Izmantojot izdevību, ka viņa tēvs tobrīd bija ASV vēstnieks Lielbritānijā, 1939.g. vasaru Dž. Kenedijs izmantoja Eiropas valstu (Baltijas un Polijas) apmeklējumiem. Visilgāk (nedēļu) viņš uzturējās Latvijā- Rīgā un Jūrmalā.

Džonu F. Kenediju Rīgā uzņēma ASV sūtnis Džons C. Vailijs (John C. Wiley) ar kundzi, mākslinieci Irēnu. Kenedijs Rigā un Rīgas jūrmalā pavadīja veselu nedēļu. Viņš vēroja latviešus dzīvē un darbā, tirgus laukumos. Interesanti, ka Irēnas veidotā eņģeļa gleznojums, kas šobrīd atrodas Vatikānā, pēc viņas pašas stāstītā, kā modeli izmantojusi tieši Rīgas laikā sastapto Kenediju.

Vēstnieka sieva Irēna (dz. Baruha; Baruch) bija dzimusi Polijā, savukārt, Džona Kenedija sievas māsa Lī 1959.g. apprecējās ar senas Lietuvas- Polijas aristokrātu dzimtas- pārstāvi, Polijas trimdas valdības diplomātu Staņislavu Radzivilu, tādējādi gan Džons Kenedijs, gan viņa komanda varēja iegūt nepastarpinātu informāciju par padomju okupācijas veikto teroru Austrumeiropā, sekojoši - ASV turpināt aizstāvēt Austrumeiropas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.

Padomju (Krievijas) okupācija Baltijā turpinājās 50 gadus, un arī pēc okupācijas izbeigšanas Krievija turpina apdraudēt savus praktiski neapbruņotos Rietumu kaimiņus,- gan nemitīgi jaucoties neatkarīgo valstu iekšējās lietās, gan izvietojot milzīgus militāros grupējumus tiešā šo valstu pierobežā. Bez tukšas politiskas retorikas, valstu ekonomiskas un militāras novājināšanas, ko vairāk kā 2 gadu desmitus pēc neatkarības atjaunošanas pārsvarā piekopj tādu valstu kā īpaši Latvijas nemainīgi "demokrātiski ievēlētie" bijušo komunistu- komjauniešu veidotie parlamenti, vienīgais reālais pretsvars Krievijas agresīvajai militarizācijai un iebrukumiem kaimiņvalstīs ir NATO intereses sava placdarma saglabāšana Baltijā.