Nedaudz tēzes par Parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Šo sarunu nozīmīgums ir pārspīlēts, jo tajās nav ne pušplēsta vārda par notikumiem un faktiem, pateicoties kuriem 3A ir kļuvuši turīgi un sabiedrībā ietekmīgi. Neviens medijs vēl šim nav mēģinājis izpētīt, kā dažām personām no provinces pilsētiņas ir izdevies piekļūt pie tāda apjoma finanšu līdzekļiem, lai izpirktu Baltijas baseina vienu no, ja ne visslielāko, ostu? Kā tas bija iespējams? Faktiski bija skaidrs, ka tika īstenots plāns izveidot PIK priekš Andreja Judina, taču viņa privātās sarunas par to, lai deputāti balsotu par viņu, izgāzās un tika nobalsots par Ingunu Sudrabu.  

Vēl vairāk, neviens nav mēģinājis saprast, kā un kādā veidā ilgstoši muļļātās krimināllietas rezultātā Prokuratūras darbinieku bezatbildīgas vai, iespējams, azpinātas rīcības  rezultātā Ventspils ostas īpašumi nokļuva starptautiska afērista Rūdolfa Meroni īpašumā. Var saprast, ka valdošo politiķu grupai bija vēlme  pārmācīt nevadāmo un par viņiem atkļāti ņirdzošo Lembergu. mēģinot viņam at'mnemt  varu, ietekmi un līdera pozīcijas. Pat dīvainā veidā viņu ieliekot aiz restēm. Finālā - ir vērienīgi apzagta Latvijas valsts. Iesaistītās personas var sevi mierināt ar domu, ka ne jau pirmo reizi un ar cerībi - kā vienmēr bez sekām.

Komisijai bija iespēja vismaz rosināt diskusiju vai mazliet saprast,

- kā notikusi ekonomiskās varas maiņa valstī pēc Neatkarības atjaunošanas, sākot no pirmajām privatizācijām, LC dibināšanas utml.

- pētīt, kā un kāpēc valstī tika ieviesti privatizācijas sertifikāti, kuri kļuva par atsevišķas cilvēku grupas mega-projektu. 
- kā un kāpēc nonīka  vai tika iznīdēta (varbūt arī objektīvu iemeslu dēļ) rūpniecība,
- kā tika iznīdēta zvjeniecība,
- kas notika ar lauksaimniecību
- kas notika ar Latvijas mežiem
- kas notika ar finanšu sektoru utt

Skaidrs, ka nevienā sabiedrībā nekad nav un nebūs visi vienādi - uzcītīgi, izglītoti, riskam gatavi, uzņēmīgi. 

Kārlis Krēsliņš (NA), Saeimas deputāts, ģenerālis:

1. KNAB nevarēja, negribēja sagatavot materiālus, lai uzsāktu krimināllietu. Kas vainīgs?
2. Tagad materiāli ir publicēti. Vai tie ir atklāti? Nē. Jo tad jau varētu nosaukt cilvēku (-us), kas izplatīja šo informāciju. Tie netiek nosaukti.
3. Saeimas komisija nav izmeklētāji un atvērt jaunu krimināllietu nevar, bet pateikt "fui" sarunu dalībniekiem var, ja tā viņi ir runājuši. Ja kāds grib un tam ir resursi pierādīt sarunu autentiskumu.
4. KNAB veic izmeklēšanu un, domāju, vajadzētu darīt sabiedrībai zināmus "varoņus", kas pārkāpuši likumu, izzogot no KNAB slēgtos materiālus un tos nopludinot presei.

Runāt par par PIK galaziņojumu pirms tas nav nolasīts Saeimā, it nekorekti (to vat atļauties AJ), taču komisijas darba lietišķumu traucēja tas, ka tā nestrādāja vienoti un nebija virzīta uz kopīgiem mērķiem, liels laiks un enerģija tika tērēta, lai nomelnotu, aizskārtu komisijas vadītāju, pieaicinātos ekspertus un uzaicinātās personas, kuras kandidatūra neatbilda skandāla pasūtītāju interesēm. Atraidītais komisijas vadonis spēja ar savu destrukciju pamatīgi paralizēt PIK darbu, kur par galveno un skaļāko metodi kļuva ikvienas personas, kas nav ar Judinu un mēģina vēsrt uzmanību uz patiesi svarīgiem apstākļiem, tiek aizskārti personīgi.

Mobingu pret personām nodrošināja gan klātesošie mediji, kuriem tiešām bija svarīgāks dzeltenums nevis lietišķums. Tas ir objektīvi, jo komisijas darbā iezīmējās gan valstī esošās politiskās tradīcijas un kultūras neesamība, gan nepilnības izmeklēšanas iestāžu un tiesu darbā, gan kadru sagatavošanā Latvijas justīcijai. Kāpēc? Tas skaidrots netika. Nenoliedzami, ir justīcijas krīze, bet ne mazāka tā ir mediju telpā. kur joprojām mazziglītoti reportieri uzdodas par analītiskiem žurnālistiem. Ja tos skubina un atbalsta morāli pagrimusi, no publiskas aprites izslēgta, un nevienam neinteresanta izbijusi TV dīva, tad  visas lietas nostājās savā vietā.