Maskavā izveidota Latviešu strēlnieku padomju divīzija

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
7Notikumu saraksts
Datums:
13.04.1918
Papildu lauki

Pulkus bija pametusi liela daļa kaujās rūdīto strēlnieku, un vairākkārt tika apspriesta latviešu vienību likvidēšana. Tomēr Krievijas kara komisārs Trockis lēma citādāk - strēlnieku vienības jāapvieno Latviešu strēlnieku padomju divīzijā. Tā kļuva par Krievijas Sarkanās armijas pirmo divīziju. Par latviešu divīzijas komandieri iecēla Jukumu Vācieti.

Divīzijas sastāvu paplašināja no 8 līdz 9 pulkiem, tajā iekļāva arī artilēriju, kavalēriju, aviāciju un bruņumašīnas. Tomēr sākotnēji šī vienība nebija liela - tajā dienēja tikai 6000 cilvēku. Turklāt tā atradās dažādās Krievijas vietās un līdz 1918.gada beigām nekaroja vienkopus. Neskatoties uz to, pateicoties padomju propagandai, latviešu sarkanie strēlnieki ātri iemantoja Ļeņina gvardes apzīmējumu.

*** Latviešu strēlnieku padomju divīzijaPadomju Latvijas strēlnieku divīzija (12.01.1919.-26.06.1919.),  53. strēlnieku divīzija (26.06.1919.-08.07.1919.), arī  Latviešu strēlnieku divīzija (no 03.08.1919.) - no t.s. latviešu "sarkanajiem" strēlniekiem komplektēta Sarkanā armijas vienība, izveidota 1918. gada 13. aprīlī Petrogradā.   Divīzijas priekšnieki:
  • pulkvedis J.Vācietis (04.1918.-07.1918.);
  • apakšpulkvedis P.Avens (07.1918.-01.1919);
  • G.Manguls (01.1919.-03.1919.);
  • A.Martusevičs (03.1919.-10.1919.);
  • F.Kalniņš (10.1919.-07.1920.);
  • K.Stucka (07.1920.-11.1920.).

Sastāvēja no 3 brigādēm (katrā 3 pulki ar atjaunotiem latviešu strēlnieku pulku nosaukumiem), kā ari jo jauna izveidotajām vienībām: rezerves strēlnieku pulka, jātnieku pulka, divīzijas artilērijas (3 divizioni), bruņoto auto vienības, aviogrupas, sakaru bataljona, inženieru bataljona, medicīnas un loģistikas vienībām.

No bēgļu gaitās aizbraukušajiem latviešu strādniekiem sarkangvardu vienības tika izveidotas Maskavā, Petrogradā, Harkovā, Odesā, Rostovā, Samarā, Ufā, Arhangeļskā, Vologdā, Staraja Rusā u.c., kuras vēlāk iekļāva divīzijas pulkos, vai izveidojot jaunas vienības.

Saratovā no latviešiem izveidoja īpašo uzdevumu 10. Saratovas latviešu strādnieku pulku (kuru vēlāk iekļāva 3. brigādes sastāvā), atsevišķās pilsētās - Penza, Vitebska u.c. - izveidoja latviešu kavalērijas vienības (Vitebskā - jātnieku pulks). Veļikije Lukos saformēja Liepājas latviešu strēlnieku pulku.

Augstākā vara bija Latviešu strēlnieku pulku padomei un tās izpildinstitūcijai - Iskolastrelam (9 locekļu sastāvā), kas veica organizatorisko, administratīvo, propagandas darbu, iecēla pulku, brigāžu un divīzijas komandierus (1919. gada martā Iskolastrelu pakļāva lielinieku partijas organizācijai un Revolucionārajai kara padomei, bet 1919. gada jūlijā Iskolastrelu likvidēja, tās funkcijas pārņemot divīzijas partijas nodaļas politdaļai).

1., 4., 5., 6. pulki tika nosūtīti karot Austrumu frontē (10.-11.1918.), 3. brigāde tika nosūtīta karot Dienvidu frontē. Decembrī divīzija tika pārdislocēta uz rietumiem, kur iebruka jau proklamētajā Latvijas Republikā un uzsāka uzbrukumus Latvijas un vācu zemeesardzei.

1919. gada janvārī divīzija (~23 000 vīru) tika iekļauta jaunizveidotajā Krievijas marionetes- "Padomju Latvijas armijā", kas piedalījās uzbrukumos Latvijas Republikai, taču jau maijā cieta sakāves pret latviešu- igauņu un vācu zemessardzes vienībām. Daudzi Krievijas radītās marionešu armijas kareivji dezertēja un pievienojās Latvijas armijai, bet armijas pārpalikums tika izdzīts atpakaļ uz Krieviju

1919. gada septebrī un oktobrī divīzija (~19 300 vīru) cīnījās mūsdienu Baltkrievijas teritorijā pret Polijas Republikas armiju.

Novembrī pārdislocēta uz Dienvidu fronti, kur piedalījās Orlas-Kromu operācijā, Kahovkas placdarma cīņās, Perekopa ieņemšanā. Lielā kritušo skaita dēļ divīzija tika ievērojami papildināta ar jauniesauktajiem no citiem Krievijas reģioniem.

1920. gada aprīlī divīzija tika nosūtīta piedalīties kaujās dienvidos pret Vrangeļa armiju.

Pēc 1920. gada 11. augusta Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma noslēgšanas, 29. novembrī Nikolajevā divīzija (~17 300 vīru) tika izformēta un liela daļa personālsastāva atgriezās nu jau neatkarīgajā Latvijas Republikā (Latvijā atgriezās 11 395 bijušie sarkanarmieši; pārējie palika dienēt Sarkanajā armijā vai demobilizējās un uzsāka civilu dzīvi, jo daudziem bijušajiem strēlniekiem atgriešanās dzimtenē palika neīstenojams sapnis galvotāju trūkuma dēļ).

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili 03.01.1920lv, pl, ru
2Inčukalna kaujaInčukalna kauja31.12.1918lv
3Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
4Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armijaLatvijā iebrūk Padomju Krievijas armija05.12.1918lv
523. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena" 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena" 23.02.1918en, lv, ru
6Jukums Vācietis Piņķu baznīcā no kanceles pirms kaujas uzrunā latviešu strēlniekusJukums Vācietis Piņķu baznīcā no kanceles pirms kaujas uzrunā latviešu strēlniekus17.07.1916lv
7Sāk formēt 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.Sāk formēt 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.29.09.1915lv

Avoti: news.lv, lsm.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Gustavs MangulisGustavs Mangulis01.12.187903.12.1931de, en, lv, ru
    2Ļevs TrockisĻevs Trockis26.10.187921.08.1940de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    3Jukums VācietisJukums Vācietis23.11.187328.07.1938en, lv, ru
    4
    Pēteris Avens00.00.1937lv
    Birkas