Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
32Personu saraksts
Notikumi:
84Notikumu saraksts
Datums:
03.12.1905
Papildu lauki

1905.g. 3. decembrī (pēc vecā stila kalendāra) latviešu nemiernieku izveidotā „Latviešu pašvaldību aizstāvju sapulce”, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām nolēma, ka ne vēlāk par 1905. gada 23. decembri: 

„katrā pagastā, kur tas vēl nav noticis, jāsasauc pilnas pagasta sapulces, piedaloties visiem pilngadīgiem (no 20 sākot) pagasta iedzīvotājiem (..) kā vīriešiem, tā sievietēm.” 

***

Lai gan Latvija vēl nebija neatkarīga valsts, šī sieviešu līdzdalība vispārējās, atklātās vēlēšanās bija novatoriska un krietni apsteidza attīstību Rietumeiropas valstīs, kur vēl 1944. gadā sievietes Francijā nebaudīja balsstiesības, nedz Šveicē līdz 1971. gadam (1 no kantoniem- līdz 1991. gadam).

Portālos par pirmo „valsti” ar sieviešu balss tiesībām tiek minēta Krievijas okupētā Somijas hercogiste 1906. gadā, kaut gan Latvija 1905. gada revolūcijas laikā to jau bija apsteigusi gadu iepriekš. Pat Latgale, kas vēl bija iekļauta Krievijas Vitebskas guberņā, pievienojās "Piektā gada pārmaiņām" un vēlēšanas tika paredzētas arī tur.

Vēsturiski vecākā valsts Eiropā, kurā sievietēm bija piešķirtas vēlēšanu tiesības bija Korsikas republika- tur 1755. gadā, kopš Korsika atbrīvojās no Dženovas kundzības, tika ieviestas tiešas vispārējas vēlēšanas, kurās par pašvaldību pārstāvjiem varēja balsot arī sievietes.

Parlamentu gan varēja vēlēt tikai vīrieši (vecāki par 25 gadiem). Tiesa šī sistēma pastāvēja tikai 14 gadus,- nespēdama atgūt kontroli pār nepakļāvīgo salu, Dženovas republika, kura bija parādā Francijai, to cedēja pēdējai. Rezultātā, Francija iebruka Korsikā un likvidēja tās neatkarību, tai skaitā vēlēšanu tiesības. Sakritība- Korsikas republikas likvidācijas gadā piedzima Napoleons, kurš, savukārt, pašā Francijā aktīvi piedalījās franču revolūcijā.

1905. gada ģenerālstreiku un protestu pret Krievijas imperatora varu rezultātā de facto varu Latvijā bija pārņēmušas t.s. „Federatīvās komitejas”, kas apvienoja protestu galveno organizatoru (kā raksta okupācijas laika prese- faktiski nemieri daudzviet bija stihiski)- Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju ar mazākām grupām un citu tautību organizācijām.

1905.g. 31. oktobrī tās izsludināja atklātas sapulces. Laikraksts Dienas Lapa ziņoja, ka Rīgas Latviešu sabiedrības ēkā Romanova (vēlāk Lāčplēša) ielā ieradās „ap 7000 cilvēku, strādnieki, kalpotāji, inteliģence, jaunatne”.

Šī sapulce, kas vienlaikus risinājās četrās pārpildītās zālēs, izsludināja jaunas pilsētas domes vēlēšanas uz vispārējas, tiešas un aizklātas vēlēšanas pamata, kā arī izsludināja nepieciešamību valsts (Krievijas) satversmes sapulces vēlēšanām, tādējādi pieprasot Krievijai no absolūtas monarhijas pāriet uz konstutucionālas monarhijas pārvaldes modeli.

1905. gada 2. novembra sapulcē Grīziņkalnā, pulcējoties līdz pat 150.000 cilvēkiem, atskanēja līdzīgi aicinājumi. Runas skanēja nevien latviski, bet arī krieviski un citās valodās.

1905. gada  9. novembra Rīgas apriņķa „pagastu vecāko un skrīveru”sapulce uzaicināja visu „Vidzemes latviešu daļas, Kurzemes un Inflantijas (t.i. Latgales)” pagastus sūtīt savus delegātus.

Kongress pulcināja ap 1000 delegātu no visiem Kurzemes, Zemgales un Vidzemes pagastiem, kā arī atsevišķus delegātus no Latgales. Latvijas pagastu delegātu kongress apstiprināja, ka visā Latvijā: „Jānodibina jauna pašvaldība uz stingri demokrātiskiem pamatiem.”

1905.g. 3. decembrī (pēc vecā stila kalendāra) „Latviešu pašvaldību aizstāvju sapulce”, kā tā sevi dēvēja, apsprieda jauno pašvaldības iekārtu un nolēma, ka jau tuvākajās dienās, bet ne vēlāk par 23. decembri, 

„katrā pagastā, kur tas vēl nav noticis, jāsasauc pilnas pagasta sapulces, piedaloties visiem pilngadīgiem (no 20 sākot) pagasta iedzīvotājiem (..) kā vīriešiem, tā sievietēm.” 

Pagastu sapulcēm uzdeva ievēlēt rīcības komitejas vismaz piecu locekļu sastāvā. Kongress piezīmēja, ka „katra tautība, un tamlīdz arī latvieši, savienosies pēc iespējas vienā pašvaldības vienībā”, rakstīja Dienas Lapa.

Tas, ka par sieviešu līdztiesības jautājumu neparādījās nozīmīgas debates, liecināja par augsto izglītības līmeni Latvijā un iespējams, norādīja uz latviešu sabiedrībā nostabilizējušos pašsaprotamu un nozīmīgu sieviešu lomu ģimenes sadzīvē.

Pēc cara Vidzemes guberņas žandarmērijas ziņojumiem, pagasta vecākie un skrīveri izsūtīja „oficiālus uzaicinājumus visiem vietējiem iedzīvotājiem,” kā rezultātā, piemēram, Allažu pagastā:

Sapulcējās 200-300 vīriešu un sieviešu (..) (un) ap 10 cilvēku, vīrieši un sievietes, ievēlēti pagasta domē.” Turklāt, par pagasta tiesas locekļiem ievēlētas „jaunavas Anna Krūmiņa un Anna Kalniņa”.

Rezultāts „ierakstīts pagasta valdes protokola grāmatā, ko parakstījuši vēlētāji.”(3) Savukārt, Ādažu pagastā ievēlēja trīs sievietes: Amandu Cielēnu un „saimnieces Emiliju Zeltiņu un Lucani”.

Krievijas soda ekspedīcija drīz vien likvidēja šo jauno kārtību, taču šodien, kad Eiropas politiskā kultūra piešķir lielu uzmanību diskriminēto sabiedrības grupu cīņām par savām līdztiesībām, Eiropai der apzināties, ka šādi procesi sākās tieši Latvijā strauju pārmaiņu laikā 20.gs. sākumā.

Pēc: 

Māris Graudiņš, Eiropas Savienības lietu eksperts

Laila Balga, Sieviešu tiesību institūts  

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls  

Gunta Kelle, IMKA – Latvijas starptautisko YMCA/YWCA organizācija

Ansis Dobelis

____________________________________________________________________________
1. Igors Greitjānis et. al., Tautas vara Latvijas pagastos 1905. gadā: Dokumenti un materiāli, (Latvijas Centrālais vēstures arhīvs, 1985), 59. lpp.
2. Greitjānis, 61. lpp. 21.11.1905. pēc jaunā stila kalendāra, skat. arī Uldis Ģērmanis, Latviešu tautas piedzīvojumi, nod. „Tauta pārņem varu” (Zvaigzne [PBLA], 1985).
3. Greitjānis, 45. lpp.
4. Fēlikss Cielēns, Laikmetu maiņā I., (Memento, Stokholma, 1961), 201. lpp.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Igaunijas Republikā ievēlēta prezidenteIgaunijas Republikā ievēlēta prezidente03.10.2016lv
2No amata atkāpjas Latvijas Republikas ministru prezidente Laimdota StraujumaNo amata atkāpjas Latvijas Republikas ministru prezidente Laimdota Straujuma07.12.2015lv
3Latvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sievieteLatvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sieviete07.07.1999lv
4
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK21.06.1997lv
5Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiemDienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem27.04.1994lv
6Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991en, lv, pl, ru
7Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
8Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
9Lihtenšteinā sievietes pirmo reizi piedalās vēlēšanāsLihtenšteinā sievietes pirmo reizi piedalās vēlēšanās02.02.1986lv, ru
10Referendums par balstiesību piešķiršanu sievietēm LihtenšteināReferendums par balstiesību piešķiršanu sievietēm Lihtenšteinā01.07.1984lv
11Katrina Svitcere - pirmā sieviete, kura noskrien Bostonas maratonuKatrina Svitcere - pirmā sieviete, kura noskrien Bostonas maratonu19.04.1967en, lv, ru
12Šveice referendumā nobalso pret sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanāsŠveice referendumā nobalso pret sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās01.02.1959lv, ru
13Sievietes Grieķijā ieguva vēlēšanu tiesībasSievietes Grieķijā ieguva vēlēšanu tiesības28.05.1952lv
14Francijas sievietes pirmo reizi drīkst piedalīties vēlēšanāsFrancijas sievietes pirmo reizi drīkst piedalīties vēlēšanās21.10.1945en, lv, ru
15Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
16PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,00014.12.1937en, lv, ru
17Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
18Atklāj patstāvīgu gaisa satiksmi līnijā Karalauči-Rīga-Rēvele-HelsinkiAtklāj patstāvīgu gaisa satiksmi līnijā Karalauči-Rīga-Rēvele-Helsinki20.04.1925lv
19ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
20Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnuSatversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu08.06.1920lv

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Dāvids BeikaDāvids Beika30.08.189506.02.1946lv
    2Vilhelms KnoriņšVilhelms Knoriņš29.08.189029.07.1938en, lv, ru
    3Anna Maija CielēnaAnna Maija Cielēna06.03.188909.12.1978lv
    4Rihards BērziņšRihards Bērziņš26.12.188820.02.1942lv
    5Konrāds  PētersonsKonrāds Pētersons15.10.188816.01.1981en, lv
    6Reinholds BērziņšReinholds Bērziņš16.07.188811.03.1938lv, pl, ru
    7Jānis RudzutaksJānis Rudzutaks15.08.188729.07.1938en, lv, ru
    8Marģers SkujenieksMarģers Skujenieks22.06.188612.07.1941lv
    9Edvīns  RubenisEdvīns Rubenis30.12.188510.09.1975lv
    10Klāvs LorencsKlāvs Lorencs07.09.188521.08.1975lv, ru
    11Fricis MendersFricis Menders20.08.188501.04.1971en, lv, ru
    12Jūlijs DaniševskisJūlijs Daniševskis15.05.188408.01.1938en, lv, pl, ru
    13Jēkabs AlksnisJēkabs Alksnis26.01.188429.07.1938lv, ru
    14Berta PīpiņaBerta Pīpiņa28.09.188300.00.1943lv
    15Jānis ŽāklisJānis Žāklis19.07.1883en, lv
    16
    Pēteris Ulpe26.04.188217.12.1941lv
    17
    Teodors Līventāls10.04.188227.03.1956lv
    18Jānis LencmanisJānis Lencmanis29.11.188107.03.1939lv, ru
    19Andrejs JablonskisAndrejs Jablonskis26.07.188031.03.1951lv
    20Jūlijs CelmsJūlijs Celms29.09.187909.05.1935lv
    Birkas