Bermonta satriekšanas gaitā pēdējā lielā kauja notika pie Jelgavas Ozolnieku pagastā. Dzenot Rietumkrievijas atbrīvosānas armiju (bermontiešus) gar Rīgas Jelgavas šoseju, Rīgas 6. kājnieku pulks 17. novembrī izcīnīja kauju Skuju skolas apkārtnē.

Tajā krita 16 kaujinieki, divi bez vēsts pazuda un 58 ievainoja.

1919. gada 21. novembrī Jelgava tika atbrīvota, bet 28. novembrī pēdējais bermontietis iedzīts Lietuvā.

Lai atzīmētu vēsturisko, ar uzvaru izcīnīto 17. novembra kauju Ozolnieku pagastā, 1922. gadā pulkvedis Mucenieks kopā ar bijušā Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem pie Skuju pamatskolas uzcēla piemiņas zīmi - melnu koka obelisku. Piemineklim vienā pusē bija ierakstīti kritušie. Otrā pusē:

«Tēvu zemes mīlestību

Mēs ar darbiem rādījām.
Tēvu zemes brīvestību
Pirkām mēs ar asinīm.»

Koka obelisks laika apstākļos ātri aizgāja bojā

1930. gadā Skuju skolas pārzinis Jānis Mednis kopā ar audzēkņiem dēstīja liepu aleju – Varoņu aleju, kur katrai liepai deva varoņa vārdu:

• Alksnis Hermanis,
• Brencis Edgars,
• Eriksons Jānis,
• Ivanovs Aleksejs,
• Kaspars Jānis,
• Kalns Teodors,
• Martušs Jāzeps,
• Ozoliņš Jānis,
• Ozollapiņš Pēteris,
• Pastalnieks Augusts,
• Podziņš Kārlis,
• Raibais Fridrihs,
• Paegle Roberts,
• Sinka Pēteris,
• Sabers Arvīds,
• Vinters Kārlis.

1933. gadā nodibināja jaunu pieminekļa celšanas komiteju.

1936. gadā tā no Brāļu Kapu komitejas saņēma pabalstu 500 latus, savukārt 1937.gadā travertīnu.

1937. gada 24.oktobrī atklāja jaunu pieminekli. Tā arhitekts bija Nikolajs Voits. Bareljefu veidojis tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, saskaņā ar sava skolotāja profesora Kārļa Zāles norādījumiem.
Pieminekļa uzstādīšanu veikusi E.Kuraua firma. Izmaksājis Ls 3000.

Pieminekļa apraksts: Uz pieminekļa attēloti divi cīņā ejoši karavīri – viens ar rokās satvertu šauteni, otrs-granātu. Zem bareljefa izkalts uzraksts: „Varonīgajiem tēvzemes dēliem 1919.”

Piemineklis izgatavots no romāņu travertīna 3.60 metru augstumā, celts uz 1.2 m augsta zemes paaugstinājuma, uz kuru ved divas kāpnes ar astoņiem pakāpieniem. Pieminekļa priekšpusē ir izveidots ziedu altāris. Laukums iesegts ar travertīna plāksnēm. Abpus piemineklim novietots pa akmens solam. Līdz mūsdienām nav saglabājušies akmens soli abpus piemineklim.

1937. gada 28. novembrī 16 kritušo karavīru pīšļi tika pārapbedīti Cenas kapos.

1938.gadā notika pieminekļa apkārtnes labiekārtošanas darbi, projekta autors – Rīgas daiļdārznieks Lapiņš.

No 1985. līdz 1987. gadam pieminekli restaurēja, atjaunojot trūkstošās plāksnes.

1991. gada 24. aprīli Varoņa aleja tika atjaunota.

2009. gadā Ozolnieku novada pašvaldība un Kultūrkapitāla fonds piešķīra līdzekļus pieminekļa restaurācijai. Restaurators Ivo Graudums (SIA „Rolands”) restauratora Rolanda Beļēviča (SIA „Slēgakmens”) uzraudzībā veica šādus darbus: tika veikta Pieminekļa virsmas attīrīšana, šuvju restaurācija, virsmas aizsargapstrāde, kā arī kāpņu restaurācija, kā rezultātā ir atjaunots Pieminekļa vizuālais estētiskais veidols, uzlabota pieminekļa aizsardzība pret nelabvēlīgajiem apkārtējās vides un klimatiskajiem apstākļiem.