Māra Millera slepkavības mēģinājums bārā "Daiļā impērija"

Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
1Notikumu saraksts
Datums:
15.11.1999
Papildu lauki

Uzņēmēja Māra Millera slepkavības mēģinājuma lietā apsūdzētos ceturtdien tiesu debatēs prokurors lūdza sodīt ar reālu brīvības atņemšanu. Pēc prokurora domām, viņiem būtu piespriežams cietumsods uz laiku līdz 17 gadiem. 1970.gadā dzimušo Juriju Aparu prokurors lūdza sodīt ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, ar mantas konfiskāciju, policijas kontroli uz trim gadiem un piecus gadus aizliegt viņam nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču apriti.

1978.gadā dzimušajam Eduardam Backānam, pēc prokurora domām, būtu jāpiespriež cietumsods uz 14 gadiem, policijas kontrole uz trim gadiem, mantas konfiskācija, kā arī liegt piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

1978.gadā dzimušajam Sergejam Soboļevam būtu jāpiespriež 11 gadu cietumsods ar policijas kontroli uz trim gadiem un mantas konfiskāciju, 1981.gadā dzimušajam Aleksandram Pivovarovam lūdz noteikt sodu sankciju robežās, jo jāņem vērā vairāki vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, tas, ka viņa liecības palīdzēja atklāt noziegumu un atrast lietiskos pierādījumus.

Prokurors uzskata, ka ir jāapmierina arī Millera pieteiktā civilprasība solidāri no visiem tiesājamajiem, kā arī AS "Ergo" pirmstiesas izmeklēšanas laikā pieteiktā civilprasība.

Kā ziņots, par Millera slepkavības mēģinājumu grupā un gatavošanos uzņēmēja Arņa Šķestera slepkavībai grupā apsūdzētas četras personas. Sākotnēji par līdzdalību uzņēmēja slepkavībā apsūdzība tika uzrādīta arī Sergejam Gribunam, bet pret viņu lieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ.

 

Millera slepkavības mēģinājums notika 1999.gada 15.novembrī bārā "Daiļā impērija" Rīgas centrā, savukārt Šķesteri nogalināja 1999.gada 14.oktobrī Kalpaka bulvārī, netālu no Krievijas vēstniecības ēkas.

Nozieguma pasūtītāju un organizētāju nav apsūdzēto vidū. Arī Šķestera slepkavības lieta nav atklāta.

Millers jau iepriekš sacīja, ka slepkavības mēģinājuma dēļ bijis spiests ārstēties gadu un piecus mēnešus un šajā laikā ir cietis viņa bizness, par ko uzņēmējs vēlas saņemt atlīdzību, tāpēc iesniedzis civilprasību Ls 50 000 apmērā.

Kurzemes apgabaltiesa krimināllietai noņēmusi slepenības statusu. Tagad tiesas sēdes ir atklātas. Nozieguma pasūtītāju un organizētāju nav apsūdzēto vidū. No krimināllietas izdalīta atsevišķa lieta par nozieguma organizēšanu un pasūtīšanu, kas atrodas policijas izziņā. Arī Šķestera slepkavības lieta nav atklāta.

Millers atzina, ka šajā procesā tiek pierādīta slepkavības mēģinājuma izpildītāju vaina, taču viņam esot priekšstats par slepkavības pasūtītājiem, bet par to viņš būs gatavs runāt pēc sprieduma pasludināšanas.

Millers joprojām nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Viņa slepkavības mēģinājums, visticamāk, saistīts ar spirta biznesu, taču Millers atzina, ka viņš galvenokārt nodarbojas ar metālu biznesu.

Prokurors Krauze norādīja, ka Arņa Šķestera slepkavība tika gatavota 1999.gada vasarā. Apars, kurš jau iepriekš bijis tiesāts, šim nolūkam izveidoja organizētu grupu, tajā iekļaujot Pivovarovu, Soboļevu, Backānu. Lai vārētu īstenot noziedzīgos nodomus, Apars apgādāja grupu ar ieročiem un munīciju, rācijām, divām automašīnām "VW Golf", "Ford Scorpion", kas tika reģistrēta uz Soboļeva vārda.

Apars no kādas izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotas personas saņēma uzdevumu noslepkavot Šķesteru, par to saņemot atlīdzību. Apars uzdeva grupas dalībniekiem izsekot Šķesteri, lai noskaidrotu viņa uzturēšanās, darba un dzīves vietu.

Taču Šķestera slepkavību šai grupai neizdevās realizēt, jo noteiktajā vietā un laikā, kur bija to paredzēts īstenot, iztraucēja divi nepazīstami cilvēki, kas stāvēja pie mājas Rīgā, Kalpaka bulvārī 9. Tur Apars, bruņojies ar TT pistoli devās izdarīt Šķestera slepkavību, taču to nerealizēja, jo pistolei nebija klusinātāja.

Valsts apsūdzība tiesu debatēs norādīja, ka Apars 1999.gada vasarā no kādas izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotas personas saņēma uzdevumu noslepkavot Milleru, solot par to naudu.

Grupa līdzīgi kā Šķesteru, izsekoja arī Milleru. Bija pieņemts lēmums Milleru nogalināt Rīgas centrā, kur viņš kopā vēl ar diviem cilvēkiem bija devies pusdienās bārā "Daiļā impērija".

Apars un Soboļevs ar automašīnu "Ford Scorpio" devās izpildīt Millera slepkavību. Soboļevs vadīja automašīnu un pēc nozieguma izdarīšanas gaidīja aparu spēkrata, lai pēc iespējas ātrāk varētu pazust no notikuma vietas.

Apars, bruņojies ar revolveru, devās uz bāru un raidīja vairākus šāvienus no ielas caur bāra stiklu uz Milleru, tādējādi apdraudot ne tikai tos cilvēkus, kas pusdienoja kopā ar Milleru, bet arī bāra darbiniekus un pameklētāju. Lodes caur "Daiļās impērija" stiklu esot šāvušās uz visām pusēm un rikošetā varēja trāpīt apkārtējiem.

Tiesu debates Kurzemes apgabaltiesā turpināsies 5.novembrī, kad ar aizstāvības runu uzstāsies apsūdzēto advokātes. Šodien tiesājamo advokātes vēl nebija gatavas runāt debatēs.

******

Ervīns Cīrulis, «Latvijas Avīze» Trešdiena, 2004. gada 10. novembris 

Kurzemes apgabaltiesas priekšā stājušies Jurijs Apars, Sergejs Soboļevs, Eduards Backāns un Aleksandrs Pivovarovs. Šī grupa, pēc apsūdzības domām, bijusi tā, kura 1999. gada 15. novembrī sašāva M. Milleru un gatavojās A. Šķestera slepkavībai, kas notika mēnesi iepriekš un ko izpildīja citi cilvēki. A. Šķestera slepkavas tā arī nav noskaidroti, tāpat kā šīs un vēl cita spirta rūpnieka — Daiņa Peimaņa slepkavības un M. Millera slepkavības mēģinājuma organizētāji un pasūtītāji. Visus šos noziegumus vieno ne tikai tas, ka tie izdarīti īsā laika posmā, bet arī tas, ka tajās iezīmējas vieni un tie paši vārdi.

Neizdevies atentāts

«Novākt» spirta rūpnieku un autosportistu A. Šķesteri kādam acīmredzot bija ļoti nepieciešams, jo saskaņā ar apsūdzības versiju A. Šķesteri vienlaikus izsekoja divas potenciālo slepkavu grupas.

«Apara grupas» arsenālā bija divas pistoles TT, revolveris «Smith&Wesson», tiem pielāgotie trokšņu un liesmu slāpētāji, munīcija, sprāgstvielas, rācijas «Kenwoood», ar kuru palīdzību viņi vienā no izsekošanas reizēm sazinājās, noziegumu izdarīšanai speciāli iegādātas automašīnas. Šāda arsenāla esamība kā ticamu padara versiju, ka tiesājamie varētu būt izdarījuši ne tikai viņiem inkriminētos noziegumus, tomēr juridisku apliecinājumu tam nav.

Lai varētu izdarīt A. Šķestera slepkavību, J. Apars pārējiem grupas dalībniekiem deva norādījumus izsekot uzņēmēju, lai noskaidrotu maršrutus, pa kuriem viņš pārvietojas, kādos laikos tas notiek un kur A. Šķesteris mēdz uzturēties. S. Soboļevs, E. Backāns un A. Pivovarovs izsekoja A. Šķestera dzīves vietu Ķekavā, novēroja viņu pie darba vietas SIA «Blumbergi» Rīgā, Ganību dambī. Grupai bija zināms, ar kādu mašīnu uzņēmējs pārvietojas. Bija zināms arī nams, kur viņš dzīvoja Rīgā.

A. Šķestera slepkavības plānam vajadzēja realizēties 1999. gada 14. oktobrī. Šīs dienas pievakarē J. Apars kopā ar A. Pivovarovu un E. Backānu automašīnā sekoja A. Šķestera automašīnai. Viņiem savukārt sekoja vēl kāds «Audi», kur atradās pagaidām nenoskaidroti cilvēki, kas arī bija izsekojuši A. Šķesteri. Kad uzņēmējs apstājās pie nama O. Kalpaka bulvārī netālu no Krievijas vēstniecības, J. Apars licis automašīnu apstādināt turpat. Bruņojies ar TT pistoli, viņš no mašīnas izkāpa pēc tam, kad no savas mašīnas jau bija izkāpis A. Šķesteris. Slepkavības plāna realizēšanai svītru pārvilka fakts, ka pie nama ārdurvīm stāvēja divi vīrieši — šajā namā dzīvoja arī kāda augsta «Unibankas» amatpersona un pie durvīm atradās viņa miesassargi… J. Apars atgriezies atpakaļ mašīnā un paskaidrojis, ka nekas nav sanācis. Turklāt pistolei TT nav bijis klusinātāja.

Tomēr A. Šķesteri nogalināja jau nākamajā dienā, pie tās pašas ēkas netālu no Krievijas vēstniecības. Šoreiz slepkava bija bruņojies ar pistoli, kurai bija piemontēts klusinātājs. A. Šķesterim šāva mugurā, kad viņš bija izkāpis no savas mašīnas un ņēma no mašīnas bagāžas nodalījuma ārā mantas. Slepkavības izpildītāju un līdzzinātājus tā arī nav izdevies noskaidrot. Tikai pieļāvuma formā var izteikt versiju, ka tie bijuši cilvēki no «Audi», kas līdz galam paveikuši «Apara grupējumam» uzdoto uzdevumu.

Šāvieni caur skatlogu

Mēnesi pēc A. Šķestera slepkavības — 1999. gada 15. novembrī notika M. Millera slepkavības mēģinājums. Arī viņu grupa izsekojusi, pētījusi viņa dienaskārtību un paradumus. Iespējams, ka atentāts būtu noticis arī agrāk un citā vietā, tomēr M. Millera vecāku dzīves vieta Saulkrastos, ko grupējums bija izpētījis, slepkavības veikšanai izrādījās pagalam nepateicīga. Māja atrodas klajā vietā pie šosejas, gar kuru pastāvīgi brauc mašīnas.

15. novembrī M. Millers pusdienoja Rīgas centrā kafejnīcā «Daiļā impērija», kas atradās viesnīcas «Latvija» ēkā. Nez vai tā bija vienkārši sakritība, ka tolaik kafejnīcā atradās arī uzņēmējs, kurš jau vairākus gadus operatīvā līmenī interesēja policiju, Mihails Saifuļļins (izskanējušas versijas, ka viņš varētu būt arī viens no D. Peimaņa slepkavības organizētājiem). Tobrīd uz J. Apara peidžeri atnāca vēstījums: «Mūsu draugs no Saulkrastiem atrodas «tabletē». Miša.» Kā izskanēja lietas izmeklēšanas un iztiesāšanas gaitā, par «tableti» tika dēvēta «Daiļā impērija».

Uz turieni izbrauca automašīna, kuru vadīja S. Soboļevs un kurā atradās arī J. Apars. Mašīna piestāja viesnīcas otrā pusē — pie kafejnīcas «Lolo Pub». J. Apars, kuram līdzi bija revolveris «Smith&Wesson» devies uz «Daiļās impērijas» pusi. M. Millers sēdējis pie galdiņa, kas atradies netālu no kafejnīcas skatloga. J. Apars piegājis pie skatloga un no tuva attāluma piecas reizes izšāvis. Savainotais M. Millers pakritis zem galda. J. Apars mucis no notikuma vietu uz automašīnu un pēc brīža viņam sekojis kafejnīcas apsargs. S. Soboļevs, redzēdams tuvojamies J. Aparu, strauji sācis braukt atpakaļgaitā, un J. Apars mašīnā ielēcis. Apsargs izšāvis no sava ieroča mašīnas virzienā un trāpījis starp bagāžas nodalījuma durvīm un pakaļējo lukturi. Vēlāk šo mašīnu policija atrada un konstatēja arī šāviena pēdas… Atrada arī slepkavības ieroci, kuru A. Pivovarovs sazāģēja un iemeta Zunda kanālā netālu no Preses nama.

Sākotnēji vainu neatzina vienīgi J. Apars, tomēr tiesā no iepriekšējām, visai detalizēti sniegtajām liecībām sāka atteikties arī S. Soboļevs un E. Backāns. Interesanti, ka tiesas sēdē, kas drošības apsvērumu dēļ brīžam bija slēgta, augumā krietni raženākie A. Pivovarovs, S. Soboļevs un E. Backāns tika turēti savrup no J. Apara.

Prokurors lūdza J. Aparu sodīt ar 17 gadu cietumsodu, E. Backānu ar 14 gadu cietumsodu, S. Soboļevam piespriest 11 gadu cietumsodu, bet zemāku sodu noteikt A. Pivovarovam, kurš palika konsekvents savās liecībās. Spriedumu šajā lietā pasludinās 28. decembrī. Tomēr arī tad lielākas skaidrības par šo slepkavību pasūtītājiem un motīviem nebūs. Iespējams, tāda rastos, ja būtu sācis runāt J. Apars, kuram bija tiešais sakars ar uzdevumu devējiem un ar viņu bijušas sarunas par «honorāra» saņemšanu (it kā 50 000 ASV dolāru) uzdevuma veiksmīgas izpildes gadījumā.

Kāds trim atentātiem kopsaucējs?

Vēl apmēram gadu pēc uzbrukuma M. Milleram tika nogalināts SIA «Jaunpagasts Plus» vadītājs Dainis Peimanis, ar kuru M. Milleram bija kopīgi biznesa plāni bioetanola rūpnīcas celšanai. Šis vērienīgais biznesa projekts paredzēja vairāku miljonu latu lielu valsts garantētu kredītu. Turklāt pašizmaksas ziņā krietni lētākā bioetanola ražošana varētu ievērojami samazināt spirta kontrabandu. Vietējā ražojuma bioetanols būtu izmantojams gan tehniskām, gan pārtikas vajadzībām un varētu no tirgus izspiest ārvalstīs ražoto spirtu, ko nereti ieveda kontrabandas ceļā un kas bija — un acīmredzot vēl ir — vairāku ietekmīgu personu un grupu peļņas avots. Pēc D. Peimaņa nāves bioetanola rūpnīca tā arī netika atvērta un valsts šādam projektam kredītus atteicās izsniegt.

Par D. Peimaņa slepkavības atbalstīšanu cietumsodus saņēmuši Dainis Politiko un Rinalds Bukšs, tomēr cilvēks, kas šo slepkavību veicis — Normunds Rīkurs, drīzumā pats tika nogalināts. Saistībā ar D. Peimaņa slepkavības pasūtīšanu aizdomās tika turēti bijušie milicijas darbinieki, jau minētais M. Saifuļļins un Igors Ivanovs. Viņi abi atrodas Krievijā, un Latvijas tiesībsargiem vismaz pagaidām nav pamata prasīt viņu izdošanu, jo apsūdzības celšanai pamata nav. Par līdzdalību M. Millera slepkavībā apsūdzība bija uzrādīta arī M Saifuļļina šoferim Sergejam Gribunam, tomēr pret viņu krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ. Par I. Ivanova un M. Saifuļļina saistību ar spirta kontrabandu izmeklētāji runā nelabprāt, tomēr šādu iespēju neizslēdz: «Neviens no viņiem tāpat kā bijušais milicijas darbinieks Jurijs Kreslovs par šādiem noziegumiem nav ticis apsūdzēts.»

Izmeklētāji sliecas domāt, ka neilgā laikā veikto spirta rūpnieku likvidēšanas motivācija nepašaubāmi ir ietekmes pārdalīšana spirta tirgū, tomēr visai pesimistiski raugās uz iespēju, ka reālos slepkavību pasūtītājus izdosies saukt pie tiesas.

****

http://apollo.tvnet.lv/zinas

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Neveiksmīgs atentāts pret M. GorbačovuNeveiksmīgs atentāts pret M. Gorbačovu07.11.1990lv, ru

Avoti: delfi.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Nikolajs Kirillovs08.10.196225.06.2012en, lv, ru
    2Arnis ŠķesterisArnis Šķesteris28.10.195714.10.1999en, lv
    3Dainis PeimanisDainis Peimanis19.09.195115.12.2000en, lv
    Birkas