Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
33Personu saraksts
Notikumi:
30Notikumu saraksts
Kapsētas:
1Saraksts
Datums:
15.02.1989
Papildu lauki

1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti Latvijas iedzīvotāji.

Afganistānas karā, kas ilga no 1979. līdz 1989.gadam, no Latvijas PSRS armijas rindās tika iesaistīti 3640 karavīru.

No tiem dzīvību zaudēja 63 cilvēki, viens pazuda bez vēsts, bet 177 karavīri ievainojumu dēļ kļuva invalīdi.

***

1978. gada 27. aprīlī (1357. gada saura mēneša 7. dienā) notika militārs apvērsums, kura laikā Daudu un viņa brāli nogalina pulkveža Abdula Kadira vadītā armijas virsnieku grupa ( „Aprīļa revolūcijas„ plānošana notika pilsētas zooloģiskajā dārzā).

Lai arī operācijā iesaistīti augstu stāvoši armijas virsnieki, reālā varas pārņemšana notika ar septiņu tanku palīdzību, kas iebrauca Kabulas centrā, ieņēma pastu, telegrāfu un banku.

Pučisti „par pretošanos” nošāva valdību un pasludināja Afganistānu par demokrātisku republiku. Revolucionārā padome iecēla Mohammadu Tarakī par valsts pagaidu vadītāju un revolucionārās padomes priekšsēdētāju. 

Dienu vēlāk - 3. maijā, par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Babraks Karmals, bet par Tarakī kā premjerministra vietnieku un ārlietu ministru tika iecelts Hafizulla Amins. Aizsardzības ministra pienākumus piekrita pildīt pats Abduls Kadirs. Gandrīz valdības locekļi vēl pirms pāris dienām atradās cietumos, kur bija iekļuvuši kā ATDP biedri.

9. maijā notikušo nosauca par Saura (aprīļa) revolūciju, kas tika pasludināta kā rūpīgi plānota un gatavota jau kopš partijas dibināšanas 1965. gadā.

1978. gada vasarā uzsāktā agrārā reforma izpaudās plānveida izbraukumos uz laukiem, kur sapulcināto vietējo iedzīvotāju acu priekšā tika nošauti lielāko zemes gabalu īpašnieki, turpat aprokot tos un steigā sadalot zemi visiem klātesošajiem. Cilšu elitē, kas pārvaldīja zemes platības, tas izsauca sašutumu, kas pārauga par bruņotu pretošanos. Nestabila bija arī pati valsts vadība. Jau augustā pulkvedis Kadirs tika pasludināts par "kontrrevolucionāru elementu" un arestēts.

Deviņu mēnešu laikā tiek arestēti divi tūkstoši TDP biedru, 500 no viņiem - nošauti. No politiskās skatuves uz laiku pazuda Babraks Karmals - Tarakī vietnieks partijā.

1979. gada septembrī, atgriezies no triumfa pilnas ciemošanās Havanā un Maskavā, Tarakī uzzināja, ka viņa vadītās partijas ārkārtas plēnums izskatījis un akceptējis Tarakī lūgumu veselības stāvokļa dēļ atbrīvot viņu no visiem partijas un valsts amatiem. Par premjeru tika iecelts Hafizulla Amins.

Divdesmit dienas vēlāk Tarakī mira "no ilgstošas un nopietnas slimības", bet viņa sērojošie ģimenes locekļi nez kāpēc tika ieslodzīti cietumā.

1979. gada septembrī, kad Amins, kļūdams par valsts galvu, pasludināja vispārēju amnestiju, represiju galu, patiesas tautas demokrātijas uzvaru, darbaļaužu tiesību un brīvību neaizskaramību, kā arī likumību un taisnīgumu. Starp citu, amnestija neattiecās uz tiem „revolucionārajiem darboņiem„, kas savulaik veidoja pirmo revolucionāro valdību pēc Aprīļa revolūcijas.

1979. gada 24. decembrī PSRS ieveda savu karaspēku Afganistānā (pamatots tas tika ar Afganistānas un PSRS 1978. gadā parakstīto "Draudzības, sadarbības un labu kaimiņattiecību" līgumu, kurā šāda palīdzība bija paredzēta).

Sākās t.s. Afganistānas karš. Kā rezultāts padomju okupācijai bija masveida afgāņu izceļošana uz bēgļu nometnēm kaimiņos esošajās Pakistānā un Irānā. Pakistānā vien patvērumu meklēja vairāk nekā 3 miljoni afgāņu.

Pēc desmit gadiem, saskaroties ar arvien pieaugošo starptautisko spiedienu un ar aptuveni 15 000 padomju karavīru bojāeju karā ar modžahediem, PSRS izveda savu karaspēku no Afganistānas.

PSRS aiziešana no Afganistānas tika uzskatīta par ASV ideoloģisku uzvaru. ASV atbalstīja modžahedus kā pretspēku PSRS ietekmei reģionā, kurš atrodas netālu no naftas bagātā Persijas līča. Pēc PSRS aiziešanas, ASV un tās sabiedrotie zaudēja interesi par Afganistānu un maz darīja lai palīdzētu atjaunot kara izpostīto zemi.

Aizejot padomju karaspēkam režīms zaudēja spēju pretoties labi apbruņotajiem cilšu karotājiem - kaut arī PSRS turpināja atbalstīt Nadžibullas vadīto Afganistānas valdību, tā krita 1992. gadā. Valstī varu pārņēma talibi- radikāli islāmisti, kuri ierobežoja elementāras cilvēku brīvības un tiesības; valsts grima arvien dziļākā nabadzībā un neapmierinātība auga.

2001. gada 11. septembrī, ASV un tās sabiedrotie kopā ar Ziemeļu alianses spēkiem īstenoja militāru iebrukumu Afganistānā - dažās nedēļās ASV vadītā koalīcija strauji sagrāva emirāta armiju un okupēja teritoriju. Taleban valdība tika gāzta, tās dzīvi palikušie locekļi glābās bēgot un Pakistānas kalniem. Savukārt sakautie Taleban spēki atkāpās uz apvidiem kuros tiem bija lielāks civiliedzīvotāju atbalsts - galvenokārt dienvidu un dienvidaustrumu provincēs, - un uzsāka tur partizānu karu, kas turpinās ari mūsu dienās.

2001. gada beigās Bonnā tikās Rietumu valstu diplomāti ar afgāņu cilšu vadoņiem un diasporas politiskajiem līderiem, vienojoties par jaunas valdības izveidošanu (par pagaidu vadītāju koalīcijas spēku valstis 2001. gada decembrī iecēla Hāmidu Karzaju) - vistautas Lojadžirgā 2002. gadā, Karzajs tika oficiāli ievēlēts par Afganistānas prezidentu.

Lai nepieļautu jaunās valdības gāšanu, nodrošinātu valstī kārtību, un palīdzētu tai atjaunoties, ASV un NATO miera uzturētāji (t.sk. arī Latvijas kareivji) turpina atrasties Afganistānā, apkarojot valdības pretiniekus. 

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kāzās Kabulā uzspridzinās islama terorists, nogalinot 63 cilvēkus. Vairāk kā 180 ievainotoKāzās Kabulā uzspridzinās islama terorists, nogalinot 63 cilvēkus. Vairāk kā 180 ievainoto16.08.2019lv
2
terorista pašnāvnieka izraisītā sprādzienā pie militārās akadēmijas Kabulā, Afganistānā 6 cilvēki gājuši bojā un 16 ievainoti 30.05.2019lv
3Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits 29.05.2019lv, ru
4
Bruņoti teroristi nogalinājuši vismaz 14 neapbruņotus cilvēkus Baločistānā, Pakistānā18.04.2019en, lv
5Sprādzienā pie Bagramas aviobāzes Afganistānā bojā gājuši vismaz 3 ASV karavīri un vēl 3 ievainotiSprādzienā pie Bagramas aviobāzes Afganistānā bojā gājuši vismaz 3 ASV karavīri un vēl 3 ievainoti08.04.2019en, lv
6
Pie šiītu svētnīcas Kabulā nogranduši trīs sprādzieni21.03.2019lv
7
Taliban kill 30 Afghan soldiers and take base in first major attack since ceasefire20.06.2018en
8Kārtējais pašnāvnieka - spridzinātāja uzbrukums Kabulā, Afganistānā. Vismaz 95 cilvēki nogalināti, vairāk kā 110 nogādāti slimnīcāsKārtējais pašnāvnieka - spridzinātāja uzbrukums Kabulā, Afganistānā. Vismaz 95 cilvēki nogalināti, vairāk kā 110 nogādāti slimnīcās27.01.2018en, lv, ru
9
Vairākos sprādzienos Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nogalināti vismaz 40 cilvēki, bet vairāki desmiti ievainoti28.12.2017lv
10Kabulā, Afganistānā, kārtējais sprādziens pie ASV vēstniecības. Vismaz 1 gājis bojā, 8 ievainotiKabulā, Afganistānā, kārtējais sprādziens pie ASV vēstniecības. Vismaz 1 gājis bojā, 8 ievainoti29.08.2017en, lv
11Sekmīgi beigusies Irākas vēstniecības Kabulā atbrīvošanas operācijaSekmīgi beigusies Irākas vēstniecības Kabulā atbrīvošanas operācija31.07.2017en, lv
12
At least 8 killed in bombing of convoy near U.S. embassy in Kabul 03.05.2017en
13Uzbrukumā Kabulas lielākajam militārajam hospitālim nogalināti vismaz 38 cilvēki un vēl vairāk nekā 70 ievainotUzbrukumā Kabulas lielākajam militārajam hospitālim nogalināti vismaz 38 cilvēki un vēl vairāk nekā 70 ievainot08.03.2017lv
142 pašnāvnieku sarīkoti sprādzieni pie Afganistānas parlamenta Kabulā. Vismaz 21 bojāgājušais, 45 ievainoti2 pašnāvnieku sarīkoti sprādzieni pie Afganistānas parlamenta Kabulā. Vismaz 21 bojāgājušais, 45 ievainoti10.01.2017en, lv
15Pie Vācijas konsulāta Mazarešarifā, Afganistānā, uzspridzināts auto. 6 bojāgājušie, vairāk nekā 120 ievainotoPie Vācijas konsulāta Mazarešarifā, Afganistānā, uzspridzināts auto. 6 bojāgājušie, vairāk nekā 120 ievainoto10.11.2016en, lv, ru
16
Kabulā ar šaujamieroci apbruņota persona nogalinājusi 1 ASV karavīru un 1 civilpersonu. Vēl 3 ASV pilsoņi ievainoti19.10.2016en, lv
17
Afganistānā, Kunāras provincē, noticis pašnāvnieku uzbrukums. Vismaz 13 bojāgājušo, vairāk kā 40 ievainoto27.02.2016en, lv
18
Talibi uzbrukuši Afganistānas Aizsardzības ministrijas personālam Kabulā. Vismaz 9 bojāgājušo, vairāk kā 10 ievainoto27.02.2016en, lv
19Sākās NATO iebrukums Afganistānā, lai likvidētu talibu radikālā islama režīmu Sākās NATO iebrukums Afganistānā, lai likvidētu talibu radikālā islama režīmu 07.10.2001lv, pl
20Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru

Karte

Avoti: sargs.lv, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Dāvis BaltābolsDāvis Baltābols00.00.197905.08.2009lv, ru
    2Dmitrijs HolodovsDmitrijs Holodovs21.06.196717.10.1994en, lv, ru
    3Vladimirs  TurčinskisVladimirs Turčinskis28.09.196316.12.2009lv, ru
    4Анатолий ЛебедьАнатолий Лебедь10.05.196327.04.2012ru
    5Alexander JagubkinAlexander Jagubkin25.04.196107.08.2013de, en, pl, ru
    6Artyom BorovikArtyom Borovik13.09.196009.03.2000en, ru
    7Anatolijs OnoprijenkoAnatolijs Onoprijenko25.07.195927.08.2013de, en, fr, lv, pl, ru
    8Игорь ПлосконосИгорь Плосконос26.04.195908.07.2013ru
    9Andrei KraskoAndrei Krasko10.08.195704.07.2006en, fr, ru
    10Osama bin LadensOsama bin Ladens10.03.195702.05.2011en, fr, lv, pl, ru
    11Zelimhans JandarbijevsZelimhans Jandarbijevs12.09.195213.02.2004lv, ru
    12
    Sergejs Djukovs04.01.195103.10.2006en, lv
    13Aleksandr LebiedAleksandr Lebied20.04.195028.04.2002pl, ru
    14Pāvels GračovsPāvels Gračovs01.01.194823.09.2012lv, ru
    15Лев РохлинЛев Рохлин06.06.194703.07.1998ru, ua
    16Džohars DudajevsDžohars Dudajevs15.02.194421.04.1996de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    17Leonīds ŠebaršinsLeonīds Šebaršins24.03.193530.03.2012en, lv, pl, ru
    18
    Jurijs Bobrovs06.10.193311.03.2008en, lv
    19Тимур ГайдарТимур Гайдар08.12.192623.12.1999ru
    20Margareta TečereMargareta Tečere13.10.192508.04.2013de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua

    Kapsētas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Pul-e-Charkhi prison and communist victims' mass grave00.00.1970en, ru
    Birkas