1872. gadā Daimlers un Maibahs sāka strādāt iekšdedzes dzinēja konstruktora Nikolaja Otto kompānijā "Deutz-AG-Gasmotorenfabrik" Ķelnē (tagad kompānija Deutz AG), kur kļuva par rūpnīcas direktoriem.

1876. gadā Otto izgudroja četrtaktu dzinēju, ko patentēja, tomēr patents tika apstrīdēts.

1879. gadā tas tika piešķirts Karlam Bencam. Velāk Otto un Daimlera ceļi šķīrās personīgo nesaskaņu dēļ.

1882. gadā Daimlers un Maibahs devās uz Štutgarti, kur tuvējā pilsētā Kanštatē nopirka īpašumu un ierīkoja darbnīcas.

Daimlers ieviesa vairākus jauninājumus dzinēja darbībā, kuru princips saglabājies līdz mūsdienām, piemēram, kā degviela tika izmantots benzīns, ko toreiz pārdeva aptiekās kā traipu tīrītāju, kā arī dzinējā ieviesa karburatoru.

1885. gada novembrī kompanjoni radīja pirmo motociklu, un Maibahs ar to nobrauca 3 kilometrus gar Nekāru ar ātrumu 12 km/h.

Tajā pašā gadā Kārlis Bencs radīja pirmo trīsriteņu automobili, par ko 1886. gada 29. janvārī ieguva patentu. 1886. gada 8. martā Daimlers un Maibahs slepus ievietoja dzinēju karietē, un notika pirmais četrriteņu auto brauciens. Pirmais šāda tipa automobilis attīstīja ātrumu 16 km/h. Vēlāk firma DMG radīja arī motorlaivas un tramvajus.

1890. gadā viņi nodibināja kompāniju "Daimler Motoren Gesellschaft" (DMG), lai ražotu nelielus dzinējus, kurus varētu izmantot uz zemes, gaisā un ūdenī (no tā radusies Mersedesa zīmola trīsstaru zvaigzne).