Grāmata iespiesta 1300 (dažos avotos minēts skaitlis 1100) eksemplāros un maksā tikai 3 frankus. Tomēr jau 5. jūlijā “Le Figaro” šo dzeju nopeļ (12.jūlijā “Le Figaro” vēl viens nopeļošs raksts ar Ž.Abāna parakstu). Sava veida psiholoģisko uzbrukumu un vajāšanu papildina arī ierosinātā tiesas prāva. Izmeklēšanas tiesnesis uzklūp gan krājumam, gan autoram, gan izdevējam.  20. augustā tiesa piespriež Bodlēram maksāt 300 franku soda naudas par publiskās morāles un tikumības graušanu. Šis notikums nodrošina grāmatai popularitāti. 

Pēc 1857. gadā notikušā tiesas procesa, kurā  dzejoļu krājums "Ļaunuma puķes" tika novērtēts kā morāli un tikumību graujošs, dzejnieks Šarls Bodlērs sabruka. 49 gadu vecumā pilnīgs pretstats agrākajam Šarlam, kurš vēl 1848. gada revolūcijā piedalījās ar savu saukli: "Nost ar Opiku!" (Ģenerālis Opiks – viņa patēvs, kurš neiekļāva Šarlu pat testamentā. Opiks miris dzejoļu krājuma iznākšanas gadā, 28. aprīlī.).

Teofils Gotjē par Šarlu Bodlēru viņa dzīves pēdējos gados: "Viņa seja novājēja un it kā pieņēmās garīgumā, acis kļuva lielākas, deguns – asāks un ieguva izteiktākas aprises; lūpas noslēpumaini saslēdzās un likās, ka to kaktiņi glabāja sarkasmu; agrākajam vaigu sārtumam piejaucās iedeguma dzeltenās atēnas un nogurums. Kas attiecas uz pieri, kur mati bija mazliet atvirzījušies, tā bija ieguvusi lielumā un , tā teikt, stingrībā: viņš likās izkalts no kāda īpaši cieta marmora. Plānie, zīdainie, garie mati, jau paretinājušies un gandrīz pilnīgi nosirmojuši, piešķīra šai sejai, vienlaicīgi vecišķai un jauneklīgai, garīdznieka izskatu."