Kārtējās masu slepkavības Butovas poligonā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
90Personu saraksts
Notikumi:
67Notikumu saraksts
Kapsētas:
2Saraksts
Datums:
28.02.1938
Papildu lauki

Butovas poligonā 1937. un 1938. gadā cilvēku apšaušana tika veikta ar rūpniecisku vērienu.

"Plānu dēļ" īpaša rosība bija vērojama mēneša beigās, arī 1938. gada 28. februārī tika nošauti vismaz 1000 cilvēki (jeb tik daudz nošauto uzvārdu šobrīd fiksēti Nekropolē). Lai arī šo laiku parasti dēvē par "Lielās tīrīšanas", "Staļina represiju" utt. laiku, 1937.-38. gada represijas pamatā tika veiktas pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām, tāpēc korekti tās būtu dēvēt par "PSRS Komunistiskās partijas veiktajām genocīda operācijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu tautībām". Šo formulējumu pamato vairāki fakti- pirmkārt, pavēles un direktīvas, uz kuru pamata tika represēti miljoniem cilvēku, saturēja konkrētas tautības nosaukumu, un pašu krievu presē tās parasti dēvē par konkrētas tautības operācijām (piemēram, "Poļu operācija"). Šādas "operācijas" bijušas vērstas pret desmitiem tautu, taču nevienā no pavēlēm vai direktīvām nav norādīta prasība vērsties konkrēti pret krieviem.

Otrkārt, genocīda faktu pamato "nacionālo operāciju" faktiskie rezultāti,- piemēram, "poļu operācijas" rezultātā tika arestēti 139,835 poļi (nereti- arī lietuvieši un ebreji, kuri bija dzimuši Polijas teritorijā, bet norādījuši, ka ir poļi) un no tiem 2 gadu laikā tika nošauti tika vismaz 111,091, jeb 79,9%. Līdzīgi bija ar Krievijas "latviešu operāciju",- tika arestēti 21300 latvieši, no tiem 1937.-38.g. nošauti 16575. Neapšaubāmi, represēto vidū bija krievi- parasti represēto "nekrievu" ģimenes locekļi, taču, ja rēķina 1937-38.g. represijās nošauto krievu skaitu pret Krievijas krievu kopskaita, tad tādu ir zem 5%, pretstatā jau minētajiem "nekrievu" upuriem- 75%-80%.

Nereti, īpaši krievu presē, tiek uzsvērta nenoliedzamā "latviešu loma" Krievijas lielinieku asiņainajā apvērsumā, tādējādi mēģināt pamatot latviešu genocīdu PSRS kā atriebību, jeb kolektīvu sodu par nodarīto.

Protams, šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata divu iemeslu dēļ:

pirmkārt, pēc apsūdzības pamata: 1937.-38. gadā Padomju Krievijā neviens latvietis netika apsūdzēts "par dalību Krievijas boļševiku revolūcijā", tieši pretēji- visi tika apsūdzēti par "kontrrevolucionāru darbību, spiegošanu utt."- tātad, acīmredzami tieši pretēji- par nepietiekamu atbalstu komunistu izvērstajai slepkavošanai.

Otrkārt, - lai arī vairāki simti latviešu ieņēma vadošus amatus Krievijas armijas, pārvaldes un drošības struktūrās tā vienkāršā iemesla dēļ, ka atšķirībā no krieviem prata lasīt jau no pirmsrevolūcijas laikiem (Krievijā pirms lielinieku apvērsuma ~80% iedzīvotāji bija analfabēti), absolūtais vairums Krievijā dzīvojošo latviešu bija vienkārši zemnieki un strādnieki, kuri nereti bija ieceļojuši tur jau cara laikos. Nereti nošauto vidū pat vienā dienā ir vienlaicīgi tēvs un dēls, vai vairāki brāļi vai teju visi viena Sibīrijas ciemata latviešu vīrieši.

Spilgtākais piemērs genocīdam pret latviešiem ir 1938. gada februārī veiktā latviešu teātra "Skatuve" visu aktieru un pat tehnisko darbinieku apšaušana, taču šādu epizožu ir simtiem.

Piemaskavas vasarnīcu rajonā Butovas karaspēka daļai bija aizliegts tuvoties. Pamazām cilvēki uzzināja, ka šeit komunisti-čekisti (NKVD) darboņi masveidā apšāva padomju pilsoņus. Ar ekskavatoriem tika raktas ap 6 metri dziļas bedres, kur dzina apšaušanai nolemtos, pēc tam dzina virsū nākamo kārtu, kamēr bedre pamatīgi piepildīta. Vēlāk šo "sardīņu kārbas" metodi pārmantoja arī vācu nacionālsociālistu režīms, masveidā iznīcinot ebrejus un čigānus. Poligona kopējā platība ap 6 hektāru. Lai slēptu pēdas, piepildītās bedres ar buldozeriem nolīdzināja, bet virsū stādīja ābeles. 

1938.gada 28. februāris ir viens no datumiem, kuros tika pēc nacionālās piederības šauti latvieši un vācieši. 

Enciklopēdijas rīcībā ir ziņas par gandrīz 21 tūkstoti nošauto latviešu. Pēc Krievijas cilvēktiesību organizāciju un Pareizticīgo baznīcas ziņām, ņemot vērā bedru kopējo platību un dziļumu, kopējais nošauto skaits tikai Butovā varētu būt ap 70 līdz 80 tūkstoši.

Par represiju apjomu laika posmā no 1921. līdz 1954. gadam var liecināt 1954. gada sākumā pēc PSKP CK sekretāra Hruščova norādījuma PSRS ģenerālprokuroram R. Rudenko PSRS iekšlietu ministra S. Kruglova un PSRS tieslietu ministra K. Goršeņina sagatavotā izziņa. 

Tajā norādīts, ka šajā laikā par kontrrevolucionāriem noziegumiem Apvienotās Valsts politiskās pārvaldes kolēģija, Iekšlietu tautas komisariāta trijnieki (troikas), Sevišķā apspriede, Kara kolēģija, tiesas un kara tribunāli

  • notiesājuši 3 777 380 cilvēku,
  • to skaitā ar augstāko soda mēru - 642 680 cilvēku,
  • ar ieslodzījumu cietumos un nometnēs uz 25 gadiem un mazāk - 2 369 220 cilvēku,
  • ar izsūtījumu un nometinājumu - 765 180 cilvēku.

Goršeņina izziņa gan satur selektīvus datus, piemēram, neieskaita represēto vidū bērnunamos nodotos nepilngadīgo bērnu miljonus u.c. Tāpat šajās represijās netiek ieskaitīti miljoniem vārdā neminētu upuru, kuri tautības dēļ tika represēti zem "dabas kataklizmu" lozunga- Pievolgas 1,5-2 miljonu tatāru un baškīru likvidācija 1921.g. ("Pievolgas bads"), 1,5-2 miljonu kazahu "kolektivizācijas-bada" operācija 1929-1930.g., līdz pat 15 miljoniem Golodomorā nobadināto ukraiņu 1931.-32. gadā (vienlaikus PSRS sasniedzot augstāko graudu eksporta apjomu uz ārzemēm).

Tāpat augstākminēto upuru skaitā netiek ieskaitīta apmēram 1,5-3 miljonu poļu deportācija no Austrumpolijas 1940. gadā, kad to vienojoties ar Vāciju, bija okupējusi PSRS, un vismaz 10 PSRS tautu 100% pārsāvju deportācijas no to dzīves vietām (zināmākās- čečeni, inguši, kalmiki, Krimas tatāri, u.c.)

Lai gan desimtiem tautu deportācijas nenozīmēja to kriminālu sodāmību, bēgšana no deportācijas vietas par tādu kļuva. Smagie apstākļi deportējot veseles ģimenes uz dzīvei nepiemērotām vietām Sibīrijas mežos vai Kazahijas stepēs, parasti agrā pavasarī vai rudeņos pēc ražas novākšanas dzimtajās vietās, pārvietotajiem nereti nozīmēja bada nāvi. 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Krievijā noziedznieks ar šaujamieroci atklājis uguni pa policistu. Uzbrucējs likvidēts, policists nogādāts slimnīcā20.03.2018lv
2Krievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojāKrievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojā07.03.2018lv, ru
3Sumgaitas armēņu pogromsSumgaitas armēņu pogroms27.02.1988lv, ru
4PSKP CK pieņem lēmumu par Sibīrijas upju tecējuma "pagriešanu" uz dienvidiemPSKP CK pieņem lēmumu par Sibīrijas upju tecējuma "pagriešanu" uz dienvidiem23.10.1984en, lv, ru
5"Klusais apvērsums" Kremlī. PSKP CK 1. sekretāru Ņ. Hruščovu, vienbalsīgi balsojot, atceļ no amata. Vietā ievēlēts L. Brežņevs"Klusais apvērsums" Kremlī. PSKP CK 1. sekretāru Ņ. Hruščovu, vienbalsīgi balsojot, atceļ no amata. Vietā ievēlēts L. Brežņevs14.10.1964en, lv, pl, ru
6PSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņšPSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņš02.06.1962en, fr, lt, lv, pl, ru
7Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumusŅikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus25.02.1956en, lv, pl, ru
8Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personasPadomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas23.01.1952en, lv
9PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
10PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 20.09.1951en, lv
11PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
12Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru
13PSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotājuPSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotāju21.10.1947en, lv, ru, ua
14Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150,000 ukraiņu deportācija PolijāKomunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150,000 ukraiņu deportācija Polijā28.04.1947en, lv, ru
15Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzītiOkupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti07.04.1946lv, pl
16
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
17
PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Jūlija deportācijas. Izvesti vairāk kā 630017.07.1945en, lv
18Sabiedroto nodevība. Pēc apzināta, 4 mēnešu poļu genocīda pieļaušanas Sarkanarmija beidzot ieiet VaršavāSabiedroto nodevība. Pēc apzināta, 4 mēnešu poļu genocīda pieļaušanas Sarkanarmija beidzot ieiet Varšavā17.01.1945en, lv
19PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
20Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšanaKomunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana18.05.1944en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: timenote.info, pravmir.ru, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Arkady ShevchenkoArkady Shevchenko11.10.193028.02.1998en, fr, ru
    2Miša ŠamoņinsMiša Šamoņins00.00.192209.12.1937en, lv, ru
    3Berngard GutBerngard Gut00.00.191628.02.1938en, lv, ru
    4Oleg KorzunOleg Korzun00.00.191328.02.1938en, lv, ru
    5Paul GutPaul Gut00.00.191328.02.1938en, lv, ru
    6Grigorij AleksejchikGrigorij Aleksejchik00.00.191228.02.1938en, lv, ru
    7Grigorij RemizovGrigorij Remizov00.00.191228.02.1938en, lv, ru
    8Erih OshinskijErih Oshinskij00.00.191228.02.1938en, lv, ru
    9Otto CintOtto Cint00.00.191128.02.1938en, lv, ru
    10Grigorij Bujurov-BuerovGrigorij Bujurov-Buerov00.00.191028.02.1938en, lv, ru
    11Villi KjuneVilli Kjune00.00.190928.02.1938en, lv, ru
    12Kurt ArendtKurt Arendt00.00.190828.02.1938en, lv, ru
    13Vladimir AkolovichVladimir Akolovich00.00.190828.02.1938en, lv, ru
    14Johann GutJohann Gut00.00.190828.02.1938en, lv, ru
    15Ojārs VetroOjārs Vetro00.00.190728.02.1938en, lv, ru
    16Fridrih UrbanFridrih Urban00.00.190728.02.1938en, lv, ru
    17Kurt GrancKurt Granc00.00.190628.02.1938en, lv, ru
    18Fedor NovikovFedor Novikov00.00.190628.02.1938en, lv, ru
    19Otto FridljandOtto Fridljand00.00.190628.02.1938en, lv, ru
    20
    Anton Gut00.00.190615.08.1938en, lv, ru

    Kapsētas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Komunarka, komunistu terora masu apbedījumu vietaKomunarka, komunistu terora masu apbedījumu vietaen, lv, ru
    2Butovas poligons, ButovoButovas poligons, Butovoen, lv, ru
    Birkas