Pasūtījuma slepkavību izmeklētājiem bieži nākas maldīties kā miglā Kamēr Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas nogalināšanas un finansu policista Helmuta Skujas slepkavības mēģinājuma krimināllietas divus gadus pēc šo noziegumu izdarīšanas vēl gaida izskatīšanu tiesā, kārtībsargātāju darbs, izmeklējot citas tikpat sarežģītas pasūtījuma lietas, tostarp arī Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēža Jāņa Laukrozes slepkavību, ar panākumiem - tiesas priekšā stāvošiem apsūdzētajiem - labākajā gadījumā varētu vainagoties tikai pēc dažiem gadiem.

Pagājušajā nedēļā pēc Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes slepkavības, atbildot uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēža Andreja Panteļējeva aizrādījumiem par to, ka neesot atklāta neviena «skaļā» slepkavība, policijas vadība paziņoja, ka no 12 pasūtījuma noziegumiem atklāti ir 7. Tomēr otrdien valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns atturējās plašāk informēt, kuras lietas kārtības sargiem ir izdevies atklāt. Kā paskaidroja preses sekretārs, juridiski atklāta ir tikai daļa šā veida noziegumu, kas nozīmē, ka policija savākusi pietiekami daudz pierādījumu un aizdomās turētajiem prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzības. Izmeklējot pārējos noziegumus, policijai esot izdevies noskaidrot iespējamos noziedzniekus, taču izmeklēšana turpinās un pierādījumi vēl tiek vākti, lai aizdomās turētos varētu saukt pie atbildības. Tāpēc jebkuras informācijas nokļūšana medijos un līdz ar to - arī ieinteresēto personu rīcībā nevēlami ietekmēšot tālākās izmeklēšanas gaitu, paskaidroja K.Leiškalns. Viņš apliecināja, ka ziņas par izmeklēšanas gaitu policijas vadība varētu izpaust slēgtā NDK sēdē un tikai tiem parlamentāriešiem, kuriem ir ļauts iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Par naudu caur starpniekiem Latvijas Megrē, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Visvaldis Blonskis Dienai atzina, ka Krimināllikumā nav formulēts pasūtījuma slepkavības jēdziens, tāpēc izmeklētāji to mēdzot traktēt dažādi. Kā uzskata A.V.Blonskis, šā veida noziegumam raksturīgas trīs pazīmes.

• Pirmkārt, pasūtījuma slepkavības tiek izdarītas par samaksu.
• Otrkārt, slepkavības izpildītāju un viņa upuri nesaista nekādi motīvi.
• Treškārt, nozieguma pasūtītājs ar izpildītāju lielākoties nav pazīstams.

Ja arī nozieguma pasūtītājs reizēm ir informēts par to, kurš cilvēks izpildīs viņa iegribas, killers gandrīz nekad neko nezina par savu darba devēju, jo nepieciešamo informāciju par upuri un naudu viņš saņem no starpnieka vai vairākiem, stāstīja A.V.Blonskis.

A.V.Blonskis zināja stāstīt par t.s. sadzīves pasūtījuma slepkavībām. Piemēram, ja kāds laulenis nav apmierināts ar savu otro pusi, tas atrod kādu paziņu, kas par attiecīgu samaksu ir gatavs nogalināt nīsto dzīvesbiedru. Šāda veida noziegumu izmeklēšana ir vienkāršāka, jo tajos iesaistīts mazāks skaits cilvēku.

Tomēr «klasiskās» pasūtījuma slepkavības ir ļoti grūti izmeklējamas kaut vai tāpēc, ka pēc nozieguma izpildītājs vai nu tiek nogalināts, vai arī viņš aizbēg uz ārzemēm, un līdz ar to izmeklētāji zaudē vienu no galvenajiem pavedieniem, kas vēl vairāk mazina iespēju jebkad noskaidrot slepkavības patieso pasūtītāju. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča piebilda, ka pasūtījuma slepkavības tiek rūpīgi plānotas un noziedznieki daudz domā par pierādījumu slēpšanu, tai skaitā arī par liecinieku neitralizēšanu, ja rastos tāda nepieciešamība. Līdz ar to iegūtie pierādījumi bieži vien ir netieši un izmeklētājiem jāprot tos savirknēt loģiskā kārtībā.

Ne visas lietas ir «tumšas» Tomēr ne visas pasūtījuma slepkavību lietām lemts palikt «tumšām».

Septembra vidū Rīgas apgabaltiesa bargi sodīja sešas personas, kas tika apsūdzētas par uzņēmēja Josifa Bermana nogalināšanu. Savukārt, šā mēneša sākumā tiesai tika nodota krimināllieta par Privatizācijas aģentūras Maksātnespējas un likvidācijas sektora vadītājas Ilonas Skadiņas slepkavību. Kā ziņo LETA, uzņēmuma Flandrija bijušajai direktorei Astrīdai Svipstai, kas bijusi I.Skadiņas laba paziņa, uzrādīta apsūdzība par komerciālo uzpirkšanu un slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos. Šīs lietas ietvaros apsūdzība uzrādīta vēl četrām personām. Savukārt Dagmāra Ušča apliecināja, ka savu kārtu gaidot vēl divas pasūtījuma slepkavību lietas, kas tiesai nosūtītas jau senāk.

Jāpiebilst, ka izmeklēšanas laikā ne vienmēr apstiprinās sākotnējās aizdomas par slepkavības pasūtījumu. Piemēram, izmeklējot pagājušā gada 17.februārī izdarīto Rīgas Veterinārās pārvaldes vadītājs Artūra Fokina slepkavību, likumsargi noskaidrojuši, ka viņš ticis nogalināts laupīšanas uzbrukuma laikā, par ko apsūdzētas četras personas.

Līdzīgā noziegumā gāja bojā arī alkoholisko dzērienu ražotājfirmas Veta prezidents Haralds Veters, kura līķi ar sistām brūcēm galvā atrada 1997.gada 11.decembrī. Aizdomās par uzbrukumu Haraldam Veteram tika apsūdzētas piecas personas, kas gribējušas nolaupīt viņa automašīnu. Kā Dienai apliecināja Jelgavas kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka, arī šajā lietā apsūdzētie jau stājušies tiesas priekšā. Viens no uzbrucējiem policijas redzeslokā ir pārādījies vēlreiz, un prot, kriminālmeklēšanas darbinieki ir savākuši pierādījumus, ka Krivošejs bijis tas, kurš jau 2016.gada 27.septembrī mēģināja noslepkavot Bunkus, taču toreiz nav nostrādājis ierocis. Slepkavības mēģinājums notika advokāta ierastajā pārvietošanās maršrutā, vietā, kur nav videonovērošanas kameru un ir daudz atkāpšanās ceļu. 

Pēdējo gadu «skaļākie» noziegumi Amatpersonu un uzņēmēju slepkavības, kuras varētu uzskatīt par pasūtījuma noziegumiem

• 22.09.1996 Tiek nošauts firmas Mono viceprezidents Valerijs Mačugins un modeļu aģentūras Natalie vadītāja Natālija Meisāne. Aizturēto nav, lietu izmeklē policija
• 17.12.1996 Rīgas centrā nošauj firmas Thormann & Co prezidentu Ivaru Bīriņu. Aizturēto nav, lietu izmeklē policija
• 28.11.1997 Nogalināts Latvijas Aizsargu organizācijas priekšsēdis Jānis Rība. Aizturēto nav, lietu izmeklē policija
• 30.08.1998 Ogres upē atrod firmas Terra-komerc īpašnieka Gundara Kņevinska līķi Uzreiz pēc nozieguma aizturētas divas personas, lieta tiek izmeklēta
• 23.09.1999 Sašauts finansu policijas darbinieks Helmuts Skuja, kurš izmeklē spirta un cigarešu kontrabandas lietas Apsūdzētas 5 personas, lieta nosūtīta tiesai
• 29.09.1999 Nogalināts uzņēmējs Josifs Bermans Notiesātas 6 personas
• 15.11.1999 Mēģina nogalināt ar spirta biznesu saistīto uzņēmēju Māri Milleru Apsūdzētas 4 personas, lietu izmeklē prokuratūra
• 14.12.1999 Rīgas centrā nogalināts ar spirta biznesu saistītais uzņēmējs Arnis Šķesteris Aizturēto nav, lietu izmeklē policija
• 17.02.2000 Nogalināta Privatizācijas aģentūras amatpersona Ilona Skadiņa Apsūdzētas 5 personas, lieta nodota tiesai
• 29.02.2000 Nogalināts Rīgas jahtkluba prezidents Egons Stieģelis Aizturēto nav, lietu izmeklē policija
• 30.04.2000 Jūrmalā nogalināts bankrotējušās bankas Olimpija prezidents Ļevs Krēmers Aizturēto nav, lietu izmeklē policija
• 15.12.2000 Nogalināts SIA Jaunpagasts plus vadītājs Dainis Peimanis Apsūdzētas 3 personas, lietu izmeklē prokuratūra
• 14.06.2001 Nošauts VID Ludzas rajona nodaļas vadītājs Vjačeslavs Liscovs Par V.Liscova slepkavībā izmantotā ieroča nelikumīgu iegādāšanos apsūdzēts Raitis Kononovs. Lietā pavīd SAB darbinieka Arnoda Babra vārds. Slepkavības pasūtītāji un izpildītāji nav aizturēti. Lietu izmeklē policija
• 15.10.2001 Nošauts Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Jānis Laukroze Lietu izmeklē policijas un prokuratūras darba grupa. Lieta paliksui neatklāta. No operatīviem avotiem zināms, ka neilgi pēc slepkavības par sevi atgādinājis kāds agrāk sodītais par smagiem noziegumiem Aivars "Krasavčiks", nosūtot kādai augstai valsts amatpersonai SMS ar vēstījumu, ka viņa rīcībā esot svarīga informācija par šo noziegumu.