Jau profesionāli revolucionāri norādīja, cik izšķirīga nozīme ir telegrāfam, bet vēlāk atzīstot kino milzīgo nozīmi. Šobrīd, mūsdienu apstākļos nenoliedzami vislielākās priekšrocības ir tam, kas valda pār informācijas plūsmām un spēju ietekmēt masu apziņu.

Latvijas valsts Tv un radio jau sen ir dažādu politisko grupējumu gards kumoss. Ir iezīmējušās trīs pamatgrupas, kuras vēlētos valdīt pār Latvijas informatīvo telpu -

• vecie vēži, kurus nosacīti varētu arī šoreiz saukt par 3A,
• Sorosa piebarotie liberāļi un
• promaskaviskie mediji.

Katrai no šīm grupām ir savas intereses, bet atšķiras to redzējums īstermiņā un ilgāks skatiens nākotnē, kā arī veids, kā pie mērķa nonākt. Promaskaviskos uzreiz var atbīdīt malā, jo krievu daļa, kura dzīvo pēc Maskavas laika, noteikti neinteresējas par mazspējīgo provinciālo Latvijas TV kanālu piedāvāto produkciju, bet saviem skatītājiem spēj pavēstīt par notiekošo šajā teritorijā (nevis valstī) caur Baltijas 1.kanālu, kā arī citiem krievu valodā raidošiem Maskavas kanāliem. Latvijas valstij lojālie krievi spēj saprast latviešu valodu un, diemžēl, ir spiesti laiku pa laikam klausīties, ka visi krievi ir 5.kolonna un potenciāli valsts ienaidnieki, kuri gaida īsto brīdi, lai daudzcietušajiem tautiešiem nodarītu pāri. Latviešu spēja meklēt un veidot sev apkārt nedraugus un naidniekus pagaidām ir neizsmeļama.

Ir divas grupas, kuras cīnās par ietekmi un par sabiedrības prātiem (kas var noderēt gan vēlēšanās, gan noderīgo "idiotu" pulcināšanai.

Te nu gan jāsaka "kompliments" t.s. Sorosa grupai, kura ilgstoši un mērķtiecīgi darbojoties ap Latvijas politisko virtuvi, ir spējuši iegrūst durvīs ne tikai kāju vien. Sorosīti savus atbalstītājus un tai lojālos līdzskrējējus pamazām, mērķtiecīgi, sistēmiski saliek dažādās pareizās vietās - kā, piemēram, "Delna" vai "Providus", kuras iesaista citās ar šo grupu saistītās NVO, kuras vienu otru slavējot, atbalstot, kļūst par to vienīgo un visaptverošo sabiedriskās domas paudējām un arī noteicējām. Noderīgas NVO, protams, ir jāatbalsta ar;i ar valsts finansējumu. Skaļākajiem vai bez darba esošiem šo NVO pārstāvjiem atrodas darbs valsts pārvaldē vai arī kādā konkursā uz amatu viņi akurāt ir visatbilsotšākie. Nekādi izņēmumi pieļauti netiek. Par to rūpējas šai grupai uzticīgie mediji. Pamatīgi finansēti ir ir dažādi ar Sorosa klubiņu veidotie NVO - jau pieminētas "Providus", "Delna", "Mozaika", "Marta", "Re:Baltica" utt.

Otra grupa, aiz kuras stāv biznesa intereses, darbojas epizodiski, jo jāpelna nauda un nav laika ar "sīkumiem" ņemties. Uz vēlēšanām 3-4 naudīgi vīri sanāk, samet kopējā katlā, uztaisa kampaņveidīgu palikšanos pie varas un ar to beidzas. Neveidojot nekādas ilgtermiņa programmas.

Un tā, kā jau rakstījām - 

NEPLP 23.martā paziņoja, ka par LTV valdes priekšsēdētāju iecēlusi  biznesa konsultantu, SIA Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču, informē konkursa komisijas priekšsēdētāja un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aurēlija Ieva Druviete.

E.Giels un E.Juhņēviča tika izvēlēti trešajā kārtā, kurā tika izvirzīti seši pretendenti. Ieceļot abus valdes locekļus un uzticot atbildīgos darba pienākumus, NEPLP arī vērtēja pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties. “LTV valdei ir jāstrādā kā komandai, tāpat ir jāspēj sadarboties ar Latvijas Radio, attīstot vienoto interneta portālu LSM.LV,” norāda A.I.Druviete.

E.Gielam ir nepieciešamās vadības kompetences, stratēģiskās plānošanas prasmes, izpratne par sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem un redzējums par attīstību. Konkursa komisija atzina, ka atlases procesā E.Giels ir spējis pārliecināt par savu profesionālo pieredzi un kompetencēm uzņēmuma vadībā, pārvaldībā. E.Giela spēcīgās puses ir stratēģiskā domāšana, analītika, spējā strādāt ar datiem, spēja vadīt un pieņemt lēmumus. Būtisks bijis arī pretendenta redzējums uz medija attīstību kopumā, tai skaitā digitālajā vidē.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatā ieceltā Eva Juhņēviča ir pārliecinājusi konkursa komisijas locekļus ar savu pieredzi sabiedriski nozīmīgu projektu vadībā, tai skaita arī valstiskā mērogā, spējot saglabāt politisko neitralitāti. Pretendentei līdz šim arī bijusi sadarbība ar LTV satura veidotājiem un ir izpratne par sabiedriskā medija satura veidošanas principiem. Būtisks bija arī E. Juhņēvičas redzējums uz LTV satura digitālās platformas izstrādi un attīstību. NEPLP ir guvusi pārliecību, ka Eva Juhņēviča spēs attīstīt un vadīt Latvijas sabiedrisko televīziju, nodrošinot kvalitatīva un daudzveidība satura attīstību.

Jāpiezīmē, ka Eva Juhņēviča vadīja Dziesmu uyn deju svētku 100-gades orgkomiteju, kuras darbs pelna visaugstākos atzinības vārdus.

8.aprīlī Eva Juhņēviča nāca klajā ar paziņojumu, ka atkāpjas no amata. Pāris stundu vēlāk - to izdarīja arī Einārs Giels. Jāizsaka cieņa abiem, jo netika panākta viņu pakļaušanās ideoloģiskai cenzūrai un diktātam. Kārtējā kluba uzvara. Tiks bīdīti savējie.

Nākamais, cik var noprast, būs NEPLP sastāvs - vai nu kāds neizturēs un aizies pats, vai tiks atrasts veids, kā Padomi, kurai pēc likuma būtu jāstrādā vēl 3 gadus, torpedēt tik ilgi, kamēr tā pārstās darboties. Šis ilgus gadus kritizētais un neizprotamais veidojums šobrīd gandrīz vai jāsāk aizstāvēt. Kurš nākamais? Te jau izskanēja, ka kādām aprindām netīk AT priekšsēdētājs, KNAB vadītājs, ģenerālprokurors. Gribētos, bet tā tieši un atklāti nevar, kādai avīzei aizstāt tiesu. Ak, kā gribētos! Pagaidām neizdodas. Bet, tuvākais solis gan varētu būt, ka kādas nellijas un viņai blakus esošās ieceļ LTV vadību. Latvijas radio valde jau ir kaut kā ar spiedieniem un korekcijām izveidota.

Skaidra ir viena aksioma - ja Latvijā par kādu sāk gānīties izdevums IR vai Linards Grantins, tas ir kārtīgs cilvēks.

Pieminētās grupas merkantīlisms negaidīti izgaismojās pēc Zolitūdes traģēdijas, kas uz mirkli Latvijas sabiedrību saliedēja un padarīja patiesī sirdslabu. Čaklas kluba meitenes momentāli noorientējās, ka - te ir nauda! un ar steigu sāka veidot traģēdijas pētīšanas komisiju, kura, protams, bija dāsni jāapmaksā, bet sanāca kļūme, iesniedzot rutīns tāmi (kas varēja dot pamatu auditēt - cik tad šādu un tādu komisiju vajadzībām ir izsūknēts valsts līdzekļu), kā arī opozīcijas deputāte, kura organizēja darbu ar cietušajiem bez maksas. Kāds aktieris , laikus noorientējās un kādu laiku darbojās pie šīs brīvprātīgo grupas.

Toreizējais valsts prezidents Andris Bērziņš Latvijas Televīzijas tiešraidē precīzi uz to norādīja - patiesība ir tur laukā, bet personas, kuras ir saucamas pie atbildības, drīz vien apbruņosies ar dārgiem un pavisam dārgiem advokātiem un no lietas nekas nebūs. Uz mirkli ar tendenciozais deFacto atgriezās realitātē un uzdeva jautājumu - kuras ir tās amatpersonas, kuras būvniecības nozari ir sagandējušas? Un pagāja nieka 5 gadi, kad persona, par kuru maigi izteicās prezidents, ir jau svarīgos amatos un sēž draudzīgi apkampies koalīcijā ar viņa "galveno apsūzdzētāju", jo aktierim jau arī ir cita loma tikusi. Pieminētais deFacto, acīmredzot, tika aprāts, norādot, ka nevajag līst tēmās, kur var nodarīt pāri savējiem. 

Savējie drīkst! Leģendāris Ascendum ( ar pavisam cinisku tulkojumu latviski - piekļūšana), iespējams, joprojām ir brīvbiļešu kase uz lielajiem celtniecības konkursiem. Iespējams, Martinsons varētu viest kādu skaidrību šajā jautājumā, jo, kā var noprast, nav savējais šai kompānijai.

Vērtējot šodienas notikumus, nāk prātā sens teiciens:

Vienam nelielam neliešu pulciņam nav nekas labāks par labo cilvēku vairākuma vienaldzīgu malā stāvēšanu un klusēšanu ....