PSRS okupē un iekļauj Tivas republiku Krievijas sastāvā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
13Notikumu saraksts
Datums:
11.10.1944
Papildu lauki

Tivas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā. Tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos.

Valsts ir bagāta ar dabas resursiem- sākot ar akmeņoglēm, un beidzot ar zeltu; tajā ir ievērojami meža resursi (pārklāj 83% teritorijas), 7% zemju ir lauksaimniecībā izmantojamas. Pēc novietojuma tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā "centrā" un kalnainā reģionā, tādēļ klimats ir izteikti kontinentāls ar vidējo gaisa temperatūru  janvārī -32C,

Tās galvaspilsēta ir Kizila.

Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki. Vairāk kā 80% iedzīvotāju ir tivieši, kuri pieder tjurku valodu grupai, taču pēc okupācijas kā vienīgā oficiālā valoda atbilstoši Krievijas konstitūcijai ir krievu valoda.

Platība- 170,000 kv.km (gandrīz 3x lielāka par Latviju).

Krievijas aizsardzības ministrs un Putina tuvākais sabiedrotais Sergejs Šoigu pēc izcelsmes ir tivietis.

***

Zināms, ka no 1207. gadā tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā, un mongoļu hani šo teritoriju pārvaldīja vairāk kā 550 gadus.

1757. gadā Tivu iekļāva Ķīnas impērijā.

1860. gadā Ķīna noslēdza vienošanos ar Krievijas impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. Bez medniekiem uz Tivu pārvācās ievērojams daudzums vecticībnieku, kurus vajāja Krievijas oficiālā vara. Krievu kolonisti, kā visās teritorijās, kurās apmetās, sāka vietējo iedzīvotāju aģitāciju par labu Krievijas interesēm.

1911. gadā ar Krievijas atbalstu daļa vietējo cilšu vadītāju izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhajas republiku (Урянхай).

1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas impērijā un nodēvēja par Urjanhajas novadu (Урянхайский край).

1919. gada 18. jūlijā  Krievijas pilsoņu kara laikā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku.

1921. gadā "ar KPFSR atbalstu" proklamēja suverēnu valsti Tannu Tuvas Tautas Republiku (krievu: Народная Республика Танну-Тува),

1926. gadā valsti pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik).

1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi (Моңгуш, Буян-Бадыргы) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un nošāva 1932. gadā. Tika izveidota Krievijai lojāla marionešu valdība, līdzīgi kā Latvijai 1940. gadā, taču formālais valstiskums tika saglabāts

1941. gada 25. jūnijā Otrā pasaules kara sākumā Tivas Tautas republika pieteica karu Vācijai.

Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās 2. pasaules karā.

1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tuvas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā.

1962. gadā to pārdēvēja par Tuvas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.

1990. gadā tika nodibināta Tivas demokrātiskā kustība, kuras mērķis bija uzlabot tiviešu sociālo stāvokli, kā arī apturēt totālo rusifikācijas politiku. Krievijas Kompartijai pilnībā ignorējot tiviešu likumīgās tiesības un sabrūkot padomju ekonomiskajai sistēmai, Tivā sākās protesti un uzbrukumi krievu okupantiem šajā valstī. Pretdarbība krieviem tika veikta gan sadzīves līmenī, - pieprasot krieviem izvākties no Tivas, gan bruņotā veidā- kalnainajos apgabalos pamatā ar snaiperu ieročiem apšaudot Krievijas armijas konvojus vai Krievijas transportu. Pēc dažādu avotu ziņām šajos uzbrukumos bojā gāja vismaz 168 Krievijas pilsoņi. Sadursmju rezultātā diezgan daudz krievu kolonisti no Tivas izbrauca un nacionālais sastāvs valstī normalizējās.

Tāpat, būtiska lomu nacionālā sastāva izmaiņās ir dzimstībai- tiviešu ģimenēs vidēji dzimst 3,54 bērni un 60 gadu laikā tiviešu skaits ir gandrīz trīskāršojies.

Tivieši, kuri 1959. gadā veidoja vairs tikai 57% no iedzīvotāju kopskaita (krievi- 40%), pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja 77% (krievi- 20%), bet pēc neoficiāliem 2010. gada datiem- veido jau 82% no iedzīvotāju skaita (krievi 16,1%).

1991. gada 28. augustā  pēc Augusta puča izgāšanās Tuvas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tuvas republikas dibināšanu, taču  okupētā valsts palika Krievijas sastāvā. Jāatzīmē, ka puča laikā būtisku lomu spēlēja arī  Krievijas Glābēju korpuss, kura vadītājs kopš 1991.gada pavasara bija tivietis S.Šoigu 

1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (Тыва Республика).  Šobrīd vairāk kā 60% tiviešu sevi uzskata par budistiem.

Par mūsdienu ietekmīgāko tivieti var uzskatīt Krievijas Aizsardzības ministru ģenerāli Sergeju Šoigu. 

Sergejs Šoigu, Kužugeta dēls, ir dzimis Čadanā Tivas autonomajā apgabalā. Viņa tēvs bija tuvietis Šoigu Kužugets (1921–2010), kura oficiālais vārds pasē ieviesušās kļūdas dēļ bija Kužugets Šoigu. S.Šoigu tēvs visu mūžu nostrādāja PSRS Komunistiskās partijas iestādēs un aizgāja pensijā kā Tivas APSR Ministru Padomes priekšsēdētājs. S.Šoigu māte bija ukraiņu izcelsmes krieviete Aleksandra Šoigu (1924–2011), kura bija Tivas Tautas deputātu reģionālās padomes locekle. S.Šoigu ir arī divas māsas – Larisa un Irina. Arī dēls Sergejs strauji "kāpa pa komunista karjeras kāpnēm",- jau 28 gadu vecumā vadīja uzņēmumu ar vairāk kā 10,000 strādājošiem un bija republikas kompartijas otrais sekretārs.

Interesants ir fakts, ka S.Šoigu ir saņēmis ģenerāļa pakāpes, lai arī viņš nekad nebija dienējis Bruņotajos spēkos, tikai izgājis militāro pamatapmācību politehniskajā institūtā. 

 

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Krievijā, Piemaskavas ciematā Redkino kāds vīrietis ar bisi nogalina 9 cilvēkusKrievijā, Piemaskavas ciematā Redkino kāds vīrietis ar bisi nogalina 9 cilvēkus04.06.2017lv, ru
2
Krievija atklāj uguni uz Ziemeļkorejas kuģi; nogalina 1 zvejnieku, 8 ievainoti15.10.2016lv
3Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzolejaStaļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja31.10.1961lv, pl, ru
4Tika pārrauta Ļeņingradas blokādeTika pārrauta Ļeņingradas blokāde27.01.1944lv, ru
5Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāptiesStaļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties30.01.1943lv, ru
6Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns BarbarosaNegaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa22.06.1941en, lv, pl, ru
7Japāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu NankinuJapāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu Nankinu13.12.1937en, lv, pl, ru
8
Ā. Hitlers kopā ar partijas un armijas pārstāvjiem slepenā apspriedē uzsāk "vācu dzīvestelpas" (Lebensraum) izveides projektu05.11.1937en, lv
9Ā. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumuĀ. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumu01.04.1924lv, pl
10
Tiek proklamēta Tannu Uriankhai, kā neatkarīga Tuvas valsts. To atzīst Padomju Krievija14.08.1921en, lv
11Bokseru sacelšanās Ķīnā: "8 nāciju alianse" okupē PekinuBokseru sacelšanās Ķīnā: "8 nāciju alianse" okupē Pekinu14.08.1900en, lv, pl
12Krievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikāKrievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikā14.04.1801lv, ru
13Pekina kļūst par Ķīnas galvaspilsētuPekina kļūst par Ķīnas galvaspilsētu28.10.1420en, lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas