Lielais Ziemeļu karš: Kara sākums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
10Personu saraksts
Notikumi:
46Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
11.02.1700
Papildu lauki

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem starp Zviedriju un Krieviju par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Kara cēloņi.

17. gadsimta gaitā Zviedrija bija ieguvusi dominējošo stāvokli Baltijas jūras reģionā, un Hanzas savienība beidza eksistēt.

  • Zviedrija uzskatīja, ka tā bija iekarojusi Livoniju, (Vidzemi un Igauniju), bet daļa Livonijas muižnieku uzskatīja, ka tie ir brīvprātīgi pievienojušies Zviedrijai. Kā iekarotāja Zviedrija veica muižu redukciju - atgrieza kronim (valstij) visas tās muižas, kurām muižnieki nespēja dokumentāli pierādīt savas īpašumtiesības. Rezultātā daļa īpašumus zaudējušo Livonijas muižnieku bija nemierā ar viņu tiesību ierobežojumiem un 16.-17.gs. iegūto zemes īpašumu nodošanai zviedru kroņa pakļautībā. Tāpat, Zviedrijā nepastāvēja dzimtbūšana,- sekojoši kroņa muižās esošo zemnieku tiesiskais stāvoklis sāka būtiski atšķirties no bruņniecības zemnieku stāvokļa, radot sadursmes.
  • Krievijas cars Pēteris I atgriežoties mājup no sava lielā ceļojuma ("Lielā sūtniecība") cauri Livonijai uz Ziemeļvāciju, Holandi un Angliju, kala plānus par savas valsts modernizēšanu un tās ietekmes palielināšanu Eiropas politikā, primāri iekarojot izeju uz Baltijas jūru
  • Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais (1670-1733), kas bija ievēlēts par Polijas-Lietuvas karali, vēlējās atgūt savas lielvalsts zudušo varenību un atgūt Zviedrijai zaudēto Pārdaugavas hercogisti un Igauniju.

Kara izraisīšanā lielu lomu spēlēja avantūriskais Livonijas muižnieku priekšstāvis, jurists Johans Reinholds fon Patkuls, kurš bija "līdz nāvei" sanīdies ar Zviedrijas kroni (šis muižnieks no Vaidavas puses bija dzimis Stokholmā, cietumā, kur viņa māte apmeklēja Johana par valsts nodevību arestēto tēvu) un visu savu turpmāko dzīvi veltīja atriebības plānu veidošanai. Tieši viņš centās pārliecināt Poliju un Krieviju uzbrukt Zviedrijai, savukārt Livonijas muižniekus- sacelties pret zviedru varu.

Pirmā vienošanās par koalīciju pret Zviedriju tapa Ravas-Ruskas pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un Augusts II, kopīgi dzīrojot, pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par Austrumbaltijas zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu.

Ingrija un Karēlija pienācās Krievijai, bet Vidzeme (Livonija) un Igaunija - Polijai. Vēlāk aliansei pievienojās Dānijas - Norvēģijas kopvalsts, kas vēlējās atgūt savas iepriekšējos karos Zviedrijai zaudētās teritorijas un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām Šlēzvigas un Holšteinas hercogistēm.

Lielais Ziemeļu karš sākās 1700. gada 11. februārī, kad Krievijas sabiedroto - Saksijas karaspēks 12 tūkstošu kājnieku un 600 dragūnu sastāvā bez kara pieteikuma šķērsoja Misas upi pie Olaines, kas bija neitrālās Kurzemes un zviedru Vidzemes robeža, un ieņēma Pārdaugavā esošās Kobrona skanstis.

Tomēr aptuveni divtūkstoš vīru lielais zviedru garnizons bija labi sagatavots un stiprajiem Rīgas nocietinājumiem sakši neuzbruka.

Tā vietā viņi šķērsoja Daugavu pie Jumpravas muižas un ielauzās Vidzemē.

Cerētā muižnieku sacelšanās nesekoja par spīti Krievijai lojālā muižnieka Patkula aktīvajai pretzviedru aģitācijai. Tā vietā zviedriem lojālie muižnieki ar saviem karakalpiem pulcējās Rīgas aizstāvībai.

Par Rīgas komandantu Vidzemes ģenerālgubernātors Ēriks Dālbergs iecēla senu Patkulu dzimtas ienaidnieku pulkvedi Magnusu Johanu fon Tīzenhauzenu.

Vidzemes bruņniecības konvents un Rīgas rāte parakstīja deklarācijas, kurās norobežojās no Patkula plāniem un pauda lojalitāti Zviedrijas karalim Kārlim XII.

Pirmā kara fāze beidzās ar to, ka Varšavas seims paziņoja, ka Polija neatrodas karastāvoklī ar Zviedriju. Patkula tālāki diplomātiskie mēginājumi sarīdīt Poliju pret Zviedriju cieta neveiksmi. Patkuls 1706.g. tika arestēts un 1707.g. tiesāts kā valsts nodevējs- uz moku rata (tā kauli tika salauzti un viņs pats piesiets pie rata lēnai nāvei), bet pēc tam ķermenis sacirsts 4 daļās un atstāts putniem apēšanai.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
3Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
4Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
5Poļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiemPoļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiem16.04.1919en, lv, pl
6Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
7Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteAtjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
8Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
9Nikolajs II RīgāNikolajs II Rīgā03.07.1910lv
10Romualds Trauguts kļūst par Janvāra sacelšanās rezultātā atjaunotās Polijas DiktatoruRomualds Trauguts kļūst par Janvāra sacelšanās rezultātā atjaunotās Polijas Diktatoru17.10.1863lv, pl
11Krievijas imperators Aleksandrs II apmeklē Rīgu Krievijas imperators Aleksandrs II apmeklē Rīgu 27.05.1856lv
12Vaterlo kaujaVaterlo kauja18.06.1815lv, pl
13Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvāKurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā24.10.1795lv
14Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa 28.03.1795lv, pl
15Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")17.04.1794en, lv, pl, ru
16Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā  Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā 26.06.1785lv
17Pirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībaiPirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībai05.08.1772en, lv, pl
18Rīgas rāte publicēja aizliegumu piemēslot Daugavu un speciāli gremdēt tirgotāju transportlīdzekļusRīgas rāte publicēja aizliegumu piemēslot Daugavu un speciāli gremdēt tirgotāju transportlīdzekļus23.02.1765lv
19Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
20Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Gaujienas pilsdrupasGaujienas pilsdrupaslv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Fridrihs III KetlersFridrihs III Ketlers19.07.169221.01.1711lv, ru
    2Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I)Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I)15.04.168406.05.1727lv, ru
    3Kārlis XII, Zviedrijas karalisKārlis XII, Zviedrijas karalis17.06.168230.11.1718de, lt, lv, pl, ru
    4Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    5Augusts II StipraisAugusts II Stiprais12.05.167001.02.1733de, en, lt, lv, pl, ru, ua
    6Johans PatkulsJohans Patkuls27.07.166011.10.1707lv
    7Ferdinands KetlersFerdinands Ketlers01.11.165504.05.1737lv
    8Ernsts GliksErnsts Gliks10.11.165205.05.1705lv, ru
    9Boris ScheremetewBoris Scheremetew25.04.165217.02.1719de, en, fr, pl, ru
    10
    Mārtiņš Grindelis00.00.1744lv
    Birkas