Uzbūvēts no 1810. gada līdz 1878. gadam vecās Dinaburgas pilsētas vietā un blakus 16. gadsimta beigu skanstij. Tas ir saglabājies gandrīz pilnībā un aizņem apmēram 2 km2 lielu platību. Jau celtniecības sākumā tā koncepcija bija par ~200 gadiem novecojusi, jo šaujamieroči jau sen bija modernizēti un spēja apšaudīt nocietinājumus ne tikai frontāli.

Dinaburgas cietokšņa celtniecība uzsākta, gatavojoties Napoleona iebrukumam, un 1812. gada kara kaujās, vēl nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi izturēja ugunskristības, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus.

Līdz 19. gadsimta vidum Dinaburgas cietoksnis bija viens no Krievijas Impērijas 1. klases cietokšņiem, taču jau būvniecības laikā tas sāka zaudēt savu nozīmi un 1856. gadā jau bija kļuvis par 2. klases cietoksni, bet 1897. gadā kļuva par Dvinskas cietoksni-noliktavu. Vēsturiski dažādos laikos cietoksnī ir atradušās dažādu varu armijas.

Cietokšņa pabeigšanas brīdī 1878. gadā tas jau bija novecojis un kļuvis par pēdējo uzbūvēto bastionu tipa cietoksni Eiropā. Tas arī tiek pieskaitīts Nocietināto Ideālo pilsētu kategorijai, kā arī tas ir vienīgais bez ievērojamām pārmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā.