Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
32Notikumu saraksts
Datums:
07.04.1946
Papildu lauki

Kaļiņingradas apgabals (krievu: Калининградская область) ir Krievijas federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos. Tam nav robežu ar pārējo Krievijas teritoriju. Krievijas apgabals, kas atrodas vistālāk uz rietumiem.

Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā.

The Assault on East Prussia (complete documentary)

1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga.

1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu.

1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.

Pirms kara reģionā dzīvoja aptuveni 2,2 miljoni cilvēku, bet pēc kara tajā bija palikuši nepilni 200 000. Daļa agrāko Austrumprūsijas iedzīvotāju vēlējās atgriezties mājās un, lai gan daudzi netika laisti, aptuveni 800 000 cilvēkiem tas izdevās. Izpostītajā pilsētā daudzi tūkstoši sieviešu un meiteņu tika pakļautas izvarošanām, kuras, kā raksta britu vēsturnieks Antonijs Bīvors, neviens nemēģināja fiksēt.

Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā Austrumprūsiju okupēja Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no teritorijas) , bet PSRS (ziemeļu daļu, ar galvaspilsētu Kēnigsbergu).

Austrumprūsijas galvenā pilsēta Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu*.

Gadu pēc pilsētas ieņemšanas - 1946. gada 7. aprīlī - PSRS oficiāli apstiprināja Krievijas PSR piederošu Kaļiņingradas apgabala izveidošanu un Kēnigsbergas pārdēvēšanu.

Jau līdz šim līdz pat 250 000 tika nosūtīti uz speciālām darba nometnēm (lielākā atradās Ilavā Polijas ziemeļos), bet pārējie dažu turpmāko gadu laikā ar varu tika pārcelti uz PSRS kontrolēto Vācijas daļu.

Turpmākajos gados lielā skaitā savas dzimtās mājas pameta arī Prūsijas dienvidos jeb Polijā dzīvojošie.

1948. gada 15. februārī PSRS visus agrākos Austrumprūsijas iedzīvotājus Kaļiņingradas apgabalā pasludināja par nelegāļiem.

Apgabalā ieradās citi iedzīvotāji, lielākoties (86%) etniskie krievi, kuru skaits 2010.g. pārsniedza 900 tūkst.

Kaļiņingradas apgabals ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem.

Šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu. Zvejniecība.

*M. Kaļiņins bija komunistiskās partijas darbonis PSRS, kurš parakstījis un tieši vainojams Pievolgas un Ukrainas bada izraisīšanā (Golodomorā; viņš ir viens no tiem, kas parakstījis dokumentus par bada izraisīšanu), vainojams arī citos noziegumos pret cilvēci.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
2Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
3Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
4Tikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto BerlīniTikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto Berlīni20.06.1991lv, pl
5Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzolejaStaļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja31.10.1961lv, pl, ru
6PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriem13.02.1952lv, ru
7Beidzas Potsdamas konferenceBeidzas Potsdamas konference02.08.1945en, lv
8Eiropā beidzas Otrais Pasaules karšEiropā beidzas Otrais Pasaules karš08.05.1945en, fr, lv, pl, ru
9
Otrais pasaules karš: Padomju armija ieņēma Ščecinu26.04.1945lv
10Padomju zemūdene nogremdē vācu kuģi MV Goya. 6900 upuruPadomju zemūdene nogremdē vācu kuģi MV Goya. 6900 upuru16.04.1945en, lv, pl
11 «Атака века".  Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri General von Steuben. 4000 noslīcināto «Атака века". Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri General von Steuben. 4000 noslīcināto10.02.1945lv, pl
12Padomju zemūdene nogremdē vācu kuģi Wilhelm Gustloff ar vairāk kā 10000 bēgļiem uz klājaPadomju zemūdene nogremdē vācu kuģi Wilhelm Gustloff ar vairāk kā 10000 bēgļiem uz klāja30.01.1945en, lv, pl
13Sākās Teherānas konferenceSākās Teherānas konference28.11.1943lv, pl, ru
14
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
15Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns BarbarosaNegaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa22.06.1941en, lv, pl, ru
16PSRS Sarkanā Armija okupē LietuvuPSRS Sarkanā Armija okupē Lietuvu15.06.1940lv, pl
17Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk PolijāNepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā17.09.1939lv, pl, ru, ua
18Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk PolijāNedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā01.09.1939en, lv, pl, ru
19Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdaliTiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali23.08.1939lv, pl, ru
20Kārtējās masu slepkavības Butovas poligonāKārtējās masu slepkavības Butovas poligonā28.02.1938lv, ru

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs Molotovs09.03.189008.11.1986de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    3Mihails KaļiņinsMihails Kaļiņins19.11.187503.06.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas