Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916. gadā publicēja Alberts Einšteins. Vispārīgā relativitātes teorija nodemonstrēja gravitācijas teoriju, kas pilnībā nomainīja Ņūtona gravitācijas teoriju. Matemātiski tā balstījās uz diferenciāļu ģeometriju un tensoriem. Vispārīgā relativitāte noteica, ka visi novērotāji ir vienlīdzīgi, ne tikai tie, kas pārvietojas ar noteiktu ātrumu. Gravitācija, atšķirībā no Ņūtona apgalvotā, vairs netiek uzskatīta par spēku, bet gan par laiktelpas izliekuma sekām. Vispārīgā relativitāte postulē, ka masas un enerģijas klātbūtne izliec laiktelpu, un šis izliekums ietekmē daļiņu, pat gaismas, ceļu. Šī teorija ir pamatā kosmoloģijas Standartmodeļa izveidei.

Mūsdienu fizikā vispārīgā relativitāte ir pašreizējā gravitācijas aprakstīšanas metode. Vispārīgajā relativitātes teorijā tiek apvienota speciālā relativitātes teorija un Īzaka Ņūtona gravitācijas likumi kā telpas un laika jeb laiktelpas ģeometrijas īpašības.