Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, ilggadējs Latvijas Republikas ārlietu ministrs (no 2011. gada 25. oktobra līdz 2023. gada 7. jūlijam).

Dzimis Jūrmalā 1973. gada 21. septembrī.

1991. gadā absolvējis Jūrmalas 4. vidusskolu (šobrīd Pumpuru vidusskola).

1995. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura programmu vēsturē.

No 1994. līdz 1995. gadam zināšanas papildinājis Groningenas Universitātē (Nīderlande) politikas zinātņu un starptautisko attiecību studiju programmā (sertifikāts).

1998. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, iegūstot maģistra grādu politikas zinātnē.

No 1999. līdz 2000. gadam studēja ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā (Vašingtona), iegūstot maģistra grādu nacionālās drošības resursu stratēģijā.

Latvijas Valsts prezidenta amata pienākumus pilda no 2023. gada 8. jūlija.

Ir bijis ilgākais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Latvijas valsts vēsturē (no 2011. gada 25. oktobra līdz 2023. gada 7. jūlijam).

No 2008. gada oktobra līdz 2011. gada jūlijam strādājis par Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Valsts prezidenta Valda Zatlera (2007–2011) prezidentūras laikā.

Ilggadējs Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs (no 1997. gada augusta līdz 2008. gada oktobrim), tostarp NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītājs (2005–2007) un delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par Latvijas iestāšanos NATO (2002–2005).

Savukārt no 1997. gada maija līdz 1997. gada augustam ir bijis Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, bet starp 1996. gada septembri un 1997. gada maiju pildījis Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka aizsardzības politikas jautājumos amata pienākumus.

Starp 1996. gada martu un 1996. gada septembri strādājis par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Politikas departamenta direktoru, bet darba gaitas ministrijā 1995. gadā sācis kā Politikas departamenta vecākais referents.

Līdztekus studijām augstskolā darbojās kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio (1993–1994).

2023. gada 31. maijā notikušajās valsts prezidenta vēlēšanās viņš vēlēšanu trešajā kārtā uzvarēja ar 52 Saeimas deputātu balsīm.

Bez dzimtās latviešu valodas pārvalda angļu un krievu, kā arī franču valodu.

Privātā dzīve

2014. gada 6. novembrī E. Rinkēvičs savā Twitter profilā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir gejs un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām.

 Viņš kļuva par pirmo Latvijas politiķi, kas publiski atzinis savu homoseksualitāti.

 2023. gadā, kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu, E. Rinkēvičs kļuva arī par pirmo atklāto homoseksuālo Eiropas Savienības valsts vadītāju.

Apbalvojumi

2023 - stājoties amatā, saņem Triju Zvaigžņu ordeni, Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi un Atzinības krustu,

2023 – Luksemburgas Lielhercogistes Ozola Vainaga ordeņa Lielvirsnieks

2022 – Ukrainas Pirmās pakāpes ordenis “Par nopelniem”

2019 – Igaunijas Republikas Māras Zemes ordeņa krusts, I šķira

2019 – Vācijas Nopelnu ordenis, Lielais krusts (1. pakāpe)

2018 – Itālijas Nopelnu ordenis, Lielvirsnieks

2018 – Nīderlandes Karalistes Orānijas–Nasavas ordenis, Lielvirsnieks

2015 – Norvēģijas Karaliskais Nopelnu ordenis, I šķira, Lielais krusts

2013 – Somijas Lauvas ordeņa 1 pakāpes komandiera ordenis

2007 – Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks

2007 – NATO apbalvojums “Par uzslavas cienīgu darbu”

2006 – Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris

2005 – Igaunijas Republikas Nopelnu krusts

2005 – Itālijas Republikas Nopelnu krusts

2005 – Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris

2004 – Latvijas Republikas Viestura ordeņa lielkrusta komandieris

2004 – Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa “Sekmējot Latvijas dalību NATO”

2000 – Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme “Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā”