Iesācis degt jau 1908.gada 19. jūnija pievakarē, 20. jūnijā no Rīgas Latviešu biedrības nama paliek tikai gruvešu kaudze. Par šo notikumu kā vienmēr puspajokam, pusnopietni stāsta Pāvils Gruzna:

"20. jūnija, kroņa ierēdņu algas dienā, 1908. gadā nodega līdz pamatiem Rīgas Latviešu biedrības diženais nams Merķeļa ielā, pretī Vērmanes parkam. Ugunsnelaime bija sākusies pievakarē augšā, pajumtē, tieši no nama stingrā intendanta Pūpola rezidences. Ugunsdzēsēji drīz bija klāt, bet namu nespēja glābt, tas dega visu nakti, apblāzmodams tālu apkārtni." 

Avots: Stankevičs, Antons. Dzīvoja reiz Edvards Vulfs. R.: "Preses nams", 1993. 

19.jūnija pievakarē Rīgas Latviešu biedrības divstāvu koka namā izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja Jāņa Frīdriha Baumaņa un Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku. Nams bija būvēts 1869. gadā, un nelaimi izraisīja bojāta krāsns mājas pārvaldnieka dzīvoklī.

Rīgas ugunsdzēsēji gan reaģēja ļoti naigi, un palīgā ieradās brigādes arī no Pārdaugavas, tomēr uguns pa pārvaldnieka istabas sienu jau bija iesprukusi bēniņos. Jo sevišķi nelaimi pārdzīvoja biedrības teātra ļaudis, kas bija palikuši bez skatuves, dekorācijām un tērpiem.

Tomēr toreiz visiem uzreiz bija skaidrs, ka RLB jāatjauno pēc iespējas ātrāk un labākā kvalitātē. Būve tika finansēta no apdrošināšanas naudas, kredīta un ziedojumiem. Jau oktobrī tika apstiprināts arhitektu Eižena Laubes un Ernesta Poles projekts namam, ar ko lepojamies joprojām. Nākamā gada decembrī to pabeidza un iesvētīja. Visu būvniecības laiku biedrības nodaļas nepārtrauca darbību, jo atrada pagaidu mītnes vietas. RLB nams bija pirmā neoklasicisma stila ēka Rīgā.

Avots: https://www.la.lv/1908-gada-19-junijs-nodeg-sakotneja-rlb-eka