Bakas (Variola vai Variola vera) ir infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisa divi vīrusi: Variola major un Variola minor. Infekcijas avots ir slims cilvēks. Slimības pazīmes ir strauja temperatūras celšanās, galvassāpes, sāpes krustos un nespēks. Pēc trim, četrām dienām kopš slimības sākuma uz ādas parādās izsitumi, kas izskatās kā sārti un blīvi plankumiņi. Vēl pēc divām, trim dienām izsitumi pārvēršas pūslīšos. Slimība kopā ilgst aptuveni 5-6 nedēļas.

Tā obligāti ir jāārstē slimnīcā.

Gandrīz 100% mirstība ir baku hemorāģiskajai formai, kas pazīstama arī kā "melnās bakas"

Kopš 1977. gada nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums

Edvards Dženners bija angļu ārsts, kurš 1796. gadā radīja pirmo vakcīnu pret bakām (variola vaccinae).

Viņš bija ievērojis, ka slaucējas ar īstajām (melnajām) bakām neslimo. No pūslīšiem, kas atradās uz govs tesmeņa, viņš ņēma šķidrumu ar govju baku izraisītājiem un to ievadīja cilvēkiem. Tie, kuri šādu vakcīnu saņēma, ar īstajām bakām nesaslima. Bakas ir pirmā slimība, ko mediķi uzskata par uzveiktu. Vakcinācija pret bakām ir pārtraukta, jo pasaulē vairs nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums.

1799. gadā Džennera metode tika vispāratzīta un ieviesta praksē.