Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
6Personu saraksts
Notikumi:
37Notikumu saraksts
Datums:
03.01.1911
Papildu lauki

Londonā cenšas ieņemt namu, kurā slēpjas daži latviešu anarhisti.

1911.gada 3.janvāri namu aplenca ievērojams skaits policistu, tālākajiem notikumiem izvēršoties par vienu no dramatiskākajām apšaudēm, kāda jebkad notikusi Londonas ielās, raksta avīze "The Independent". (The Siege of Sidney Street, also "Battle of Stepney"").

Bojā gāja 2 anarhisti, 3 policisti un 1 ugunsdzēsējs. Operācijas "skatītājs"- Lielbritānijas Iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils tika cauri ar vieglu izbīli- viņam tika sašauts cilindrs. 

East End 1900s - 1930s DVD clip

Tūkstošiem cilvēku un desmitiem žurnālistu vēroja, kā bruņoti policisti un karavīri aplenc daudzdzīvokļu māju, kurā visi pārējie dzīvokļi tumsas aizsegā bija evakuēti.

The Siege of Sidney Street (1960)

Aplenktie anarhisti, ieraugot policistus, nekavējoties atklāja uguni. Sešas stundas ilgā aplenkuma laikā viņi izšāva aptuveni 400 munīcijas kārtas un atteicās padoties arī tad, kad māja jau bija liesmās. Jāzeps tika sašauts galvā, kad viņš izliecās pa logu, lai izvairītos no liesmām, bet Svars palika mājā, izvēloties sadegt liesmās, nevis padoties policijai.

Apsūdzības par līdzdalību uzbrukumā tika izvirzītas septiņiem aizdomās turētajiem - pieciem vīriešiem, tostarp arī Jēkabam Petersam, un divām sievietēm - taču tiesas gaitā viņi visi tika attaisnoti vai apsūdzības atceltas.

Visdažādākās leģendas klīst par Pēteri Gleznotāju/Krāsotāju, kas uzskatīts par anarhistu grupējuma līderi. Tiek uzskatīts, ka pēc policistu slepkavībām viņš aizbēga no Lielbritānijas, uz daudziem gadiem kļūstot par leģendām apvītu tēlu.

Saskaņā ar vienu teoriju, Pēteris Gleznotājs/Krāsotājs vai Pēteris Pjatkovs bija Jēkabs Peterss, kurš, atgriezies no trimdas, 1918.gadā kļuva par vienu no čekas dibinātājiem un Fēliksa Dzeržinska vietniekiem.

Savukārt, angļu vēsturnieks Filips Rafs (tviterī: @RuffPhilip), kas ilgus gadus pētījis Latvijas anarhistu aktivitātes, iepriekš uzskatīja, ka Pēteris Gleznotājs varēja būt latviešu mākslinieks Ģederts Eliass, kurš arī tajā laikā dzīvoja trimdā Lielbritānijā un Rīgā atgriezās pēc 1917.gada revolūcijas.

Tomēr vēlāk Rufs, vadoties pēc arhīvos atrastajām liecībām, izsecināja, ka mistiskais Pēteris Gleznotājs ir Jānis Žāklis vai Žākle, par kura likteni kopš 1911.gada nekas nav zināms.

***

Pēteris Krāsotājs (angļu: Peter the Painter) bija segvārds nezināmam Latvijas kaujinieku barvedim Londonā, kas tika apsūdzēts uzbrukumā juvelieru veikalam un policistu nogalināšanā 1910. gada decembrī.

Tottenham Robbery 1909

Viņš bez pēdām pazuda Sidnejstrītas aplenkuma laikā un vēlāk viņa tēls kļuva par "antivaroņa" prototipu Žorža Simenona romānā "Pēteris Latvietis" (1931).

Pētera Krāsotāja segvārds visticamāk liecina par viņa nodarbošanos pēc tam, kad viņš 1905. gada revolūcijas apspiešanas dēļ bija spiests pamest Latviju un piepelnīties ar krāsošanas un dekorēšanas darbiem.

Pēc Londonas policijas vēlākās izmeklēšanas datiem Pēteris Krāsotājs, kurš uzdevās par Pēteri Pjatkovu vai Pēteri Šternu, 1910. gada septembra beigās apmetās Kārļa Hofmaņa dzīvoklī Lindleja ielas īres namā (36 Lindley Street).

No novembra viņš dzīvojis citā namā 59 Grove Street kopā ar kaujinieku grupas "Liesma" biedriem Frici Svaru un Ļubu Milšteini, kuri bija izlikti no iepriekšējā dzīvokļa "par sapulču rīkošanu līdz vēlai naktij".

Fricis esot stāstījis Ļubai, ka Pēteris studējot mākslu un saņemot naudu no vecākiem. Kad kaujinieku grupa 16. decembrī rīkoja ielaušanos juvelieru veikalā Haundsdičas ielā (119 Houndsditch), Pēterim vajadzējis palikt savā dzīvoklī, kur pēc uzbrukuma vajadzēja sapulcēties grupai. Pēc sadursmes ar policiju kaujinieki uz šo dzīvokli atveda nāvīgi ievainoto Gardšteinu, kas drīz miris.

Pēc Ļubas Milšteines liecības Pēteris Krāsotājs esot noskuvis savas ūsas un pazudis. Viņš bija vienīgais no grupas, kuru policijai neizdevās apcietināt, kas izraisīja daždažādus mītus par viņa patieso identitāti.

Marseļas policija uz Londonu atsūtīja divas kāda vīrieša fotogrāfijas, kas tiesas izmeklēšanā tika identificēti kā Pētera Krāsotāja attēli.

Marseļā 1908. gada 23. maijā apcietinātais nelegālais imigrants bija uzdevies par "Krievijas Kurzemes provinces Pleskavas pilsētā" Ivana un Marijas Antonovu ģimenē 1883. gada 20. jūnijā dzimušo sulaini un krāsotāju Pjotru Pjatkovu (angļu policijas versijā Peter Piaktow).

Viņš Marseļā ieradies 1908. gada 16. aprīlī no Orānas (Odesas?) un dzīvojis mājā, kurā mēdza notikt anarhistu sapulces. Nopratināšanā stāstījis, ka viņa tēvs miris 1908. gadā, bet māte un māsas vēl joprojām dzīvo Kurzemē savā zemnieku sētā pie Talsiem. Viņš esot daudz ceļojis pa Eiropu, studējis ķīmiju Šveicē.

The Sydney Street Siege : Video & Song (Songs From The Howling Sea)

Pēc tēva nāves viņa tēvocis piedāvājis maksāt ikmēneša pabalstu, ja Pēteris dotos studēt uz Parīzi, bet viņš esot to noraidījis un piepelnījies ar māju krāsošanu. Pēc franču policijas ziņām viņš esot smēķētājs, kāršu spēlētājs un veģetārietis. Pēc atbrīvošanas Pēteris Pjatkovs devās uz Parīzi, kur uzturējās kādā mājā Danvila ielā (Rue Danville) no 1909. gada 10. decembra līdz 1910. gada oktobrim, pēc tam izbraucis uz Londonu.

1934. gadā izdotajos policijas seržanta Līsona (Leeson) memuāros bija minēts, ka noslēpumainā Pētera Krāsotāja patiesais vārds esot Pēteris Pīlēns (Peter Pilenas), kura brālis Kazimirs Pīlēns (Casimer Pilenas) tajā laikā strādāja par Temzas policijas tulku un piedalījās apcietināto anarhistu pratināšanās. Pēc Londonas notikumiem Pēteris esot devies uz Ņujorku, kur drīz viņam pievienojies arī Kazimirs.

Pēteris Pīlēns miris 1914. gadā Filadelfijā.

Pēc citu autoru paustajiem uzskatiem ar Pētera Krāsotāja segvārdu īstenībā darbojies Jēkabs Peterss, vai pat Staļins, vai arī kāds Krievijas slepenpolicijas provokators. Skeptiķi uzskatīja, ka Krāsotājs ir pašu anarhistu izdomāta persona.

1988. gadā britu laikraksts Observer publicēja Filipa Rafa (Ruff) rakstu, ka kopš 1911. gada visilgāk meklētā perona ir atrasta. Līdzās plakātam, kurā Londonas policija izsludinājusi 500 mārciņu atlīdzību ikvienam, kas palīdzēs notvert vairāku policistu slepkavībā iesaistīto Pēteri Krāsotāju, bija nodrukāts gleznotāja Ģederta Eliasa portrets ar parakstu: «Eliass: Pēteris Gleznotājs

Taču visai drīz Rafs bija spiests atzīt, ka kļūdījies, jo Rīgā atrada Pētera Gleznotāja portretu.

To pašu, kas bija izlīmēts uz namu sienām Londonā. Portretā redzamais cilvēks pilnīgi droši nebija Eliass. Vēl pēc kāda laika tika atrastas fotogrāfijas, kurās viņš redzams Francijā un ASV.

Tad viņš atklāja, ka vislabāk Pētera Krāsotāja tēlam atbilst Jānis Žāklis.

Viņa tālākais liktenis nav zināms. Iespējams, ka viņš vēlāk dzīvojis Austrālijā vai arī Pētera Ķuža (Jāņa Bērziņa) vadībā strādājis PSRS.

Interesanti, ka Londonas kaujinieku izmantoto Mauzera markas pistoli Mauser C96 īru nemiernieki vēlāk iesaukuši par "Pēteri Krāsotāju".

Franču policijas dokumentos identificēts kā Pēteris Pjatkovs (dažādos rakstos Piaktow, Piatkov, Pjatkov, Piaktoff).

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Virdžīnijbīčas pašvaldības darbinieks Virdžīnijā, ASV sarīko apšaudi pašvaldības ēku kompleksā. Vismaz 13 nogalināti, 4 ievainotiVirdžīnijbīčas pašvaldības darbinieks Virdžīnijā, ASV sarīko apšaudi pašvaldības ēku kompleksā. Vismaz 13 nogalināti, 4 ievainoti31.05.2019lv
2Apšaudē Kolorado štata skolā, ASV nogalināts viens skolēns un 7 ievainotiApšaudē Kolorado štata skolā, ASV nogalināts viens skolēns un 7 ievainoti07.05.2019lv
3Bārā Kalifornijā, ASV izcēlusies apšaude, kurā nogalināti vismaz 12 cilvēki, bet vēl vismaz 22 ievainotiBārā Kalifornijā, ASV izcēlusies apšaude, kurā nogalināti vismaz 12 cilvēki, bet vēl vismaz 22 ievainoti08.11.2018lv
4
Kalifornijā kārtējā apšaude. Nogalināti 5 cilvēki, šāvējs izdarījis pašnāvību13.09.2018en, lv
5
Džeksonvillas, ASV sporta spēles laikā notikusi kārtēja apšaude, kuras laikā 4 cilvēki gājuši bojā, bet vairāk kā 10 ievainoti26.08.2018en, lv
6Mančestrā naktī uz 12/8 nezināms uzbrucējs atklājis uguni, ievainojot desmit cilvēkusMančestrā naktī uz 12/8 nezināms uzbrucējs atklājis uguni, ievainojot desmit cilvēkus12.08.2018lv
7Apšaude laikraksta "Capital Gazette" redakcijā, Anapolisā, ASV. Četri nogalinātieApšaude laikraksta "Capital Gazette" redakcijā, Anapolisā, ASV. Četri nogalinātie28.06.2018lv
8Čikāga, ASV. Nedēļas nogales apšaudēs 6 nogalināti, 7 ievainotiČikāga, ASV. Nedēļas nogales apšaudēs 6 nogalināti, 7 ievainoti15.10.2017lv
9Lasvegasas kantrī mūzikas festivāla laikā šāvējs nogalinājis vismaz 59 cilvēkusLasvegasas kantrī mūzikas festivāla laikā šāvējs nogalinājis vismaz 59 cilvēkus02.10.2017en, lv, ru
10Publicēta Hemingveja grāmata "Kam skanēs zvans"Publicēta Hemingveja grāmata "Kam skanēs zvans"21.10.1940en, lv
11Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministruVinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru10.05.1940lv, pl
12Sākās Spānijas pilsoņu karšSākās Spānijas pilsoņu karš16.07.1936lv
13
Italian Anarchists Sacco and Vanzetti were executed in US after a controversial trial23.08.1927en
14Bolszewicy zdławili powstanie marynarzy w Kronsztadzie.Bolszewicy zdławili powstanie marynarzy w Kronsztadzie.18.03.1921pl
15Volstrītas spridzināšana. 38 bojāgājušie, simti ievainotoVolstrītas spridzināšana. 38 bojāgājušie, simti ievainoto16.09.1920en, lv, pl
16Anarhisti uzspridzina Krievijas KP(b) centrālās komitejas ēku Maskavā. 12 iet bojā, 55 ievainotiAnarhisti uzspridzina Krievijas KP(b) centrālās komitejas ēku Maskavā. 12 iet bojā, 55 ievainoti25.09.1919en, lv
17Beidzas Bavārijas Mīlas revolūcija. Bavārijas padomju republikaBeidzas Bavārijas Mīlas revolūcija. Bavārijas padomju republika03.05.1919lv, pl, ru
18Sociālists Kurts Eizners pasludina Bavārijas valsts neatkarību Sociālists Kurts Eizners pasludina Bavārijas valsts neatkarību 07.11.1918en, lv
19Izveidota Federālo rezervju sistēmaIzveidota Federālo rezervju sistēma23.12.1913en, lv, pl, ru
20Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas 13.09.1911lv, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Alfrēds HičkoksAlfrēds Hičkoks13.08.189929.04.1980de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Ģederts EliassĢederts Eliass23.09.188729.01.1975lt, lv, ru
    3Jēkabs PeterssJēkabs Peterss03.12.188625.04.1938de, ee, en, lv, pl, ru, ua
    4Jānis ŽāklisJānis Žāklis19.07.1883en, lv
    5Vinstons ČērčilsVinstons Čērčils30.11.187424.01.1965ee, en, lv, pl, ru
    6Fricis SvarsFricis Svars03.01.1911lv
    Birkas