Vācu atmoda. Pēc pāris dienām mūris drūp

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
8Personu saraksts
Notikumi:
7Notikumu saraksts
Datums:
04.11.1989
Papildu lauki

Masu demonstrācija par demokrātiju. 500,000 demonstrantu Berlīnē.

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949. līdz 1990. gadam. 

Tagesschau vom 4. November 1989 Teil 1

Pēc nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā Vācijas teritoriju sadalīja četrās okupācijas zonās — tā sauktajā Okupācijas pārvaldē Vācijā(vācu: Besatzungsverwaltung in Deutschland).

Atšķirīgās okupētājvalstu politiskās ideoloģijas noveda pie tā, ka 1948. gadā rietumu sabiedrotie pieņēma lēmumu izveidot Vācijas Federatīvo Republiku (VFR). Kā atbildes reakcija PSRS okupācijas zonā trīs nedēļas vēlāk tapa Vācijas Demokrātiskā Republika, kurā vara piederēja Vācijas Sociālistiskās vienības partijai, kura sekoja komunistu ideoloģijai.

Rede von Lothar Bisky auf der Großdemonstration am 4. November 1989 auf dem Alexanderplatz in Berlin

Pirmais piecgades plāns paredzēja ekonomikas centralizāciju valsts pakļautībā, un industrializāciju. Tā kā robeža starp abām vācu valstīm bija relatīvi brīva, VDR pilsoņi sāka atstāt valsti.

1953. gadā vidēji 37 000 cilvēku ik mēnesi bēga uz Rietumvāciju.

1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņema VDR Tautas palāta 11. augustā.

1989. gadā, sabrūkot PSRS kontrolei pār Austrumeiropu, VDR vēl paspēja atzīmēt savas pastāvēšanas 40. gadskārtu, taču komunisti drīz zaudēja varu.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, kas tiek arī uzskatīs par Aukstā karabeigu datumu. Liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits šajā dienā pārrāpās tam pāri, unde facto šajā dienā izbeidzās Vācijas iedalījums divās atsevišķās valstīs.

Oficiāli Vācijas atkalapvienošanās notika 1990. gada 3. oktobrī.

Mūsdienās no 155 km garā Berlīnes mūra ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms. To Vācijas valdība ir nolēmusi saglabāt, kā liecību nākamajām paaudzēm.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
2Nacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekliNacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli08.05.1988lv
3Uzsāk darbu leģendārais Latvijas TV raidījums "Labvakar"Uzsāk darbu leģendārais Latvijas TV raidījums "Labvakar"31.01.1988lv
4Ronalds Reigans aicina Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūriRonalds Reigans aicina Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri12.06.1987en, lv
5Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
6Vācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valstiVācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valsti05.05.1955en, lv, pl
7Vācijas Nacionālsociālistiskā Strādnieku partija vēlēšanās iegūst 43.9%Vācijas Nacionālsociālistiskā Strādnieku partija vēlēšanās iegūst 43.9%05.03.1933en, lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Boriss JeļcinsBoriss Jeļcins01.02.193123.04.2007de, en, fr, lv, pl, ru
    2Helmuts KolsHelmuts Kols03.04.193016.06.2017de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, se, ua
    3Eduards ŠevardnadzeEduards Ševardnadze25.01.192807.07.2014de, en, fr, lv, pl, ru
    4Margareta TečereMargareta Tečere13.10.192508.04.2013de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    5Jānis Pāvils IIJānis Pāvils II18.05.192002.04.2005de, en, lv, pl, ru, ua
    6Ričards Milhauss NiksonsRičards Milhauss Niksons09.01.191322.04.1994en, lv, pl, ru
    7Erich HoneckerErich Honecker25.08.191229.05.1994de, en, pl, ru
    8Ronalds ReigansRonalds Reigans06.02.191105.06.2004de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas