Beidzās "Pilsoņu karš" Somijā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
44Notikumu saraksts
Datums:
15.05.1918
Papildu lauki

Somijas pilsoņu karš (Suomen sisällissota) bija pilsoņu karš 1918. gada 27. janvārī — 15. maijā par varu Somijā pēc neatkarības deklarācijas 1917. gada 6. decembrī un risinājās starp Tautas pilnvaroto padomes spēkiem ar sociāldemokrātiskās partijas kreiso spārnu priekšgalā, sauktiem par "Sarkanajiem", un konservatīvo vadītā Senāta spēkiem, sauktiem par "Baltajiem".

Sarkanos, pārsvarā rūpnīcu un lauku strādniekus, atbalstīja Padomju Krievija, tai skaitā ar savu armiju, līdz ar to, līdzīgi kā Latvijā gadu vēlāk "pilsoņu karš" ir nosacīts jēdziens un attiecināms tikai uz Krieviju, jo neatkarību atguvušajās vai jaunajās valstīs var runāt par 1. Pasaules kara turpinājumu teritorijās, kuras pateicoties vācu atbalstam pašnoteikšanās tiesībām bija nodibinājušās jaunas valstis. Vai par vienkāršu Padomju Krievijas iebrukumu šajās valstīs.

Baltie, pārsvarā zemnieki, vidusšķira un augstākā sabiedrība, saņēma militāro palīdzību no ārvalstīm, tai skaitā no Vācijasm, jo pasaule bija nobažījusies, ka "Sarkanais mēris" izplatīsies tālāk.

Sarkanie ar Krievijas armijas atbalstu bāzējās Somijas dienvidos rūpnieciskajos centros, kuros arī bija visaugstākā krievu koncentrācija, kamēr Baltie kontrolēja mazāk apdzīvoto centrālo daļu un ziemeļus.

Baltie karā uzvarēja. Bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija sarkano piekritēji.

Lai arī Padomju Krievija oficiāli atzina Somijas neatkarību, tā slepeni mudināja Somijas sarkanos sākt sacelšanos. Padomju Krievija nevarēja atklāti iesaistīt krievu militāros spēkus, jo tas varētu provocēt uzbrukumam Vāciju Austrumu frontē laikā, kad notika miera sarunas.

Ļeņins 13. janvārī Āltonenam apsolīja militāru atbalstu, un 23. janvārī uz Somiju tika nosūtīti ar ieročiem piekrauti vilcieni, kurus pavadīja Sarkanie gvardi.

Baltie gvardi 27. janvārī mēģināja pārtvert vilcienus pie Viborgas. Bojā gāja 20—30 karotāji.

26. janvārī Sarkanie nolēma sākt "revolūciju". Strādnieku gvardes vienības tika apvienotas kā Sarkanā gvarde.

27. janvārī 23:00 Helsinku strādnieku nama, kurā bija izvietojies Sarkano štābs, tornī tika iedegta sarkana laterna, simbolizējot valsts apvērsuma sākumu.

Pirmajā vakarā Sarkanajiem izdevās ieņemt tikai dzelzceļa staciju. Pilsēta viņu kontrolē nonāca nākamajā dienā. Senatoriem izdevās aizbēgt. Arī citās lielākajās Dienvidsomijas pilsētās Sarkanie pārņēma varu.

Februārī karš ieguva pozīciju raksturu. Vienlaidu frontes līnijas nebija, bet atsevišķas Sarkano un Balto vienības stāvēja viena otrai pretī pie apdzīvotām vietām un uz lielākajiem ceļiem. Nosacīta fronte izveidojās līnijā Pori—Ikālinena—Kuru—Vilpula—Lenkipohja—Padasjoki—Heinola—Mentiharju—Savitaipale—Lapēnranta—Antrea—Rautu

1. martā starp Somijas Sociālistisko Strādnieku Republiku un Padomju Krieviju noslēgts miera līgums. Sarkanie somi nevēlējās ciešu aliansi ar boļševikiem, jo vairākos jautājumos to uzskati atšķīrās. Lai atrisinātu robežstrīdus, tika nolemts apmainīties ar teritorijām: artilērijas bāze Ino Karēlijas zemesšaurumā tika atdota Krievijai, pretī saņemot Petsamo ziemeļos ar izeju pie jūras.

3. martā starp Vāciju un Padomju Krieviju tika noslēgts Brestļitovskas miera līgums, kas cita starpā paredzēja bijušās Krievijas impērijas karaspēka izvešanu no Somijas (aptuveni 30 000 vīru). Līdz marta beigām Krievijas armija lielākoties bija izvesta. Somijā Sarkano pusē karoja 7000 — 10 000 brīvprātīgo krievu karavīru (gan tie, kas atradās Somijā agrāk, gan tie, kas ieradās no Petrogradas Sarkanajiem palīgā).

Somijas nacionālisti jau kopš 1917. gada rudens aicināja Vāciju palīdzēt atbrīvoties no Krievijas hegemonijas. Vācija kavējās ar bruņotu spēku nosūtīšanu uz Somiju, jo tā risināja pamiera sarunas ar Padomju Krieviju, lai koncentrētos uz Rietumu fronti. Kad 10. februārī boļševiki noraidīja Vācijas priekšlikumus, Vācija manīja savu nostāju. 14. februārī Somijas Senāta pārstāvji Berlīnē oficiāli lūdza Vācijai palīdzību, un Vācijas impērijas militārā padome nolēma sūtīt karaspēku uz Somiju.

18. februārī Vācija sāka uzbrukumu Austrumu frontē. Krievijas karaspēks strauji atkāpās, un Padomju Krievija bija spiesta noslēgt Brestļitovskas miera līgumu. Saskaņā ar līgumu Ukraina, Polija, Baltija un Somija nokļuva Vācijas ietekmes sfērā. Iesaistīšanās Somijas pilsoņu karā Vācijai ļautu piekļūt Krievijas ziemeļrietumiem, tādēļ 8. martā Lielbritānija Murmanskā izsēdināja bruņotās vienības, lai to nepieļautu.

5. martā Vācijas jūras eskadra izcēlās Olandu salās. Līdz kontinentālajai Somijai kuģi netika, jo jūru klāja biezs ledus.

7. martā Berlīnē noslēgts miera līgums starp Somiju un Vācijas impēriju (tas Helsinkos ratificēts 1918. gada 11. jūnijā). No Somijas puses to parakstīja Edvards Jelts un Rafaels Ēriks, no Vācijas puses — kanclers Georgs fon Fertlings.

3. aprīlī Hanko pussalā, 127 km uz rietumiem no Helsinkiem, izcēlās 10 000 vīru liela Baltijas jūras divīzija (Ostsee-Division) Rīdigera fon der Golca vadībā. Tā devās uz ziemeļiem un Helsinkiem, pa ceļam iesaistoties nelielās sadursmēs ar Sarkanajiem gvardiem.

7. aprīlī krastā, 87 km uz austrumiem no Helsinkiem, izcēlās 3000 vīru vienība Oto fon Brandenšteina vadībā un ieņēma Lovīsu. 18. aprīlī pēc smagām kaujām Brandenšteina brigāde ieņēma Lahti. Nākamajā dienā tā sastapās ar Balto somu Rietumu armiju, tādējādi pārraujot Sarkano gvardu teritoriju divās daļās. Brigāde tika pievienota Baltijas jūras divīzijai.

Savukārt Golca spēki 18. aprīlī sāka virzīties tālāk ziemeļu virzienā uz Rīhimeki. No 21. līdz 22. aprīlim tie ieņēma Hivinkē un Rīhimeki. Ciešot lielus zaudējumus, pirmoreiz sastopoties ar Sarkano frontes daļām, 26. aprīlī Golca spēki ieņēma Hemēnlinnu. Nākamajā dienā tie sastapās ar Balto somu Rietumu armiju.

Ielenkti no visām pusēm, Sarkanie centās izlauzties uz austrumiem. No ziemeļiem tos spieda Baltie gvardi, Golca divīzija nodrošināja rietumu un dienvidu pusi, bet Brandenšteina brigāde — austrumus. 2. maijā ielenktais Sarkano spēku rietumu grupējums padevās.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
12 vilcienu sadursmē Zalcburgas stacijā, Austrijā ievainoti 54 cilvēki2 vilcienu sadursmē Zalcburgas stacijā, Austrijā ievainoti 54 cilvēki20.04.2018lv
2Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
3Notikusi divu pasažieru vilcienu sadursme netālu no Vīnes, Austrijā. Ziņots par vismaz 15 ievainotiemNotikusi divu pasažieru vilcienu sadursme netālu no Vīnes, Austrijā. Ziņots par vismaz 15 ievainotiem22.12.2017lv
4
Vilcienu sadursmē Maskavā ievainoti vismaz 50 cilvēki09.04.2017lv
5Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
6Bulgārijā no sliedēm noskrējis un uzsprādzis ar sašķidrināto gāzi piekrauts kravas vilciens, 5 bojāgājušieBulgārijā no sliedēm noskrējis un uzsprādzis ar sašķidrināto gāzi piekrauts kravas vilciens, 5 bojāgājušie10.12.2016en, lv
7Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
8Somija un ASV paraksta savstarpējās militārās palīdzības paktuSomija un ASV paraksta savstarpējās militārās palīdzības paktu07.10.2016en, lv
9Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
10Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
11Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
12
Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
13PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
14Hitlera un Mannerheima tikšanāsHitlera un Mannerheima tikšanās04.06.1942lv, ru
15WWII. PSRS atkārtoti uzbrūk Somijai. Sākās Turpinājuma karš WWII. PSRS atkārtoti uzbrūk Somijai. Sākās Turpinājuma karš 25.06.1941lv
16Beidzas Ziemas karš. Somi zaudē teritorijas un 24,000 kritušos. PSRS- vairāk kā 160,000Beidzas Ziemas karš. Somi zaudē teritorijas un 24,000 kritušos. PSRS- vairāk kā 160,00012.03.1940lv
17Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk SomijaiSākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai30.11.1939en, lv, pl, ru
18PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,00014.12.1937en, lv, ru
19PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 80,000 represētoPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 80,000 represēto11.12.1937en, lv, ru
20Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos KronštatēBoļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē18.04.1921lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    2Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    3Karls Gustavs Emīls MannerheimsKarls Gustavs Emīls Mannerheims04.06.186727.01.1951de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    4Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs08.12.186504.11.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas