Nedēļu pirms 13. Saeimas vēlēšanām partijas mēģina vēl uztaisīt pēdējo uzrāvienu, lai zvejotu balsis. Saskaņa ir stratēģiski izplānojusi savu kampaņu, gan ar izvietoto reklāmu pilsētas ielās, gan uz sabiedriskā transporta. Vieglāk ir arī tiem, kuriem tieši vei netieši piepalīdz Latvijas it kā neatkarīgie sabiedriskie vai privātie mediji, kuru pārstāvji ir ļoti aizvainoti, ja kāds mēģina ierunāties par neobjektivitāti vai negodīgumu.

Partijai NSL, kurai nav savs simpatizējošais medijs un kurai ir atvēlēta tāda kā peramā zēna loma šajās pirmsvēlēšanu sprintā, tomēr ir izdevies pārsteigt ( ja ne pat šokēt)  pat visciniskākos politikas vērotājus un komentētājus, laižot klajā partijas plakātus ar motorzāģi. Hičkoka filmas afišu veidotāja cienīgi, taču, ja tiešām tāda līmeņa specs ir pieaicināts, vai viņam ir pateikts, kādam pasākumam tas tiek taisīts? Vai tā ir aiziešana, parādot vismaz zāģa zobus?

Arvien uzstājīgāks kļūst jautājums - par ko balsot? Par nezināmu laimi vai zināmu nelaimi?

Redzot, kā viegli, mānoties, nesarkstot un nekaunoties, uz ērtām un labām vietām migrē Vienotības dažāda ranga biedri, ir nepārprotami skaidrs: šajās vēlēšanās faktiski piedalās 4 vecie vēži - ZZS, NA, Saskaņa un degradējusies Vienotība kārtējā sadalīšanās procesā (tur ir atkal interešu grupas ar saviem ambicioziem, varas alkstošiem līderīšiem, kuriem nav ne mazākās morālās aiztures pēc tam nopurināties un "atdzimt" kādā citā Vienotības atvasinājuma grupas sarakstā). 

Pārējie, kā ikvienās vēlēšanās, sīkas atbiras, kuras pieminēt nav vērts. Viņi pirms vēlēšanām atgādina par sevi paši.