Augusta pučs

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
20Personu saraksts
Notikumi:
76Notikumu saraksts
Datums:
19.08.1991
Papildu lauki

Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu.

Augusta PUČS, 1daļa

Puča organizētāji un realizētāji bija Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja (VĀSK, krievu: Государственный комитет по чрезвычайному положению (ГКЧП)), kurā ietilpa astoņi konservatīvi noskaņoti kompartijas, drošības dienestu un armijas vadošie darbinieki. Komitejas priekšsēdētājs bija PSRS viceprezidents Genādijs Janajevs. Pēc apvērsuma sākuma VĀSK izsludināja valstī ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku Maskavā, arestēja M. Gorbačovu, kurš puča laikā atradās savā Krimas vasarnīcā, un veica citus pasākumus, lai sagrābtu varu. Pret Augusta puču uzstājās Krievijas PFSR prezidents Boriss Jeļcins un viņa atbalstītāji gan no politiķu vidus, gan cilvēki, kas atsaucās uz aicinājumi aizsargāt Balto namu (Krievijas PFSR padomju nams) Maskavā, kur puča laikā atradās B. Jeļcins un viņa domubiedri. Faktiski puča laikā izveidojās divas paralēlas varas, kuras atbalstīja dažādi spēki.

Pučisti neizmantoja karaspēku un drošības spēkus, lai ieņemtu Balto namu vai sagrautu plašās masu demonstrācijas, kas bija vērstas pret viņiem. Nespējuši pilnībā sagrābt varu un saskārušies ar pretestību gan no plašām iedzīvotāju masām, gan opozīcijas kompartijas iekšienē, puča līderi piekrita atjaunot M. Gorbačova sakarus ar ārpasauli un atbrīvot viņu no izolācijas.

Tā rezultātā 21. augustā viņš sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus. Līdz ar to pučs bija beidzies. Nākamajā dienā M. Gorbačovs ieradās Maskavā, bet VĀSK biedri tika arestēti. Viens no tiem — PSRS iekšlietu ministrs latvietis Boriss Pugo izdarīja pašnāvību.

Augusta pučs vājināja gan kompartijas, gan vispār konservatīvo spēku pozīcijas valstī. Pučistu mērķis nepieļaut Savienības līguma parakstīšanu tiešām tika panākts, tomēr vēlākie notikumi noveda nevis pie Padomju Savienības reformēšanas kā paredzēja iepriekšminētais līgums, bet gan pie pilnīga Padomju Savienības sabrukuma. Tāpat pučs paātrināja padomju republiku neatkarības centienus. Baltijas valstis tieši puča rezultātā atguva pilnīgu neatkarību un tās atzina citas valstis (tai skaitā arī Krievijas PFSR un septembrī arī PSRS).

Augusta puča notikumos joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, kuri, iespējams, nekad netiks atbildēti. Populāra, bet nepierādīta ir versija, ka viens no puča atbalstītājiem ir bijis pats PSRS prezidents M. Gorbačovs. To savās liecībās apliecinājuši arī vairāki VĀSK dalībnieki.

19. augusta rītā Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR AP) un Ministru Padome paziņoja, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Pilsoņi tika aicināti nesadarboties ar to un īstenot nevardarbīgu pretošanos. Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālis Fjodors Kuzmins, kas bija VĀSK ieceltais pārstāvis Latvijas Republikā, telefoniski draudējis apcietināt Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, ja tas nepildīs visus viņa norādījumus.

Savukārt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (LKP CK) un Rīgas pilsētas komiteja paziņoja par atbalstu VĀSK darbībai. LKP CK pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks preses konferencē ierosināja noteikt komandanta stundu un apcietināt vairākus Augstākās Padomes deputātus, slēgt lielu skaitu preses izdevumu un aizliegt visas sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju.

Viņš paziņoja, ka jaunā valdība apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā.

19. augusta pievakarē Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas.

Plkst. 19.30 tika pārtraukti Latvijas Televīzijas raidījumi, bet Latvijas Radio turpināja raidīt visā Latvijas teritorijā no slepena raidītāja Salaspilī.

20. augustā OMON un Padomju armijas desanta vienības atbruņoja Ministru Padomes apsardzi. LR AP pieprasīja armijai atbrīvot ieņemtos objektus, bet prasības neizpildīšanas gadījumā aicināja Latvijas tautu solidarizēties ar Krieviju un uzsākt vispārēju beztermiņa streiku. Tāpat tika pieņemts aicinājums PSRS Valsts padomei izbeigt VĀSK darbību Latvijas Republikas teritorijā

.

Aprit 20 gadi kopš «augusta puča»

21. augustā, kad OMON bruņutransportieri ieņēma Doma laukumu, LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas, tādēļ 1990. gada 4. maijā deklarētais pārejas periods ir beidzies un Latvijā pilnā apjomā ir atjaunota 1922. gada Satversmes darbība.

23. augustā Latvijas Republikas valdībai lojālās bruņotās vienības ieņēma LPSR CK galveno ēku un apcietināja Alfrēdu Rubiku, izvirzot apsūdzību valsts apvērsuma organizēšanā.

Raimonds Pauls par 1991.gada augusta notikumiem

PSRS Valsts padome 1991. gada 6. septembrī, "ņemot vērā konkrētos vēsturiskos un politiskos apstākļus, kas bija pirms Latvijas Republikas ieiešanas PSRS", pieņēma lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību un sākt sarunas ar to par PSRS interešu un tās pilsoņu tiesību aizsardzību.

Pirms tam (jau 24. augustā) Latvijas neatkarību bija atzinusi Krievijas PFSR, bet pirmā valsts, kas to paveica bija Īslande 22. augustā.

Vienīgais Latvijā nogalinātais civiliedzīvotājs 1991.gada Augusta puča laikā bija Jūrmalas Jaunrades nama šoferis Raimonds Salmiņš, kuru specvienības OMON kaujinieki nošāva pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes 19. augustā

 

Vairāk par notikumiem Augusta puča laikā no news.lv

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Spēcīga sprādziena makslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainotoSpēcīga sprādziena makslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainoto21.03.2019en, lv
2Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
3Magņitogorskā, Krievijā, gāzes sprādzienā deviņstāvu mājā vismaz 39 upuri un desmitiem ievainotoMagņitogorskā, Krievijā, gāzes sprādzienā deviņstāvu mājā vismaz 39 upuri un desmitiem ievainoto31.12.2018lv, ru
4Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
5Krievijā nošauti 2 ceļa policistiKrievijā nošauti 2 ceļa policisti09.10.2016lv, ru
6Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija publiskojusi separātistu štāba iznīcināšanas video Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija publiskojusi separātistu štāba iznīcināšanas video 04.04.2015lv
7Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
8 2009. g. Bruģa revolūcija 2009. g. Bruģa revolūcija13.01.2009lv, pl
9Medijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni ČeveruMedijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni Čeveru09.10.2001lv
10Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.03.07.1996lv, pl, ru
11Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
12Ukraina deklarē neatkarību no PSRSUkraina deklarē neatkarību no PSRS24.08.1991en, lv, pl
13Igaunija proklamē neatkarības atjaunošanu Igaunija proklamē neatkarības atjaunošanu 20.08.1991en, lv, pl, ru
14 OMON uzbrukums Lietuvas muitas punktam Medininkos OMON uzbrukums Lietuvas muitas punktam Medininkos31.07.1991en, lt, lv, pl, ru
15VĻKJS XXI kongress MaskavāVĻKJS XXI kongress Maskavā11.04.1991lv
16Manifestācija un pirmā Latvijas barikāžu upura bēresManifestācija un pirmā Latvijas barikāžu upura bēres19.01.1991lv
17OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
18Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanuLatvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu15.01.1991lv
19PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrālesPSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles13.01.1991lv, pl, ru
20Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācijaNotiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija13.01.1991lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Дмитрий КомарьДмитрий Комарь06.11.196821.08.1991ru
    2Szamil BasajewSzamil Basajew14.01.196510.07.2006pl, ru
    3Илья КричевскийИлья Кричевский03.03.196321.08.1991ru
    4Raimonds SalmiņšRaimonds Salmiņš00.00.196119.08.1991lv
    5Andris LīgotnisAndris Līgotnis24.04.195914.12.1997lv
    6Владимир УсовВладимир Усов16.03.195421.08.1991ru
    7Aleksandr LebiedAleksandr Lebied20.04.195028.04.2002pl, ru
    8Viktor  YerinViktor Yerin17.01.194420.03.2018en, pl, ru
    9Juris BeķerisJuris Beķeris27.02.194219.08.1991lv
    10Saparmurats NijazovsSaparmurats Nijazovs19.02.194021.12.2006lv, ru
    11Valentīna PugoValentīna Pugo00.00.193823.08.1991lv, ru
    12Valentīns PavlovsValentīns Pavlovs26.09.193730.03.2003lv, pl, ru
    13Genādijs JanajevsGenādijs Janajevs26.08.193724.09.2010de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    14Boriss PugoBoriss Pugo19.02.193722.08.1991lv, pl, ru
    15Edmunds JohansonsEdmunds Johansons22.07.193607.02.2017en, lv, ru
    16
    17Boriss JeļcinsBoriss Jeļcins01.02.193123.04.2007de, en, fr, lv, pl, ru
    18Mstislav RostropovichMstislav Rostropovich27.03.192727.04.2007en, ru
    19Vladimirs KrjučkovsVladimirs Krjučkovs29.02.192423.11.2007lv, pl, ru
    20Валентин  ВаренниковВалентин Варенников15.12.192306.05.2009ru
    Birkas