Napoleons Bonaparts bija neordināra personība Eiropas vēsturē. Cēlies no trūcīgas aristokrātu ģimenes un izvēlējies militāru karjeru, viņš ātri izcēlās militārās operācijās, pierādīdams savu stratēģa talantu,- un jau drīz kļuva par ģenerāli. Piedalījies un pārdzīvojis franču revolūcijas laikus, viņš spēja iekarot lielāko daļu Eiropas. No revolūcijas ģenerāļa, kurš cīnījās pret karaļa varu, viņš pats sevi padarīja par Francijas imperatoru. 

Latvijas vēsturē viņa vārds ierakstāms kā "atbrīvotāja" vārds: 1812. gada 1. augustā franču administrācija Jelgavā atjaunoja 1795. gadā Krievijas okupēto un likvidēto Kurzemes - Zemgales hercogisti. Lai gan viņa Krievijas kampaņa, diemžēl, beidzās ar viņa neveiksmi, tomēr Napoleona karaspēka atnestās idejas tiktāl sabaidīja Krievijas aristokrātiju, ka tā neredzēdama citu izeju, jau pēc 5 gadiem atcēla dzimtbūšanu anektētajās Baltijas hercogistēs (tolaik "guberņās"). Pati Krievija (arī nodalītā un tās sastāvā iekļautā Latgale) turpināja ar dzimtbūšanas sistēmu paverdzināt zemniekus vēl 50 gadus.