā kļuva arī par 2006. gada 18. februārī dibinātās Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība „Mozaīka” vienu no mītnes sākotnējām vietām. Laikā, kad ir nauda, parasti var dzīvot daudz priecīgāk.

Laikā, kad Roberts Putnis pārstāvēja Delnu KNAB SKP, viņš paziņoja, ka nopietni ķersies klāt korupcijas jautājumiem banku sektorā, par ko izpelnījā pamatotu sašutumu no toreizējā Banku asociācijas prezidenta Teodora Tverijonas, kurš aizrādīja aktīvistam, ka pirms nākt klajā ar skaļiem kādu nozari diskreditējošiem un ne ar ko neapstiprinātiem paziņojumiem, vajadzētu par to runāt ar nozares vadītājiem. Neilgi pēc tam Putnis pazuda gan no Delnas, no no Latvijas. Mēļoja, ka viņam pēc skaļajiem paziņojumiem par ķeršanos pie banku darbības, esot labi apmaksāts darbs "Parex" bankas Minhenes filiāles vadībā. Šī ziņa vēl ir precizējama.

Roberts Putnis 

Dzimis 1976. gadā Alūksnē, ir latviešu sabiedrisks aktīvists, kurš ilgus gadus netieši ir bijis to cilvēku grupā, kura ietekmē Latvijas politiku, tulks (ar perfektām vācu valodas zināšanām). Iepriekš bijis uzņēmējs un ierēdnis. Bijušais partijas "Progresīvie" valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. 

No 2015. gada 16. aprīļa līdz 2017. gada 8. augustam pildījis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja pienākumus. 

No 2004. līdz 2008. gadam bijis biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna padomes priekšsēdētājs.

Iepriekš bijis Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs.

Roberts Putnis ir viens no Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai - izveidotājiem, biedrības Eiropas Kustība Latvijā valdes loceklis. 

No 2013. līdz 2015. gadam darbojies Latviešu kopienā Vācijā kā valdes vicepriekšsēdis. 

Laika periodā no 2013.gada līdz 2015.gadam Roberts Putnis bija Bavārijas Publiski zvērināto tulku un tulkotāju asociācijas prezidents.

2020.gadā ar savu dzīvesbiedru Latviju pameta un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Vācijā.