Brestļitovskas miera līgums paredzēja, ka karā iesaistītās puses ļaus tautām, kuras zaudēja neatkarību un kuru teritorijas nokļuva Krievijas jūgā 18.gs. pēc "Polijas dalīšanām", pašām izlemt savu tālāko likteni. Tā rezultātā Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija varēja atgūt savu pirms 120 un vairāk gadiem zaudēto neatkarību. Sarežģītāk bija ar kādreizējās Polijas-Lietuvas republikas austrumu teritorijām, kuras nacionāli nebija monolītas- Baltkrievijā, kurā dzīvoja "pārpoļoti balti" ar jau izveidotu savu valodu un tradīcijām, un Ukraina, kurā dzīvoja desmitiem tautu, apzinoties savu nacionālo atšķirību, savu valstiskumu centās izveidot atsevišķi gan no Polijas, gan Krievijas, kuru sastāvā tās bija ietilpušas pēdējos gadsimtus.

Pēc Brestļitovskas miera līguma ķeizariskās Vācijas okupētajā teritorijā 1918. gada 25. martā tika izveidota Baltkrievijas Tautas Republika, kas bija vēsturiski pirmais mēģinājums izveidot valsti ar Baltkrievijas vārdu.

Kā Krievijas (nu jau krievu boļševiku, ne impērijas) atbilde uz to bija 1919. gada 1. janvārī Smoļenskā proklamētā Baltkrievijas PSR, kas jau 27. februārī tika pārveidota par īslaicīgi pastāvošo Lietuvas-Baltkrievijas PSR.

Lietuvas-Baltkrievijas PSR tika izformēta 25. augustā sakarā ar poļu karaspēka ofensīvu poļu-padomju kara pirmajā posmā.

Pēc kara un Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 18. martā Baltkrievijas teritorija tika sadalīta starp Poliju un boļševiku Krievijas  marionešu vadīto Baltkrievijas PSR, kas 1922. gada 28. decembrī bija viena no četrām PSRS dibinātājām.

1937. gadā komunisti sāka gatavoties karam- tika uzsāktas genocīda operācijas pret desmitiem nekrievu tautām, kuras vēsturiski gadsimtiem bija dzīvojošas savās teritorijās, bet pēc nonākšanas Krievijas impērijas, vēlāk- KPFSR sastāvā- nebija asimilējušās. Kā pirmā "nacionālā operācija", kuru uzsāka komunisti, bija tieši "poļu operācija", kura pamatā skāra Baltkrievijas PSR dzīvojošos poļus. Nepilna gada laikā tika arestēti vairāk kā 120,000 poļu izcelsmes vai tautības redzamākie pārstāvji- gan PSRS armijas virsnieki, sabiedriskie darbinieki, zinātnieki (bet vēlāk- pildot "kvotas'- arī vienkārši strādnieki) un no tiem vairāk kā 100,000 tika nošauti gada laikā.

1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas Republikas austrumu daļas zemes un lielu daļu no tām pievienoja Baltkrievijas PSR un līdz 1941. gadam no teritorijas deportēja līdz 2 miljoniem poļu, bet sabiedriski aktīvākos- zinātniekus, politiķus, virsniekus- fiziski likvidēja, turpinot 1937. gadā iesākto poļu genocīdu.

Savu neatkarību no PSRS Baltkrievija deklarēja 1990. gada 27. jūlijā, bet to atguva 1991. gada 25. augustā.

Baltkrievija palika politiski un ekonomiski cieši saistīta ar Krieviju.

Kopš 1994. gada jūlija Baltkrievijas prezidents ir Aleksandrs Lukašenko.

Kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā un ekonomiskās krīzes pašā Krievijā, Baltkrievija labi saprotot, ka to var piemeklēt līdzīgs liktenis kā Ukrainu, cenšas ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret Krieviju, neatbalstot tās iebrukumu Ukrainā; cenšoties izbeigt tās koloniālo attieksmi arī pret sevi (pamatā - patvaļīgu energoresursu cenu uzspiešanu, krievu šovinisms- tādās izpausmēs kā valodas politika utt.)

2017. gadā attiecības ar Krieviju novedušas pie "robežzonas izveides" Krievijas pusē sakarā ar Baltkrievijas lēmumu izveidot bezvīzu režīmu ES valstu tūristiem un dažāda veida "ekonomiskajām minisankcijām". Vienlaikus turpinās Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku kopēja gatavošanās iebrukumiem Rietumeiropā- pēc veiksmīgās Krimas un Austrumukrainas okupācijas, Krievija nemitīgi provocē Rietumvalstis, to pierobežā koncentrējot militārus sauszzemes un jūras spēkus, savukārt, krievu lidmašīnas pretēji starptautiskai praksei nemitīgi provocē civilizēto Rietumvalstu pretgaisa aizsardzību- bez ieslēgtiem responderiem tuvojotis to robežām vai imitējot "uzbrukumus" lidlaukiem u.c.

2017. gads, iespējams, būs izšķirīgs Baltkrievijas tālākai attīstībai, visticamāk, tai gāžot Lukašenko un kļūstot par Krievijas autonomiju.