Londonā, Ekvadoras vēstniecībā, arestēts 'WikiLeaks' dibinātājs Asānžs

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
1Notikumu saraksts
Vietas:
2Vietu saraksts
Datums:
11.04.2019
Papildu lauki

Džulians Pols Asānžs (dzimis 1971. gada 3. jūlijā) ir austrāliešu žurnālists, izdevējs, un interneta aktīvists. Viņš visplašāk ir zināms kā anonīmās informācijas nopludināšanas interneta vietnes WikiLeaks galvenais redaktors un sabiedrisko attiecību pārstāvis. Pirms tam viņš strādājis par datorsistēmu programmētāju. Viņš ir dzīvojis vairākās valstīs, vairākkārt publiski uzstājies, runājot par preses brīvību, cenzūru un izmeklējošo žurnālistiku.

2010. gadā ASV ierosināja krimināllietu pret Asānžu par nopludinātajiem slepenajiem materiāliem, kuri bija radījuši draudus ASV aģentiem ārvalstīs.  Tā paša gada novembrī krimināllietu pret Asānžu, vainojot to izvarošanā, ierosināja arī Zviedrija.

Vēlāk tika izdots starptautisks orderis Asānža arestam un pēc vairāku gadu izvairīšanās no aresta, 2012. g, Asāndžs saņēma politisko patvērumu Ekvadorā, kā rezultātā 7 gadus pavadīja Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

***

Ekvadoras vēstniecībā Londonā arestēts viens no vietnes "WikiLeaks" dibinātājiem Džulians Asanžs, ceturtdien vēsta raidsabiedrība BBC.

Asanžs Ekvadoras vēstniecībā patvērās pirms septiņiem gadiem,  2012. gadā, lai izvairītos no viņa izdošanas Zviedrijai, kur pret viņu bija ierosināta lieta kā pret aizdomās turamo izvarošanā.

Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy in London

Pērn šī lieta tika izbeigta, taču pēc šīs izdošanas un aresta, Zviedrijas prokuratūra aicinājusi izvarošanas lietu atjaunot.

Londonas policija paziņojusi, ka Asanžs arestēts par nepakļaušanos tiesai.

Ekvadoras prezidents Lenins Moreno iepriekš paziņoja, ka atsauc Asanžam piešķirto patvērumu pēc atkārtotiem "starptautisko konvenciju pārkāpumiem" (pamatā tie bija ar Ekvadoras politisko eliti atslepenoti dokumenti) no Asanža puses.

Policija Ekvadoras vēstniecībā Londonā ieradusies pēc vēstnieka uzaicinājuma, paziņoja Skotlendjards.

***

WikiLeaks ir starptautiska organizācija Zviedrijā, kas publicē slepenu informāciju, anonīmus ziņojumus un noplūdušu informāciju citādi nepieejamiem dokumentiem, saglabājot avotu anonimitāti. Tās mājaslapu, kura sāka darbu 2006. gadā, uztur The Sunshine Press.

Kā organizācija pati apgalvo, to dibināja Ķīnas disidenti, kā arī žurnālisti, matemātiķi un jaunas kompānijas tehnologi no ASV, Taivānas, Eiropas, Austrālijas un Dienvidāfrikas.

 Žurnāls The New Yorker (2010. gada 7. jūnijā) rakstīja, ka organizācijas direktors ir Austrālijas žurnālists un interneta aktīvists Džulians Asānžs (Julian Assange).

 Gada laikā kopš organizācijas dibināšanas tās datu bāze pieaugusi līdz 1,2 miljoniem dokumentu.

2010. gada jūlijā WikiLeaks izsauca plašu rezonansi pasaules presē, publicējot vairāk nekā 90 000 agrāk nepieejamu dokumentu, kas saistīti ar Afganistānas karu. Tajos pieejama informācija par civiliedzīvotāju upuriem, NATO nespēju uzvarēt Taliban u.c.

Publiskotie materiāli vislielāko kaitējumu nodarīja tieši ASV, jo Krievija, Irāna un virkne ASV ienaidnieku ieguva informāciju par ASV aģentiem, politiķu iepriekš slepeniem lēmumiem. Vienlaikus, Wikileaks noliedz informācija, ka tas darbojas Krievijas interesēs.

****

Londonā aizturēts tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs.

Asandžs, kurš pavēra pasaulei skatu uz to, cik divkosīga ir politiskā elite un kā pasaulei tiek dotas vienpusīgas un nepatiesas ziņas par notikumiem pasaulē, nekavējoties tika pasludināts ārpus likuma, jo  uzreiz tika atrasta kāda "cietusī" no Zviedrijas, un vienīgā valsts, kura pasargāja Asandžu no aresta bija Ekvadora, atļaujot Asandžam visu šo laiku uzturēties vēstniecības teritorijā Londonā.   Šobrīd vēl nezināmu patieso iemeslu dēļ, šīs valsts diplomāti ir atsaukuši viņam piešķirto politisko patvērumu.

Pagājušajā nedēļā Ekvadoras prezidents Moreno apsūdzēja Asanžu pastāvīgā viņam piešķirtā patvēruma nosacījumu pārkāpšanā un pavēstīja, ka sākusies kārtības saskaņošana ar Lielbritāniju, kādā "Wikileaks" dibinātājs varētu atstāt vēstniecību. Tam uzreiz sekoja Lielbritānijas ārlietu ministra Džeremija Hanta jūsmīga pateicība prezidentam Moreno, ka atļāvis policijai aizturēt Asanžu vēstniecībā. "Džūljens Asanžs nav varonis un neviens nestāv pāri likumam. Viņš gadiem ilgi slēpās no patiesības," pat publsikos tīklos jau pavēstījis Hants. "Paldies Ekvadorai un prezidentam Leninam Moreno par sadarbību ar Ārlietu ministriju, lai nodrošinātu Asanža stāšanos tiesas priekšā."

Asandžs dzīvoja Ekvadoras vēstniecībā kopš 2012.gada un ik pa laikam nāca klajā ar jauniem atklājumiem, pavēstot psaulei bieži vien šokējušas ziņas par to, kā pasaules sabiedrība ir tikusi mānīta. Diemžēl, pasaules vadošie mediji, kuri pamatīgi attīstīja un padarīja par nozīmīgu to, kas atklājās t.s. "Magņitska" lietas ietvaros, šajā gadījumā ir klusējuši un padaroot par nesvarīgām lietas, kurām ir daudz būtiskāka nozīme un loma mūsdienu pasaules jaunāko laiku vēsturē. No Asandža nopludinātajiem dokumentiem bieži vien bija redzams, ka nenosauktu interešu vārdā daudzu valstu politiķi ir iztapīgi snieguši pakalpojumus, nekritiski vērtējot Vašingtonas norādījumus, kā vajag rīkoties.

Prfotams, politiķi, kuri jūtas šādam kursam piederīgi un viņiem škiet, ka viņiem ir kāda nozīmīga loma (vai viņi vismaz tiks pamanīti) jau steidz sveikt savas saprašanas robežās notikušo, tostarp, piemēram, izrādās, ka Latvijā zin, ka Asandžs ir no Kremļa. Ainars Latkovskis raksta Twitterī - "ātrāk vai vēlāk, bet tāds ir Kremļa draugu liktenis".  Tā ir pārbaudīta metode, oponentam piekabināt klāt birkas. Šōbrīd pilnīgi citā sakarā plēšoties uz EP) divi "politiski hameleoni" Vaidere un Pabriks atmasko viens otru, pierādot savu patriotismu.

Tikmēr, Zviedrijas justīcijas iestādes jau 2018. gada maijā izbeidza izvarošanas lietu pret Asanžu, taču tagad tiek ziņots, ka viņš, protams joprojām var tikt aizturēts, ja atstās vēstniecību, jo 2012.gadā pārkāpis izvirzītos nosacījumus atbrīvošanai no apcietinājuma.

Bijusī izlūkošanas analītiķe Meninga 2013.gada augustā ASV tika notiesāta par spiegošanu un citiem noziegumiem par to, ka nodevusi slepenus valdības un armijas dokumentus vietnei "WikiLeaks". Karatiesa viņu atzina par vainīgu 20 apsūdzības punktos. Viņa tika aizturēta 2010.gadā un pavadīja ieslodzījumā armijas cietumā Kanzasas štata Levenvērtas fortā apmēram septiņus gadus no piespriestā 35 gadu cietumsoda.  2017.gada maijā tika atbrīvota no ieslodzījuma saskaņā ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas apžēlošanu.

Starp citu, Meninga mūža lielāko daļu ir vīrietis vārdā Bredlijs Menings, bet atrodoties ieslodzījumā paziņoja, grib būt sieviete vārdā Čelsija. Viņu 2019 martā aizturēja atkal par atteikšanos liecināt pret "WikiLeaks". Šobrīd nolemts Meningu paturēt apcietinājumā uz nenoteiktu laiku. Citu ziņu pagaidām nav. Ja nu vienīgi, mēģinot izvairīties no apvainojumiem par dzimumu diskrimināciju, tomēr jebkuram dienestam vienmēr ir jābūt gataviem uz to, ka cilvēkiem, kuriem ir savādāka izpratne par dipolāro cilvēci, noteikti ir savādāk konstruēta domāšana un izpratne par vērtību skalu. Tai skaitā, par viņiem uzticētiem noslēpumiem, savstarpējām attiecībām un uzticību. Tā nav nedz pareizāka vai nepareizāka, vienkārši savādaka. Un to vienmēr ir jāņem vērā.

Ja rodas jautājums, kāda cena ir šādam notikumam. Atbildes versija varētu būt šāda - Ekvadora saņems uz 30 gadiem aizdevumu no Pasaules bankas 6 miljardu ASV$ apmērā ar pazeminātiem aizdevuma procentiem līdz 5% gadā. Par vienu cilvēku tas nenoliedzami ir daudz. Tikai tā patiesība, ko viņš izmeta pasaulei, noteikti maksā vairāk.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Torture report: 10 examples of the horror in the CIA's prisonsTorture report: 10 examples of the horror in the CIA's prisons09.12.2014en, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1CIP slepenais cietums PolijāCIP slepenais cietums Polijā05.12.2002en, lv, pl, ru
2CIP slepenais cietums LietuvāCIP slepenais cietums Lietuvā00.00.2005en, lv, ru

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Gavin MacFadyenGavin MacFadyen00.00.194022.10.2016en, ru
    Birkas