Veseksu dinastijas karalis Etelreds Muļķis, (Æðelred II or Æthelred the Unready), valdīja laikā, kad Britu salas nemitīgi "apciemoja" tās ziemeļu un austrumu kaimiņi (valda 978.-1013. un 1014.-1016. g.)

Dāņu vikingu iebrukumā Meldonā piedalījās no 2000 līdz 4000 vīru. Anglosakšu karaspēku vadīja pieredzējušais bruņinieks Birtnots (Byrthnoth), kas par spīti vecumam (tobrīd viņam bija ap 60 gadu) un pārspēkam neatkāpās un cīnījās kaujas laukā, līdz tika nogalināts. Birtnots bija ļoti liela auguma - 2,08m (to pierāda viņa apbedījuma vietas izpēte) un kā vēsta leģenda, tas turpinājis cīnīties pat tad, kad kaujā bija gandrīz zaudējis vienu roku.

Vēlāk (11. gadsimtā pierakstīta) pamatā viņam par godu tika sacerēta 325 rindas gara poēma (kas ir 1 no avotiem par kaujas aprakstu) un 20. gs. uzcelts piemineklis.

Kaujā angļi zaudēja, un Kenterbijas arhibīskaps karalim ierosināja vienoties ar vikingiem par izpirkuma maksāšanu, lai pārtrauktu tālāku karošanu. Puses vienojās, ka anglosakši samaksā vikingiem 10,000 romiešu mārciņas sudrabā (3,300kg). Tiesa, kontribūcijas maksāšana nekādu mieru nepanāca, tai skaitā - paša Etelreda rīcības dēļ (dažus gadus vēlāk tas lika nogalināt visus karaļvalstī esošos dāņus, kā rezultātā tika no jauna sakauts un pat gāzts no troņa)