Jelgavas teātris. Tobrīd lielākais okupētās Latvijas teritorijā. Pirmā Jelgavā (un visā Latvijā) 1802. gadā tika uzbūvētā teātra ēka Staļplača laukumā (rajonā starp tagadējo Kultūras namu un upi, pretī pilij) ar 1200-1500 vietām (>1000 sēdvietām- piem. Nac. Teātrī ir 950 sēdvietas). Tajā, caurbraucot uz Rīgu, Rēveli, Pēterburgu nereti uzstājās jau tajā laikā pasaulsaveni operas u.c. jomu mākslinieki.

***

No 1835. līdz 1848. gadam ilga nākamais posms Lista dzīvē, kurš nodēvēts par "Ceļojumu gadiem".

Šveicē Lists un Marija d'Agū dzīvoja Ženēvā un dažreiz kādā krāšņā ciematā. Lists veica pirmos skaņdarbu pierakstus izlasei "Ceļotāja albums", kas beigās kļuva par "Ceļojumu gadiem" (franču: Années de pèlerinage), pasniedza Ženēvas konservatorijā, dažreiz brauca uz Parīzi, lai koncertētu. Tomēr Parīze jau bija aizrāvusies ar citu virtuozu — Zigismundu Tālbergu, un Lists neiemantoja īpašu popularitāti. Šajā pašā laikā Lists sāka piešķirt saviem koncertiem izglītojošu tēmu — spēlēja simfonijas (savās klavieru transkripcijās) un Bēthovena koncertus, parafrāzes par operu tēmām. Kopā ar d'Agē veidoja rakstu "Par mākslas lomu un mākslinieka stāvokli mūsdienu sabiedrībā". Ženēvā Lists nepazuda no aktīvās Eiropas dzīves. Pie viņa brauca draugi no Parīzes, to starpā arī Žorža Sanda.

1837. gadā, kad pārim bija jau viens bērns, Lists un d'Agū brauca uz Itāliju. Šeit viņi apmeklēja Romu, Neapoli, Venēciju, Florenci — kultūras un mākslas centrus. No Itālijas Lists rakstīja esejas par vietējo muzikālo dzīvi, kurus sūtīja uz Parīzi publicēšanai. Tām bija izvēlēts vēstules žanrs. Lielākajai daļai vēstuļu adresāts bija Žorža Sanda, kura atbildēja Listam ar esejām žurnālā.

Itālijā Lists pirmo reizi vēsturē nospēlēja solo koncertu bez citu mūziķu līdzdalības. Tas bija pārdrošs lēmums, kas pilnībā nošķīra koncertu uzstāšanās no salona.

Uz šo laiku ir attiecināmas dažādas fantāzijas un parafrāzes par operu tēmām (tajā skaitā no Doniceti "Lučija di Lamermūra"), Bēthovena Pastorālās simfonijas un daudzu Berlioza sacerējumu transkripcijas. Uzstājies dažos koncertos Parīzē un Vīnē, Lists atgrieza Itālijā (1839), kur pabeidza Bēthovena simfonijas transkripciju uz klavierēm.

Lists jau sen bija sapņojis aizbraukt uz Ungāriju, tomēr viņa draudzene Marija d'Agū iebilda pret šo braucienu. Šajā pat laikā Ungārijā atgadījās lieli plūdi, un Lists, kurš jau bija pietiekami slavens, uzskatīja par pienākumu palīdzēt saviem tautiešiem. Tā dēļ Lists ar d'Agū šķīrās, un uz Ungāriju viņš aizbrauca viens.

Austrija un Ungārija triumfāli sagaidīja Listu. Vīnē pēc viena no koncertiem pie viņa pienāca Zigismunds Tālbergs, viņa senais sāncensis, atzīstot Lista izcilību. Ungārijā Lists kļuva par nācijas patriotiskā pacēluma oratoru. Uz viņa koncertiem augstmaņi nāca tautas tērpos, nesa viņam veltes. Koncertos nopelnītos līdzekļus Lists atdeva plūdos cietušajiem.

Laikposmā starp 1842. un 1848. gadu Lists vairākas reizes apbraukāja visu Eiropu, tajā skaitā Krievijas Impēriju, Spāniju, Portugāli, pabija arī Turcijā. 1842. gadā Lists sniedza koncertu Rīgas pilsētas teātrī (Muses biedrības namā, mūsdienās Vāgnera zāle). Lielo Eiropas ceļojumu gadi pamatoti tiek saukti par Lista koncertdarbības augstāko posmu.

Šajā pašā laikā augstāko punktu sasniedza arī Lista izglītojošā darbība. Savās koncertu programmās viņš iekļāva daudzu klasiķu (Bēthovena, Baha) klavieru skaņdarbus, personīgās Bēthovena un Berlioza simfoniju transkripcijas, Šūberta dziesmas, Baha ērģeļu skaņdarbus. Pēc Lista iniciatīvas 1845. gadā Bonnā tika sarīkoti svētki par godu Bēthovenam, kā arī Lists piešķīra iztrūkstošo naudas summu, lai tur uzstādītu pieminekli ģeniālajam komponistam.

Tomēr pēc kāda laika Lists vīlās savā izglītojošajā darbībā. Viņš saprata, ka nesasniegs iecerēto mērķi, jo klausītājam patīkamāk ir klausīties popūriju no modernām operām, nevis Bēthovena sonātes. Lists pārstāja aktīvi koncertēt.

Lists iepazinās ar Karolīnu Vitgenšteinu, krievu ģenerāļa sievu. 1847. gadā viņi nolēma apvienoties, bet Karolīna bija precējusies, un viņa bija kaislīga katolicisma piekritēja. Tādēļ nācās panākt šķiršanos un jaunu salaulāšanos, kam bija nepieciešama Krievijas imperatora un Romas pāvesta atļauja.